Nodokļi

VK: Iedzīvotāji laikus nesaņem IIN atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Līdzīgi kā 2016. gada revīzijā, arī tikko publiskotajā revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka vismaz 5486 pensionāri ar invaliditāti 2018. gadā nesaņēma tiem pienākošos pensiju pilnā apmērā. Vidēji samazinājums bija 7,40 eiro mēnesī, jo pensijas aprēķinā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nepiemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par invaliditāti. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli varēs atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Lai arī Saeima 2017. gada beigās steidzamības kārtā grozīja likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», VID un VSAA tā arī nav spējuši nodrošināt, lai pensiju aprēķinā VSAA katru mēnesi pareizi piemērotu nodokļu atvieglojumus un pensionāri attiecīgi ik mēnesi saņemtu vairāk naudas uz rokas.

Saprotot, ka VID elektroniskās datu sistēmas (EDS) lietošana un konkrēto likumu pārzināšana var sagādāt problēmas dažādām iedzīvotāju grupām, Valsts kontrole veica papildu pārbaudes, lai noskaidrotu, kā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojumi (piemēram, par apgādājamiem) un prognozētais neapliekamais minimums tiek piemērots personām, kuras strādā tikai vienā darbavietā. Pārbaudes rezultātā Valsts kontrole secināja, ka VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju. Tādēļ 2018. gadā vismaz 70 486 personas nesaņēma tām pienākošos IIN atvieglojumus un prognozēto neapliekamo minimumu. Šo cilvēku mēneša ienākumi samazinājās vidēji par 25 eiro tikai tādēļ vien, ka viņi VID EDS nebija fiksējuši atzīmi par savu vienīgo ienākuma gūšanas vietu. Minētās personas 2018. gadā pārmaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli 20,8 miljonu eiro apmērā, kuru varēs atgūt, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Turklāt tikai tad, ja persona zinās par savām likumīgajām tiesībām un pratīs rīkoties EDS vidē. VID ieskatā gada ienākuma deklarācijas iesniegšana ir būtiska, jo ar to persona apliecina savu gribu saņemt pārmaksāto nodokli. Valsts kontrole gan vērš uzmanību, ka personas e-prasmes un fiziskās iespējas bieži vien var traucēt šo gribu izteikt. Turklāt deklarācijas iesniegšana šajos gadījumos ir papildu slogs un neērtība gan iedzīvotājiem, gan arī VID, administrējot un atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu.

VID un Finanšu ministrijai jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrēšanas sistēma, padarot to ērtāku un efektīvāku, šādi sekojot labas pārvaldības principiem un mazinot administratīvo slogu. Revīzijā tika konstatēts, ka amatniekiem, frizieriem, fotogrāfiem un citām personām, kuras izvēlas maksāt nodokļus vienkāršotā kārtībā – samaksājot tikai patentmaksu –, nav nemaz tik viegli saprast un ievērot prasības, lai nodokļu samaksā nenonāktu konfliktā ar VID. Šobrīd veidojas situācijas, kad persona veic maksājumu un strādā pārliecībā, ka ir patentmaksātājs, taču tā nav nokārtojusi formalitātes – nav iesniegusi iesniegumu VID. Darbība bez iesnieguma ir pārkāpums, kas VID ir jākontrolē un jānovērš. Šāda pieeja ir smagnēja, birokratizēta, jo rada administratīvo slogu iedzīvotājiem un resursu nelietderīgu izlietojumu VID.

Valsts kontrole aicina novērst norādītos trūkumus IIN administrēšanā un nodrošināt VID darbību iedzīvotājiem draudzīgākā veidā, efektīvi izmantojot visu VID rīcībā esošo informāciju un tehnoloģiskās iespējas, kas ļautu personām gan savlaicīgi gūt labumu no nodokļu atvieglojumiem, gan arī, darbojoties mazajā uzņēmējdarbībā, maksāt nodokļus vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kinfield īpašniece: Restorāns ir iznīcināts, ko valsts no tā ir ieguvusi?

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām mēs esam bijuši tādi noziedznieki, kurus bij jāiedzen stūrī ar skaidru mērķi – nogriezt skābekli?,» argumentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmetumus par nenomaksātiem nodokļiem, konta bloķēšanu u.c. saka slēgtā restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne.

«Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Kinfield ir iznīcināts, 14 darbinieki ir zaudējuši darbu, ko valsts no tā ir ieguvusi?,» viņa vaicā Kinfield profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

«VID vadītāja saka, ka esam samaksājuši tikai 131 eiro, bankas konta izraksts pierāda, ka esam samaksājuši vairāk nekā 14 000 eiro. VID vadītāja saka, ka neesam veikuši sociālās iemaksas – bankas izraksts rāda, ka esam samaksājuši tūkstošus. VID vadītāja saka, ka neesam maksājuši IIN, esam samaksājuši tūkstošus. Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums,» teic K.Rožkalne. Visu situācijas skaidrojumu skatieties pievienotajā video.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: mūsu uzaicinājuma ignorēšana neatbrīvo no pienākuma samaksāt parādu

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 18 000 iedzīvotāju, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu bija jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.

Viņa arī informēja, ka tostarp ir iedzīvotāji, kuriem nodokļu parāds pārsniedz 10 000 eiro.

"Pēc pēdējās mūsu rīcībā esošās informācijas, 17 800 iedzīvotāji, kuriem nodokļu reformas rezultātā ir radies parāds, nav iesnieguši deklarācijas un veikuši šo starpības samaksu," teica Jankova, piebilstot, ka sākotnēji pienākums obligāti iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu un samaksāt radušos nodokļu starpību bija 80 000 iedzīvotāju.

Viņa atzina, ka tādējādi joprojām ir diezgan daudz personu, kuras nav iesniegušas deklarācijas, neskatoties uz to, ka VID vairākas reizes ir mēģinājis sazināties ar attiecīgajām personām gan Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), gan telefoniski, gan arī ar vēstuļu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

SA pasažieru pārvadājumu nozarē strādā vairāk nekā 60 gadus

Vitālijs Komars, SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs vērtēs VID rīcību Kinfield slēgšanā

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs, kurš pirmdien, 27.maijā tiksies ar slēgtā restorāna Kinfield īpašnieci Kristīni Rožkalni, informē Saeimas Preses dienests.

«Iepazīstoties ar gadījumu, kurā Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ir bijusi par pamatu restorāna Kinfield slēgšanai, rodas jautājums, vai valsts ar šādu rīcību nemazina iedzīvotāju interesi nodarboties ar uzņēmējdarbību? Īpaši jauno cilvēku, kuri ir gatavi riskēt un vēlas īstenot savas idejas,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs. Pirmdien, 27.maijā, komisijas priekšsēdētājs tiksies ar restorāna «Kinfield» īpašnieci Kristīni Rožkalni.

J.Vitenbergam kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam esot svarīgi rast atbildi uz jautājumu, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija ir patiesa, skaidro deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru