«Pirms 11 gadiem izveidoju bērnudārzu, jo tieši pirmsskolas vecums bērniem ir vissvarīgākais – tajā laikā veidojas viņu personība. Daudz domāju par apkārtējo vidi, piemēram, logi tika projektēti tā, lai bērni pa tiem varētu labi redzēt. Padomju laikos būvētajos bērnudārzos viņiem nebija tādas iespējas, bērni pavadīja dienas, neredzot, kas notiek ārā. Uzskatu, ka vienus 50% veido vide, bet otrus 50% – cilvēki,» intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Izglītības iestāde darbību uzsāka 2007. gadā. Sākotnēji, kā pirmsskolas izglītības iestāde, bet jau ar 2010. gada 1. septembri durvis vēra sākumskola, kurā ir iespējas mācīties no 1. – 6. klasei.

Fragments no intervijas

Kāpēc bērnudārzu būvējāt Babītē?

Tāpēc, ka šeit dzīvo mana ģimene un šeit ir ļoti pretimnākoša pašvaldība. Ja tā tāda nebūtu, mēs nevarētu nodrošināt šādus pakalpojumus, bet vecāki par tiem nespētu samaksāt. Ja nav valsts un pašvaldības atbalsta, privātās mācību iestādes nevar izdzīvot.

Kāpēc Vinnijs?

Par nosaukumu domāju kopā ar pedagogiem. To izvēlējāmies, jo Vinnijs Pūks ir brīnišķīgs tēls – mīļš lācis, kuram piemīt gan filozofiskais, gan delverīgais aspekts. Viņam ir draugi, viņš ir tik dzīvs un dabisks, mēdz kļūdīties, piedzīvo veiksmes un neveiksmes. Līdzīgi iet arī mums visus šos vienpadsmit gadus.

Ja valsts vadība būtu jāuztic pasaku tēlam, trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vadības grožus vislabprātāk nodotu atjautīgajam Sprīdītim, liecina veikalu tīkla Maxima veiktās aptaujas rezultāti.

Savukārt 27% aptaujāto valsts vadīšanu uzticētu Runcim zābakos, kas var sarūpēt visu nepieciešamo, savukārt 19% ir pārliecināti, ka valsti vislabāk vadītu uzticīgā un saimnieciskā Pelnrušķīte.

Ceturtā daļa respondentu uz vienu dienu vēlētos iejusties Vinnija Pūka tēlā, jo viņam ir brīnišķīgi draugi, 22% aptaujas dalībnieku uz vienu dienu gribētu kļūt par Alisi brīnumzemē, bet 19% ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un nevēlētos kļūt par pasaku tēlu.

Atbildot uz jautājumu par to, kuram pasaku tēlam savas prombūtnes laikā ar drošu sirdi varētu uzticēt iepirkuma maisiņus, 33% aptaujāto pirkumus atstātu Pelnrušķītei, savukārt 26% ir bijuši pārliecināti, ka visdrošāk tos būtu nodot Maijas (no lugas Maija un Paija) uzraudzībā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Babītes novada privātā sākumskola Vinnijs savu ikdienas tēriņu mazināšanai izmanto atjaunojamos energoresursus – saules enerģiju.

Uz sākumskolas jumta uzstādīti saules kolektori 28 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 20 kW, kas nodrošinās iespēju par 60% samazināt kopējās izmaksas karstā ūdens sildīšanai, un saules baterijas (PV paneļi) 16 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu 2,3 kW ikdienas elektrības tēriņu samazināšanai.

Saules enerģijas sistēmu uzstādīšanas darbus veica SIA Zaļās vides serviss, izmantojot Latvijā ražotos saules kolektorus SelSol un Lietuvā ražotās saules baterijas Solet. Projekts īstenots izmantojot, KPFI projekta līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas bijušas 19 tūkstošu latu apmērā.

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Liepājā turpinās tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kas ietver pazemes inženieru komunikāciju tīklu izvedi. Līdz ar to pilsētas ielas nereti kļūst par apjomīgu būvbedri un daudzviet tiek traucēta ne tikai satiksme, bet arī gājēju brīva pārvietošanās.

Kā stāstīja SIA Liepājas Tramvajs valdes loceklis Aigars Puks, tad tās ir neērtības, no kurām neesot iespējams izvairīties. Viņš norādīja, ka būvnieki cenšoties norobežot būvniecības vietas ar pagaidu žogiem un brīdinājuma lentām, kā arī plānot darbus tā, lai saglabātu iespēju šķērsot ielu gājējiem.

«Jāatzīst, ka nereti iedzīvotāji pareizi nenovērtē būvobjekta bīstamību – pārrauj drošības lentas, sagāž brīdinājuma zīmes. Katrs darba rīts mums sākas ar drošības pasākumu apsekošanu un atjaunošanu,» sacīja A. Puks.

Īpašu uzmanību būvnieki lūdz pievērst bērnu vecākiem, sekot līdzi, vai bērni savām rotaļām un spēlēm nav izvēlējušies būvbedres un smilšu uzbērumus. «Bērnu vecākiem ir jāskaidro, cik tas var būt bīstami. Arī pieaugušajiem jāapzinās, ka ar savu rīcību, piemēram, šķērsojot ielu pa neatļautu vietu, tiek rādīts slikts piemērs,» uzsver Liepājas dome.

Nepilna mēneša laikā reģistrēts otrs gadījums, kad par bankas apzagšanu tās darbinieki uzzina, tikai nākamajā rītā ierodoties darbā. Šoreiz apzagts GE Money Bank apkalpošanas centrs Mārupē.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākais inspektors Aigars Bērziņš Db.lv pastāstīja, ka bankas darbinieki, ierodoties no rīta darbā, konstatējuši, ka uzlauztas biroja durvis. Ieejot tā telpās, atklājies, ka zagļi krietni tajās padarbojušies. A. Bērziņš pauda, ka visticamāk no bankas nozagta arī nauda. Nozagtās naudas summas pagaidām netiek atklātas.

Šis ir jau otrais gadījums, kad bankas apzadzējiem izdevies to izdarīt, neiedarbinot signalizāciju.

Marta sākumā pagaidām nenoskaidrotiem noziedzniekiem izdevies ielauzties Swedbank filiālē Kuldīgā un nozagt tajā esošo naudu.

Par zādzību bankas darbinieki uzzinājuši no rīta, ierodoties darbā. Tad uz notikuma vietu izsaukta arī policija.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Rēzeknes pirmskolas izglītības iestādēs plānots uzstādīt saules kolektorus, lai samazinātu to komunālos maksājumus, informē Rēzeknes dome.

Saules kolektori tiks uzstādīti pirmskolas izglītības iestādēs Zvaniņš, Vinnijs Pūks, Rūķītis, kā arī Bērnu un jauniešu sporta skolas peldbaseinā.

Kolektori plānoti, lai uzkaresētu ūdeni, kas samazinātu minēto iestāžu komunālos maksājumus, norāda pilsētas dome. Vasarā tie pilnībā spētu nodrošināt karstā ūdens sagatavošanu, bet ziemā būtu nepieciešams papildus izmantot arī ierastos energoresursus.

Projekta kopājais apjoms ir 146 tūkstoši latu, no kuriem lielākā saļa – 100 tūkstoši ir Klimata pārmaiņu instrumenta (KFI) finansējums, bet atlikušie 46 tūkstoši – Rēzeknes pilsētas domes līdzfinansējums.

Krievijas kinostudijas Sojuzmuļtfiļm filmu fonds pirmo reizi noslēdzis līgumu ar kompāniju, kas ražos mīkstās rotaļlietas pēc padomju filmu personāžu tēliem.

