Jaunākais izdevums

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

"Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka piektā daļa no visiem parādniekiem strādā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē, un tās kopējais nodokļu parāda apjoms veido 155,2 milj.eiro.

Lielākie nodokļu parādnieki gada sākumā 

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija...

Otrs lielākais parādnieks ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare, kurā strādājošie uzņēmumi uzkrājuši 49,58 milj.eiro lielu nodokļu parādu, savukārt metālu ražošanas sektors, balstoties uz VID publiskoto informāciju, nodokļu iemaksu iekavējis par 38,33 milj.eiro.

Metālu ražošanas nozarē nodokļu parāds reģistrēts vien 27 uzņēmumiem, taču lielā kopsumma izveidojusies atsevišķu uzņēmumu dēļ, norāda "Lursoft". Piemēram, nozarē strādājošais SIA "BEBRIKO LTD" šobrīd uzkrājis 14,01 milj.eiro lielu nodokļu parādu, savukārt AS "Krāsainie lējumi" - 12,32 milj.eiro.

Abiem uzņēmumiem šobrīd reģistrēti aktīvi maksātnespējas procesi un ne viens, ne otrs, balstoties uz VID sniegto informāciju, pērn nav veicis nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā.

"Lursoft" izpētījis, ka pašreizējie parādnieki nodokļu maksājumos 2019.gadā samaksājuši 822,15 milj.eiro, kas ir par 46,21% vairāk nekā to šobrīd uzkrātais parāds. Tiesa, 60,70% no visiem parādniekiem nodokļu parāds pārsniedz pagājušajā gada laikā samaksāto nodokļu apjomu, un vairāk nekā puse no tiem pagājušajā gadā nav veikusi nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Netrūkst gadījumu, kad uzņēmuma pašreizējais nodokļu parāds ir vairākus simtus reižu lielāks nekā tā veiktās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā. Vairumā gadījumu šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, uzsākts likvidācijas process vai arī ir pasludināta maksātnespēja.

Likumsakarīgi ir dati par uzņēmumu vidējo nodokļu parādu, kas rāda – jo ilgāk uzņēmums atrodams parādnieku rindās, jo arī lielāks ir tā parāds, kas mēnesi no mēnesi, visbiežāk, kļuvis aizvien lielāks. Kamēr uzņēmumu, kuri starp parādniekiem pēdējā gada laikā bijuši atrodami 1 līdz 3 mēnešus, vidējā nodokļu parāda summa uz š.g. jūliju bija 497,54 eiro, uzņēmumiem, kuri parādnieku rindās bijuši vismaz 10 mēnešus, šobrīd esošais parāds ir sešas reizes lielāks – 3027,81 eiro. liecina "Lursoft" dati.

Vidējais nodokļu parāda apjoms, kas šobrīd reģistrēts vienam uzņēmumam, ir 1872,04 eiro.

"Lursoft" izpētījis, ka starp uzņēmumiem, kuriem nodokļu parāds pēdējā gada laikā reģistrēts 11 vai pat visus 12 mēnešus, netrūkst arī tādu, kuru darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti - tie piešķirti darbiniekiem no 524 uzņēmumiem, kuri atrodas nodokļu parādnieku rindās.

15% no šiem uzņēmumiem nodokļu parāds reģistrēts visus iepriekšējos 12 mēnešus. Vēl 375 nodokļu parādniekiem VID atbalstījis gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem, kā arī to darbinieki saņēmuši atlīdzību par dīkstāvi, savukārt 443 parādniekiem atbalstīta nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku.

Pētījumā iekļauti uzņēmumi, kuriem, balstoties uz VID publiskoto informāciju, uz š.g. 7. jūliju reģistrēts nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

SA pasažieru pārvadājumu nozarē strādā vairāk nekā 60 gadus

Vitālijs Komars, SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA "Čilija Pizza" valdē, liecina "Lursoft" dati.

No uzņēmuma valdes atcelta Ieva Šiaudkuliene, un viņas vietā amatā iecelts Jonas Karosas. "Lursoft" dati rāda, ka J.Karosas ir arī holdingkompānijas SIA "Gold Fish Fund" valdes loceklis.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam "Čilija Pizza" šā gada februārī bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts maijā.

SIA "Čilija pizza" reģistrēta 2001.gadā un šobrīd uzņēmumam reģistrētas 20 struktūrvienības, no kurām 19 Rīgā, bet 1 – Jūrmalā.

Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka picēriju tīklam šobrīd reģistrēts 546,85 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Tam reģistrēti arī kavēti maksājumi un VID nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai un pārjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikala Lāčuks īpašniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, Monta Glumane, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu rotaļlietu veikala "Lāčuks" īpašniekam SIA "Foboss Viens", liecina informācija "Lursoft".

