Kruīza kuģa Mona Lisa īpašnieku apdrošinātājs ir iesniedzis garantijas vēstuli, apņemoties segt pamatotos izdevumus līdz 200 tūkstošu EUR apmēram.

Valsts kanceleja ir panākusi vienošanos ar kruīza kuģa Mona Lisa īpašnieku apdrošinātājiem par glābšanas operācijā radušos zaudējumu atlīdzību. Sākotnējās Latvijas puses aplēses liecina, ka kopējā zaudējumu summa varētu sastādīt 129 939 latus, ziņo Valsts kancelejas Komuninācijas departamenta vadītāja Ieva Aile.

Balstoties uz glābšanas pasākumā iesaistīto institūciju – Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Katastrofu medicīnas centra un Ventspils pilsētas domes – sagatavotajām tāmēm, Valsts kanceleja sarunu ceļā ar apdrošinātājiem tuvāko divu nedēļu laikā plāno vienosies par gala aprēķinu un naudas apmaksas termiņu. Paredzams, ka jau mēneša beigās apdrošināšanas atlīdzība tiks ieskaitīta Latvijas valsts budžetā. Db jau rakstīja (07.05.2008) ka kruīza kuģi Mona Lisa izdevās novilkt no sēkļa un tas devās uz Ventspils ostu. Mona Lisa ar 984 cilvēkiem uzskrēja uz sēkļa 18 kilometru no krasta Irbes jūras šaurumā.

Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja vienošanos, kas paredz, ka Igaunija būvēs jaunu galveno mītni Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu sistēmas informācijas tehnoloģiju (IT) aģentūrai eu-LISA, kuras izmaksas sasniegs 8,4 miljonus eiro.

Valdība arī pilnvaroja iekšlietu ministru Hanno Pevkuru parakstīt līgumu starp Igauniju un eu-LISA, kas paredz, ka aģentūras galvenā mītne tiks uzbūvēta Tallinā, informēja Igaunijas Iekšlietu ministrijā. Līgumā arī izklāstītas aģentūras darbinieku tiesības.

Igaunija sola uzbūvēt biroju ēku līdz simts darbiniekiem un bez maksas nodot kompleksu aģentūras lietojumā. eu-LISA biroju komplekss jāpabeidz vēlākais līdz 2017.gada decembrim. Igaunijas budžeta stratēģijā 2014.-2017.gadam būvniecībai atvēlēti 8,4 miljoni eiro.

Atbilstoši starptautiskajai praksei eu-LISA darbiniekiem būs tāds pats statuss un imunitāte kā diplomātiskajiem darbiniekiem. Uz viņiem un viņu ģimenes locekļiem netiks attiecināti imigrācijas ierobežojumi.

Ventspils pašvaldība ir apkopojusi izdevumus, kas saistīti ar kruīza kuģa Mona Lisa pasažieru evakuāciju, un iesniegusi informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ar lūgumu segt radušos izdevumus Ventspils pašvaldības kontrolētajām kapitālsabiedrībām un iestādēm.

Kopumā šī negaidītā ārkārtas situācija pašvaldībai ir izmaksājusi Ls 6 717.93:

•Transporta izdevumi – Ls 2 405.69;

•Dzeramā ūdens un uzkodu nodrošinājums – Ls 2 820.00;

•Pārvietojamās tualetes – Ls 175.00;

•Tulkošanas pakalpojumi - Ls 268.06;

•Gaisa spēku aviācijas glābšanas un meklēšanas helihoptera atbalsts – Ls 363.93;

•Medicīnas pakalpojumi (palīdzība sniegta 12 pasažieriem) – 685.28.

Kā ziņots, kruīza kuģis Mona Lisa 4.maija rītā plkst. 7:25 uzskrēja uz sēkļa Irbes šaurumā, 18 kilometrus no krasta. Uz kuģa bija aptuveni 600 pasažieri, kuri tika evakuēti un nogādāti Rīgā. Pēc tam pasažierus ar lidmašīnām nogādāja atpakaļ Vācijā.

Latvija no apdrošināšanas kompānijas saņēmusi 130 000 latus par pasažieru kuģa Mona Lisa, kurš 4. maijā uzskrēja uz sēkļa, glābšanas darbiem.

"Kuģa Mona Lisa īpašnieki un ASV apdrošināšanas kompānija American Steamship Owners Mutual Protection and Indemnity Association pēc Latvijas puses piestādīto izdevumu dokumentu analīzes piekrita segt glābšanas izdevumus, kas ieskaitīti Latvijas kontos," skaidro Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane. Viņa atzīst, ka šis nav pirmais gadījums, kad ārvalstu apdrošinātājs piekritis segt kādus Latvijas puses izdevumus.

Vairāk lasiet rītdienas, 27. augusta laikrakstā Dienas bizness.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Parīzes centrā uz laiku nācās slēgt gājēju tiltu pāri Sēnai - Pont des Arts. Aizvadītās nedēļas beigās tilta margas neizturēja mīlnieku atstāto piekaramo atslēgu smagumu un sabruka uz ietves, ziņo Reuters.

Naktī uz svētdienu notikušajā incidentā cietušo nav, taču tilts uz laiku tika slēgts. «Ja tilta fragments būtu uzgāzies virsū garām braucošai laivai, rezultāts būtu katastrofāls,» tā norādīja Parīzes policijas pārstāvji. Tiltu, kas savieno Luvru un Francijas Institūtu (Institut de France), atkal gājējiem atvēra svētdienas pēcpusdienā.

Vēl pirms negadījuma divas amerikāņu aktīvistes – Lisa Anselmo (Lisa Anselmo) un Lisa Teilore Hafa (Lisa Taylor Huff) – uzsāka kampaņu par mīlnieku atstāto atslēgu noņemšanu no tilta. Viņu aicinājumu parakstījuši septiņi tūkstoši idejas atbalstītāju. Aktīvistes norādīja, ka tilta izskats pārvērsts līdz nepazīšanai kopš tas apkārts ar «nenosakāmiem metāla gabaliem», turklāt arī tā pastāvēšana šo atslēgu dēļ nu ir briesmās.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair piloti nosēdinājuši lidmašīnu Alikantes lidostā Spānijā, nebrīdinot par to gaisa satiksmes kontrolierus. Piloti atzinuši, ka bija vienkārši aizmirsuši paziņot par lidmašīnas nolaišanos.

Lidmašīnas Boeing 737, kas lidoja no Lielbritānijas Īstmidlendas lidostas uz Spāniju, apkalpe savu kļūdu aptvērusi tikai tad, kad gaisa kuģis bija jau nolaidies un devās uz pasažieru izkāpšanas vietu, vēsta express.co.uk.

Apkalpe atvainojusies gaisa satiksmes kontroles operatoriem, kas, savukārt, paziņoja, ka situācijas novērošanu jau pārņēmuši Spānijas bruņotie spēki. Gaisa satiksmes kontrole arī norādīja, ka nepārtraukti centusies sazināties ar lidaparātu, tomēr apkalpe bija izslēgusi skaņu rācijām.

Lidmašīnas apkalpe skaidrojusi, ka, tuvojoties Alikantes lidostai, sazinājušies ar Valensijas lidostu, kur gaisa satiksmes kontrole viņiem ļāvusi doties uz nosēšanos. Taču pēc tam piloti aizmirsuši sazināties ar Alikantes lidostu. Lidmašīnas kapteinis izmeklētājiem stāstījis, ka kļūdu izraisījis kāds notikums kabīnē, kas novērsis viņa uzmanību. Izmeklētāji nav atklājuši, kas tas bijis par notikumu.

Otrdien, 13. martā, notikusī autobusa avārija, kurā gāja bojā 28 cilvēki, no kuriem 22 bija bērni, ir traģiskākais negadījums, kāda notikusi Šveices tuneļos. Līdz šim traģiskākā avārija notiksui 16,9 kilometrus garajā Gothardas tunelī, raksta Wall Street Journal.

Traģiskajā avārijā cieta autobuss, kurā atradās kopumā 52 cilvēki, lielākā daļa no kuriem bija bērni. Autobuss bija ceļā uz Beļģiju, vedot mājās bērnus un viņu pieskatītājus no slēpošanas brīvdienām Šveices Alpos.

Kā ziņo pasaules mediji, autobuss ietriecās tuneļa sienā Valē kantona Sjēras pilsētā.

Starp avārijā bojāgājušajiem bija divi autobusa šoferi. 24 bērni tika ievainoti un ir hospitalizēti četrās slimnīcās Valē kantonā.

Līdz šim traģiskākā avārija notika Gothardas tunelī 2011. gadā, kad, saduroties divām kravas automašīnām, tunelī izcēlās ugunsgrēks, atņemot dzīvību 11 cilvēkiem.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Research In Motion (RIM) identificējis iemeslus, kuri izraisījuši apjomīgu viedtālruņu avāriju visā pasaulē.

Avārija esot notikusi, jo salūzis komutators RIM datu centrā, bet rezerves komutators neesot nostrādājis, norāda kompānija.

Vieta, kurā atradies datu centrs netiek nosaukta. Iepriekš BBC vēstīja, ka avārija notikusi datu centrā, kas atrodas netālu no Londonas.

Db.lv jau ziņoja, ka Blackberry viedtālruņi nedēļas sākumā piedzīvoja apjomīgas problēmas. Viedtālruņu lietotāji pirmdienas vakarā nevarēja saņemt un nosūtīt e-pastus, kā arī izmantotot populāro Blackberry ziņapmaiņas pakalpojumu BBM.

Vairākas stundas vēlāk kompānijas inženieri atjaunojuši servisu darbību, taču jau otrdien viedtālruņus atkal piemeklējušas problēmas. Kompānija jau ir atvainojusies lietotājiem, kuri saskārās ar avāriju.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Polijas ziņojumā konstatēts, ka Krievija ir daļēji vainojama lidmašīnas avārijā pagājušajā gadā, kurā bojā gāja toreizējais Prezidents Lehs Kačiņskis, ziņo BBC.

Tajā teikts, ka pilota kļūda bija galvenais avārijas iemesls, bet vainojami arī gaisa kontrolieri un sliktais apgaismojums Smoļenskā.

Db.lv jau vēstīja, ka avārijā gāja bojā 96 cilvēki un tā ir radījusi spriedzi abu valstu attiecībās. Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, ieskaitot valsts militārās un politiskās elites pārstāvjus, gāja bojā, lidmašīnai avarējot biezā miglā nosēšanās mēģinājuma laikā. Viņi bija ceļā uz piemiņas pasākumu.

Krievijas ziņojums, kas tika publiskots janvārī, pilnībā vainoja Poliju. Savukārt Polija, lai gan atzīstot dažus konstatējumus, norāda, ka Maskavas ziņojums ir nepilnīgs.

Varšavas ziņojumā teikts, ka pilotam trūkusi pieredze, kā nosēdināt lidmašīnu nelabvēlīgos laika apstākļos, un komanda nebija pietiekami aprīkota.

Pēc tam, kad Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas airBaltic lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādīja nepieļaujamu alkohola līmeni, aviokompānija pastiprinājusi drošības pasākumus.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, alkohola pārbaudes lidmašīnu apkalpēm tiek veiktas izlases kārtībā. Taču tās ir krietni stingrākas nekā citās Eiropas valstīs.

Šādas pārbaudes notiekot katru dienu. Šobrīd pārbaužu skaits esot četrkāršots.

Vanags uzsvēra, ka šāds gadījums ir pirmo reizi aviokompānijas vēsturē

airBaltic pārstāvis nevarēja atklāt citus faktus par notikušo, jo ar aizturētajiem apkalpes locekļiem aviokompānijas pārstāvji var sazināties tikai caur juristiem.

Ja izmeklēšanā apstiprināsies aizturēto apkalpes locekļu vaina, šie cilvēki nevarēs turpināt strādāt airBaltic, teica Vanags. Viņš piebilda, ka aizturēta ļoti pieredzējusi apkalpe.

Boeing Co lidmašīna 787 Dreamliner otrdien veikusi ārkārtas nosēšanos Loredo, Teksasā, jo apkalpe ziņojusi par dūmiem salonā, kas parādījušies testa lidojuma laikā, atsaucoties uz kompānijas un Federālās aviācijas administrācijas (FAA) sniegto informāciju, vēsta The Wall Street Journal.

Lidmašīnā esošā apkalpe, kas sastāvējusi no 30 - 40 Boeing lidojuma testēšanas darbiniekiem, izmantojusi lidmašīnas avārijas ejas, lai evakuētos.

Apkalpe uz zemes apdzēsusi liesmas lidmašīnas iekšpusē, un netiek ziņots par kādu cietušo.

Čikāgā bāzētās Boeing pārstāve sacījusi, ka kompānija «turpina apkopot datus par šo jautājumu». FAA pārstāvis Teksasā informējis, ka incidenta izmeklēšanā piedalīsies arī aģentūra.

Saskaņā ar FlightAware.com sniegto informāciju lidmašīnai vajadzēja nosēsties Loredo otrdien pēcpusdienā pēc vairākas stundas ilga lidojuma.

AirBaltic reibumā esošās apkalpes otrais pilots pirmdien liecināja Norvēģijas tiesā, uzsverot, ka ir priecīgs, ka policija apturējusi visu apkalpi, pirms viņi paspēja iekāpt lidmašīnā, lai vestu vairāk nekā 100 pasažieru no Oslo uz Krētu, raksta newsinenglish.no.

Viņam pirmdien tika piespriests sešu mēnešu cietumsods. Aizturētajām stjuartēm tiesa piespriedusi attiecīgi 60 un 45 dienu ieslodzījumu. Savukārt lidmašīnas kapteinis paliks apcietinājumā līdz 17.septembrim, kad paredzēts izskatīt viņa apsūdzību.

Viņš atzina, ka apkalpe zaudējusi kontroli pār to, cik daudz alkohola viņi iepriekšējā naktī ir izdzēruši, kā rezultātā četriem no pieciem apkalpes locekļiem tika konstatēts paaugstināts alkohola līmenis asinīs.

Otrajam pilotam šis līmenis bija visaugstākais – 1,35 promiles -, un viņš atzinis, ka nevar atcerēties, kad beidzis lietot alkoholu.

Jūlijā nolaupītā un šonedēļ atbrīvotā kravas kuģa Arctic Sea apkalpe ceturtdienas rītā nogādāti Maskavā. Līdz ar apkalpi Krievijā nogādāti astoņi par kuģa nolaupīšanu aizdomās turamie.

15 kuģa apkalpes locekļi Krievijā ieradās no Āfrikas salu valstiņas Kaboverdes, pie kuras krastiem pirmdien Krievijas karakuģa Ladnij apkalpe veica sekmīgu Arctic Sea atbrīvošanas operāciju.

Nolaupītāju vidū bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uz lidmašīnas, kuras avārijā Krievijā pie Smoļenskas pirms diviem gadiem gāja bojā Polijas prezidents, vraka un tā apkaimē atrastas sprāgstvielas, citējot vietējo mediju Rzeczpospolita, raksta Reuters.

Valdības lidmašīna avarēja pirms diviem gadiem, 2010. gada 10. aprīlī, Krievijā, paņemot Polijas prezidenta Leha Kačinska un vēl 95 cilvēku dzīvības.

Izmeklētāji un sprāgstvielu eksperti, kas pētīja avarējušās lidmašīnas vraku, uz tā spārniem atraduši trinitrotoluola (TNT) un nitroglicerīna paliekas. Sprāgstvielu pēdas bijušas arī lidmašīnas kabīnē, ieskaitot 30 sēdvietas, raksta medijs.

Sprāgstvielu paliekas atrastas arī citur avarējušās lidmašīnas apkaimē. Šonedēļ Polijas izmeklētāji sola komentēt medijā pausto. Viņi neizslēdz iespēju, ka sprāgstvielu paliekas avārijas teritorijā atrodas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, rakstīja medijs.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušo ātrvilciena avāriju Ķīnā izraisīja bojājums luksoforu signālu sistēmā, atsaucoties uz amatpersonu ziņoto, vēsta BBC.

Traģiskā vilcienu avārija notikusi vienam ātrgaitas vilcienam ietriecoties citā vilcienā, kas bija apstājies uz tilta.

Avārija notikusi, jo sistēmā , kas regulē luksofora gaismas, bija ieviesusies kļūda. Zaļās gaismas luksofors laikā netika pārslēgts uz sarkano gaismu, un tas esot izraisījis traģisko sadursmi, paziņojis An Lushengs, Šanhajas Dzelzceļa biroja vadītājs.

Avārija Ķīnas Džedzjanas provincē izraisījusi sabiedrības dusmas, tajā tiek vainota valdība. Daži avārijā cietušo radinieki ir atteikušies no kompensācijām un to vietā valdībai pieprasījuši atbildes uz jautājumiem par avāriju.

Ķīnas medijiem ir norādīts neapšaubīt oficiālo nelaimes gadījuma versiju, tomēr daži laikraksti ir publicējuši redakcijas viedokļus, kuros tiek kritizēta Dzelzceļa ministrija, ziņo AFP.