Kā izteicās studijas direktora v.i. Vasilijs Šiļņikovs, līgums uz septiņiem gadiem noslēgts ar kompāniju Fancy, kas ražo un izplata mīkstās rotaļlietas Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, ziņo laikraksts Kommersant. «Mums ir ļoti svarīgi, lai rotaļlietas saglabātu personāžiem raksturīgo unikālo valdzinājumu. To dizainu Fancy saskaņos ar mums,» uzsvēra V.Šiļņikovs. Kompānija izstrādā aptuveni desmit rotaļlietu ar tēliem no filmām Pagaidi tikai, Vinnijs Pūks, 38 papagaiļi un citām. Pirmās rotaļlietas būs aplūkojamas jau šoruden izstādē Bērnības pasaule. Sojuzmuļtfiļm no rotaļlietu ražošanas cer gūt vairāku miljonu rubļu peļņu gadā.

Baltijas jūras krastā kaut kur starp igauņu un leišu tautām atrodas mežs ar aptuveni diviem miljoniem dažādu dzīvnieciņu, kuri reiz pamanījās nodzīvoties tik tālu, ka zvēriem no citiem mežiem palūdza aizdot kādu grasi, lai varētu savilkt galus kopā. Sacīts - darīts, tomēr izrādījās, ka aizdodošie zvēri prasa konsolidēt piejūras mežu cerībā, ka tā iemītnieki kādreiz aizdoto sāks arī atdot. Pie konsolidācijas galvenokārt ķērās meža premjers Lāčuks un finanšu ministrs Vilks, un tad tikai sākās…

Vispirms Vilks paziņoja, ka nav diez ko svarīgi, kā mežs izskatīsies pēc dažiem gadiem, jo svarīgākāis ir sarakt pietiekami daudz sēņu ar visām saknēm jau tagad. Visvairāk uz Vilku apvainojās vieni no mazākajiem meža iemītniekiem pēc tam, kad viņš paziņoja, ka neies jau vaktēt katru ezīti, kurš grib tīties uz kaimiņu mežiem. Rezultātā Lāčukam ar Vilku nācās domāt, kā risināt problēmu, kad viena daļa ezīšu tiešām notinās miglā (aizbrauca arī Vinnijs Pūks, jo viņa medus krājumi tika iekasēti nodokļu veidā, bet bites - optimizētas), bet otra - apvainojušies noslēpjas ēnainākajā meža daļā un pa kluso tirgo avenes, neatskaitot Vilka ministrijai pat lapas no aveņu kātiņiem. Tomēr visplānāk klājās Sarkangalvītei un viņas vecmāmiņai. Vispirms jau Sarkangalvītei nācās nest vecmāmiņai pusjēlus pīrādziņus, jo gāzei Vilks uzlika tādu nodokli, ka pilnībā atļauties izcept nekādi nevarēja. Tajos esošā gaļa vēl pērn tika ieskaitīta meža eksporta bilancē un ražošanas apjoma pieaugumā. Taisni vai neērti piebilst, ka visu ceļu no krūmiem uz Sarkangalvīti glūnēja finanšu Vilks, domādams, ko vēl viņai varētu novilkt, lai varētu parādīt aizdevējzvēriem - redzat, mēs veicam strukturālās reformas!

Pašvaldības SIA Liepājas tramvajs gatavo jaunu projektu tramvaja līnijas izbūvei uz Liepājas Ziemeļu priekšpilsētu.

Projekts paredz jaunas tramvaja līnijas izbūvi uz Ziemeļu priekšpilsētu, iekļaujot tajā arī jauna depo būvniecību un jaunu tramvaja vagonu iegādi, informē SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis Aigars Puks. Viņš uzsver, ka tas ir komplekss pasākums, kura īstenošanai iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

«Ja skatāmies uz uzņēmuma attīstību turpmāko piecu līdz septiņu gadu perspektīvā, esmu pārliecināts, ka piedzīvosim Liepājā pilnīgi jaunu tramvaja vagonu kursēšanu,» sola A.Puks. Pagaidām plānots iepirkt lietotus tramvaja vagonus, kā arī remontēt esošos.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 29.maijā ekspluatācijā pieņēma jaunu tramvaja līniju Liepājā, kas ved uz dzīvojamo masīvu Ezerkrasts. Jaunā tramvaja līnija ir iepriekšējās līnijas atzars 3,6 km garumā. Tehnisko projektu izstrādājusi a/s UPB, izbūvi veica SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 miljoniem latu, neskaitot PVN.