Db.lv sazinājās ar rotaļlietu veikalu tīkla "Lāčuks" īpašnieka SIA "Foboss Viens" līdzīpašnieku Aigari Buti, kurš radušos situāciju plašākai sabiedrībai atteicās komentēt.

Kā liecina dati, maija sākumā uzņēmuma nodokļu parāds sasniedzis 75,5 tūkstošus eiro. Arī 2018. un 2019.gadā uzņēmumam bija nodokļu parādi, taču tie svārstījās 20-21 tūkstošu eiro apmērā. Šā gada janvāra sākumā nodokļu parāds sarucis līdz 4,9 tūkstošiem eiro, taču jau janvāra beigās pieaudzis līdz 19,58 tūkstošiem eiro.

SIA "Foboss Viens" pagaidām nav iesniedzis 2019.gada pārskatu. 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 3,38 miljoni eiro (2017.gadā - 3,726 miljoni eiro), bet zaudējumi - 67,5 tūkstoši eiro (2017.gadā peļņa bija 956 eiro). Kompānijā strādāja 88 darbinieki. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 666,3 tūkstoši eiro. Valsts budžetam uzņēmums 2018.gadā samaksājis 795,9 tūkstošus eiro (2017.gadā - 871,5 tūkstošus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eiropas apavi īpašu uzmanību plāno pievērst cenu politikai

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apavu tirgotājs SIA "Eiropas apavi" šajā gadā plānojis īpašu uzmanību pievērst uzņēmuma cenu politikai, kā arī dažādu mārketinga aktivitāšu veikšanai, liecina uzņēmuma gada pārskatā sniegtā informācija.

Uzņēmums 2019.gadā piedzīvojis apgrozījuma un peļņas kritumu, kas, kā norāda uzņēmums, saistīts ar pirktspējas samazināšanos, par ko liecina arī tirdzniecības centru apmeklētības dati. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka pērn SIA "Eiropas apavi" apgrozīja 9,5 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 60,4 tūkstošus eiro.

Salīdzinot ar 2018.gadu, aizvadītajā gadā tirgotāja apgrozījums samazinājies par 9%, bet peļņa – teju 4 reizes. Vadības ziņojumā SIA "Eiropas apavi" norādījis, ka 2019.gadā tas nodrošinājis ienākumus, kas ļāva veikt nepieciešamos attīstības pasākumus, savlaicīgu visu nodokļu nomaksu, kā arī gūt peļņu. Nākotnē uzņēmums paredzējis turpināt darbību, attīstot tirdzniecības tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts SIA "Čilija pizza" tiesiskās aizsardzības process, kas ierosināts šā gada februārī, liecina "Lursoft" dati.

Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka picēriju tīklam šobrīd reģistrēts 546,85 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Tam reģistrēti arī kavēti maksājumi un VID nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai un pārjaunošanai.

Aprīlī uzņēmuma darbiniekiem izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi, kā arī atbalstīta SIA "Čilija pizza" nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trīs gadiem.

Lietuviešu UAB "Čili Holdings"piederošais SIA "Čilija pizza" nav iesniedzis gada pārskatus ne par 2019., ne arī 2018.gadu. 2019.gadā SIA "Čilija pizza" nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 1,07 miljonu eiro, no kuriem 387,66 tūkstoši eiro ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 196,94 tūkstoši eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta ķīmisko preču ražotājam un tirgotājam SIA "CrossChem", liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1 miljons eiro un tās ņēmējs ir AS "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Par labu "Altum" uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Jānorāda, ka šobrīd šī ir vienīgā uzņēmumam reģistrētā aktīvā komercķīla.

Irinai Andresonei piederošajam SIA "CrossChem" uz šā gada 7.maiju bija reģistrēts 31,01 tūkstoša eiro liels nodokļu parāds un, kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

2018.gadā SIA "CrossChem" apgrozīja 10,79 miljonus eiro un nopelnīja 145,46 tūkstošus eiro. Nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2019.gadā tas samaksājis 893,24 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu vairumtirgotājs SIA "Baltikra Trading" izslēgts no PVN maksātāju reģistra, liecina "Lursoft" dati.

PVN reģistrā tirgotājs bija reģistrēts kopš 2012.gada 3.augusta.

