Kruīza kuģa Mona Lisa īpašnieku apdrošinātājs ir iesniedzis garantijas vēstuli, apņemoties segt pamatotos izdevumus līdz 200 tūkstošu EUR apmēram.

Valsts kanceleja ir panākusi vienošanos ar kruīza kuģa Mona Lisa īpašnieku apdrošinātājiem par glābšanas operācijā radušos zaudējumu atlīdzību. Sākotnējās Latvijas puses aplēses liecina, ka kopējā zaudējumu summa varētu sastādīt 129 939 latus, ziņo Valsts kancelejas Komuninācijas departamenta vadītāja Ieva Aile.

Balstoties uz glābšanas pasākumā iesaistīto institūciju – Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Katastrofu medicīnas centra un Ventspils pilsētas domes – sagatavotajām tāmēm, Valsts kanceleja sarunu ceļā ar apdrošinātājiem tuvāko divu nedēļu laikā plāno vienosies par gala aprēķinu un naudas apmaksas termiņu. Paredzams, ka jau mēneša beigās apdrošināšanas atlīdzība tiks ieskaitīta Latvijas valsts budžetā. Db jau rakstīja (07.05.2008) ka kruīza kuģi Mona Lisa izdevās novilkt no sēkļa un tas devās uz Ventspils ostu. Mona Lisa ar 984 cilvēkiem uzskrēja uz sēkļa 18 kilometru no krasta Irbes jūras šaurumā.

Kruīza kuģis Mona Lisa uz sēkļa, visticamāk, uzskrējis kuģa apkalpes vainas dēļ, Db.lv noskaidroja, sazvanoties ar JS Krasta apsardzes dienesta kapteiņleitnantu Robertu Lakuču.

R. Lakučs norādīja, ka šobrīd kuģa apkalpi vainot nevar, jo izmeklēšana vēl nav noslēgusies, bet viņš atzīmēja, ka kuģis uz sēkļa ir uzskrējis skaidrā laikā, tādējādi viņš pieļauj domu, ka pie vainas varētu būt kuģa apkalpe. Viņš arī norādīja, ka notikuma vietā strādā četri velkoņi, kuri cenšas izkustināt Mona Lisa.

Db.lv jau ziņoja, ka 4. maija rītā plkst. 7:25 uz sēkļa Irbes šaurumā, 18 kilometrus no krasta, uzskrēja Bahamas karoga pasažieru kuģis Mona Lisa ar 984 cilvēkiem uz klāja.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja vienošanos, kas paredz, ka Igaunija būvēs jaunu galveno mītni Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un tieslietu sistēmas informācijas tehnoloģiju (IT) aģentūrai eu-LISA, kuras izmaksas sasniegs 8,4 miljonus eiro.

Valdība arī pilnvaroja iekšlietu ministru Hanno Pevkuru parakstīt līgumu starp Igauniju un eu-LISA, kas paredz, ka aģentūras galvenā mītne tiks uzbūvēta Tallinā, informēja Igaunijas Iekšlietu ministrijā. Līgumā arī izklāstītas aģentūras darbinieku tiesības.

Igaunija sola uzbūvēt biroju ēku līdz simts darbiniekiem un bez maksas nodot kompleksu aģentūras lietojumā. eu-LISA biroju komplekss jāpabeidz vēlākais līdz 2017.gada decembrim. Igaunijas budžeta stratēģijā 2014.-2017.gadam būvniecībai atvēlēti 8,4 miljoni eiro.

Atbilstoši starptautiskajai praksei eu-LISA darbiniekiem būs tāds pats statuss un imunitāte kā diplomātiskajiem darbiniekiem. Uz viņiem un viņu ģimenes locekļiem netiks attiecināti imigrācijas ierobežojumi.

Latvija no apdrošināšanas kompānijas saņēmusi 130 000 latus par pasažieru kuģa Mona Lisa, kurš 4. maijā uzskrēja uz sēkļa, glābšanas darbiem.

"Kuģa Mona Lisa īpašnieki un ASV apdrošināšanas kompānija American Steamship Owners Mutual Protection and Indemnity Association pēc Latvijas puses piestādīto izdevumu dokumentu analīzes piekrita segt glābšanas izdevumus, kas ieskaitīti Latvijas kontos," skaidro Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane. Viņa atzīst, ka šis nav pirmais gadījums, kad ārvalstu apdrošinātājs piekritis segt kādus Latvijas puses izdevumus.

Vairāk lasiet rītdienas, 27. augusta laikrakstā Dienas bizness.

Parīzes centrā uz laiku nācās slēgt gājēju tiltu pāri Sēnai - Pont des Arts. Aizvadītās nedēļas beigās tilta margas neizturēja mīlnieku atstāto piekaramo atslēgu smagumu un sabruka uz ietves, ziņo Reuters.

Naktī uz svētdienu notikušajā incidentā cietušo nav, taču tilts uz laiku tika slēgts. «Ja tilta fragments būtu uzgāzies virsū garām braucošai laivai, rezultāts būtu katastrofāls,» tā norādīja Parīzes policijas pārstāvji. Tiltu, kas savieno Luvru un Francijas Institūtu (Institut de France), atkal gājējiem atvēra svētdienas pēcpusdienā.

Vēl pirms negadījuma divas amerikāņu aktīvistes – Lisa Anselmo (Lisa Anselmo) un Lisa Teilore Hafa (Lisa Taylor Huff) – uzsāka kampaņu par mīlnieku atstāto atslēgu noņemšanu no tilta. Viņu aicinājumu parakstījuši septiņi tūkstoši idejas atbalstītāju. Aktīvistes norādīja, ka tilta izskats pārvērsts līdz nepazīšanai kopš tas apkārts ar «nenosakāmiem metāla gabaliem», turklāt arī tā pastāvēšana šo atslēgu dēļ nu ir briesmās.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Laikus neuzsākot ogļu pārkraušanu caur jauno ogļu termināli Ventspilī, Latvijas tranzīts perspektīvā varētu zaudēt līdz pat 10 miljoniem tonnu ogļu kravu.

Šādas aplēses Db sniedza vairāki tranzītbiznesa eksperti, kā arī Ventspils ogļu termināļa Baltic Coal Terminal (BCT) pārstāvji. Bažas par iespējamām problēmām uzņēmumam radušās skandāla dēļ, kurā Ventspils dome apstrīdējusi pašas pakļautībā esošās iestādes izsniegto atļauju piesārņojošai darbībai.

Tādējādi uzņēmums ir nobažījies, ka BCT janvārī nevarēs uzsākt ogļu pārkraušanu, lai arī katra dīkstāves diena nestu milzu zaudējumus. Atbalstu terminālim gan sniegusi jau Ārvalstu investoru padome Latvijā, un to, visticamāk, darīs arī Latvijas premjerministrs.

Ventspils pilsētas dome uzsver, ka apstrīd BCT izsniegto B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, jo esošais PM10 (cieto daļiņu jeb putekļu) piesārņojuma fons Ventspilī pārsniedzot 2010.gadam noteikto robežlielumu, un BCT turpmākā darbība ietekmēšot šī fona koncentrācijas.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.