Tallinas Centra rajona pašvaldība šonedēļ izvietojusi tūristu iecienītākajās vecpilsētas vietās brīdinājuma zīmes, kurās aicina neizmantot nelegālo velorikšu pakalpojumus.

«Uzmanību! Lūdzu turēties tālāk no velorikšām! Viņi te strādā nelikumīgi,» vēsta uzraksti igauņu un angļu valodā.

«Problēmas ar velotakšiem pastāv jau vairākus gadus,» atzinis Centra rajona pašvaldības vadītājs Tāvi Puks. «Kauns, ka mēs joprojām nespējam pilnībā kontrolēt viņu darbību, bet prieks, ka drīzumā mums šo problēmu palīdzēs risināt likums, taču diemžēl tā augļus redzēsim tikai nākamajā tūrisma sezonā. Pagaidām, kamēr pašvaldībām nav juridisku tiesību regulēt šo transportlīdzekļu darbību, esam spiesti spert citus soļus, lai pasargātu talliniešus un mūsu pilsētas ciemiņus no velorikšu nelikumīgās darbības.»

Igaunijas valdība jūlijā apstiprināja un nodeva Rīgikogu vērtējumam jaunu likumprojektu, kas regulēs sabiedrisko transportu. Ja parlaments to apstiprinās, velotakšu vadītājiem būs jāiegūst sertifikāts, jāapņemas garantēt pasažieru drošību un jāpilda vēl citi noteikumi.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Pēc jautājumus izraisošā fotofakta par sētnieci, kura Liepājas tramvaja apģērbā tīra ietvi pie uzņēmuma vadītāja privātmājas, portāls irliepaja.lv saņēmis Aigara Puka atbildes.

Pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs valdes loceklis rakstījis:

«Ja jūs interesē sētnieku ģērbšanās stils, tad tā arī jautājiet. Jūsu materiālā es atradu tikai divus konkrētus jautājumus. Uz tiem arī sniedzu atbildes.

1.Vai ar šādiem ienākumiem būtu par maz, lai noalgotu sētnieku savas mājas durvju priekšas uzkopšanai?

Nē, nebūtu par maz. Es algoju sētnieku.

2. Un vai patiesi Aigars Puks būtu atļāvies izmantot dienesta stāvokli, lai liktu pašvaldības uzņēmuma darbiniecei kalpot viņa personīgajām vajadzībām?

Nē, nebūtu un nav atļāvies.

Ar cieņu, un, cerot, ka atbildes tiks ņemtas vērā bez korekcijām, Aigars Puks, SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis.»

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP)darbinieki aizdomās par automašīnas apzagšanu aizturējuši divus kārtībniekus, pēc tam, kad saņemta informāciju par kādā interneta portālā ievietotu video, kurā redzami, kā vīrieši policijas formās sākotnēji aplūko, bet pēc tam, iespējams, apzog automašīnu, Db.lv informēja policija.

Pēc kārtībnieku aizturēšanas uzsākts kriminālprocess par zādzību, kā arī sākta dienesta pārbaude VP Rīgas reģiona pārvaldē. Abi aizturētie kārtībnieki atstādināti no dienesta pienākumu pildīšanas.

Interneta portālā Kommpromat.lv kāds iedzīvotājs bija ievietojis nofilmēto video ar vīriešiem policijas formās, kas 8. februāra pusnaktī Rīgā, Dzirnavu ielā, visticamāk, apzog automašīnu. Apmēram stundu pēc video ievietošanas par to uzzināja VP Rīgas reģiona pārvalde, ar kuras priekšnieka Inta Ķuža rīkojumu nekavējoties tik uzsākta izmeklēšana un šo personu noskaidrošana. Pēc dažām stundām VP Rīgas reģiona policijas darbinieki aizturēja divus kārtības policijas darbiniekus, kuri minētajā naktī bija atradušies notikuma vietā.

Jelgavas daudzdzīvokļu mājā Katoļu ielā 1 sākta balkonu demontāža un nomaiņa uz «franču» balkoniem jeb aizsargrestēm, kas norobežos balkonu durvis, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā informējis SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) Tehniskais direktors Oļegs Kukuts, balkoni jau kādu laiku bija nelietojamā stāvoklī un pat bīstami.

«Pagājušajā gadā mēs balkonus notinām ar aizsargtīkliem, lai pasargātu garāmgājējus, ja nu no tiem atdalītos kādi gabali,» skaidrojis O.Kukuts.

Balkonus bija paredzēts demontēt ēkas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas laikā, taču dzīvokļu īpašnieki lēmumu veikt renovāciju nav pieņēmuši. Balkonu demontāža tomēr jāīsteno, jo tie apdraud mājas iedzīvotājus un garāmgājējus.

Savukārt to atjaunošana neesot ekonomiski izdevīga un negarantē drošību. «Franču» balkoni tiks uzstādīti uzreiz pēc demontāžas, pirms tam veicot fasādes daļas sagatavošanu – atjaunojot apmetumu un konstrukcijas.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Ekonomiskai lejupslīdei turpinoties, maksātnespēju sev pieteikušas jau desmit fiziskas personas. Db aprēķini liecina, ka vislielākos kredītus šīm personām devusi SEB banka.

Uzņēmumu reģistrā šobrīd ierakstītas deviņas personas, kas atzinušas savu maksātnespēju, turklāt, Db kļuvis zināms, ka pagājušās nedēļas nogalē iesniegts desmitais fiziskas personas maksātnespējas process.

Ne visi, sevi par maksātnespējīgiem uzskatošie, pilda pienākumu un ir informējuši tiesu un savus maksātnespējas administratorus par saistībām ar kreditoriem, taču no pieejamās informācijas var secināt, ka visvairāk no šiem maksātnespējas procesiem «cietīs» SEB banka.

Tā saskaņā ar Db veiktajiem aprēķiniem vislielākos kredītus maksātnespējīgajām personām sniegusi SEB banka, tai seko Swedbank, Parex un Aizkraukles bankas, bet vismazākais zem fiziskas personas maksātnespējas āmura pakļuvušais kredītportfelis ir Danske bankai.

Grāmatvedības pakalpojumi draugiem – tā droši vien varētu skanēt daudzu uzņēmumu reklāmas saukļi, taču Ingrīdas Jansones gadījumā ir iznācis pavisam citādi. Viņas dibinātā grāmatvedības uzņēmuma SIA i77 klienti galvenokārt ir pašas draugi un draugu draugi.

Profesijas izvēle sākusies ar ģimeni, bet beigās tas viss apaudzis ar draugiem un draugu draugiem – viņiem visiem vajadzēja grāmatvedi, kurš skaidri pateiks, kas ir kas, tā Ingrīda skaidro, kā ir sanācis tā, ka viņa dzīvē ir pievērsusies tieši dažādu uzņēmumu atskaišu rakstīšanai un bilanču kārtošanai. Proti, bijis vajadzīgs cilvēks, kas pateiktu vienkāršā valodā, nevis spīdētu ar gudriem terminiem, sajaucot galvu tā, ka neko vairs nevar saprast, un nav nekādas skaidrības, uz kuru pusi ir jādodas. Var teikt, ka draugi ir nevis piespieduši, bet gan pamudinājuši uz domu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.