Turcijas valstpiederīgajam Hakan Duman piederošais uzņēmums SIA "Baltikra Trading" 2018.gadā uzrādīja strauju apgrozījuma kritumu. Ja vēl 2017.gadā tirgotājs apgrozīja 37,72 miljonus eiro, tad 2018.gadā tie bija 9,75 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu rezultāts 2018.gadā bija 15,85 tūkstošu eiro zaudējumi.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka zaudējumi galvenokārt radušies "ABLV Bank" darbības pārtraukšanas rezultātā, jo laika posmā, kamēr tika meklētas iespējas atvērt bankas kontu citā kredītiestādē, tika kavēta maksājumu veikšana, tāpēc preču piegādātāji atteicās piemērot līgumos noteiktās atlaides par savlaicīgi saņemtiem maksājumiem, kas darījumus padarīja nerentablus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājs SIA "Kreiss" līdz jūnija beigām saimniecisko darbību cer atjaunot vismaz pagājušā gada apjomos, gada pārskatā norāda uzņēmuma vadība.

Runājot par koronavīrusa ierobežojumu ietekmi uz SIA "Kreiss" darbību, uzņēmums norādījis, ka transporta nozarē Covid-19 sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Piemēram, no 2020.gada marta ar dažādām laika nobīdēm nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi, no kravām praktiski tika piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

"Situācija ir sarežģīta, bet ne kritiska," atzīst SIA "Kreiss" vadība, norādot, ka uzņēmuma apgrozījums martā un aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, krities par 5-10%. Tomēr šos zaudējumus daļēji kompensējis degvielas cenu samazinājums, kā arī arī nepopulāra lēmuma pieņemšana - darbaspēka izmaksu samazinājums uz pāris mēnešiem, saglabājot esošo darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picēriju tīkla "Čili pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmumam uz šā gada 7.februāri bija reģistrēts 268,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.

Pērn SIA "Čilija pizza" tika reģistrēti arī trīs nodrošinājumi, kas aizliedz reģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, tāpat arī liedz veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

"Lursoft" kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti arī divi SIA "Čilija pizza" kavētie maksājumi, kā arī Paus Konsults datubāzē pieejama informācija par uzņēmuma nenomaksātiem parādiem.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Čilija pizza" Rīgā reģistrētas 20 struktūrvienības, tostarp 18 picērijas un "take away". Picēriju biznesā uzņēmums darbojas kopš 2001.gada, pirmo picēriju atverot tirdzniecības centrā "Alfa".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

The Body Shop ienākumi sarukuši, taču uzņēmums spēšot pārvarēt ārkārtas situāciju

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"The Body Shop" tirdzniecības zīmola un koncepcijas īpašnieka mazumtirdzniecības partneris Latvijā un Lietuvā SIA "Bodybalt" 2019.gadā apgrozījis 4,39 miljonus eiro un nopelnījis 29,78 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" dati.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, tirgotāja apgrozījums palielinājies par 51,91 tūkstoti eiro. Uzņēmuma mazumtirdzniecības bizness tiek organizēts galvenajā ofisā Rīgā un gada beigās tas kopā nodarbināja 80 darbiniekus – 50 Latvijā un 30 Lietuvā. 2019.gada beigās SIA "Bodybalt" piederēja 8 veikali Rīgā un 7 – Lietuvā.

Šobrīd, laikā, kad pastāv koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie ierobežojumi, SIA "Bodybalt" vadība nepārtraukti izvērtē situāciju un krīzes ietekmi uz uzņēmuma darbību, uzskatot, ka tas tomēr spēs pārvarēt ārkārtas situāciju ar kompensējošu mehānismu un mātes uzņēmuma atbalstu.

Šā gada martā un aprīlī SIA "Bodybalt" ieņēmumi ir mazinājušies par aptuveni 30%, taču izdevies samazināt arī dažādas izdevumu pozīcijas – liela daļa no iznomātājiem piekrituši nomas maksas samazinājumam, ir samazināta mārketinga materiālu izgatavošana, kā arī samazināto darba stundu dēļ sarukušas arī darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 5.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem kopumā 1 327 354 eiro apmērā, bet nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu saņēmuši 949 uzņēmumi, informēja VID.

Šajā laikā atbalsts atteikts 424 uzņēmumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 5.aprīlim saņēmuši 949 uzņēmumi par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā. 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam....

Pirmajās dienās, kopš uzņēmumi var pieteikt savu darbiniekus dīkstāves pabalstam, līdz 2.aprīlim, vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam cilvēkam bija 251 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, bija saņēmuši 62 darba ņēmēji; 1692 darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 25 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

Pirmajās atbalsta sniegšanas dienās, līdz 2.aprīlim, visvairāk iesniegumu, 21%, saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 17% no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, bet 12% no mākslas, izklaides un atpūtas nozares uzņēmumiem. Savukārt, analizējot atbalstīto darbinieku skaitu, 37% no darbiniekiem, kuriem ir lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% - vairum un mazumtirdzniecību, 10% - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr.165, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi - nepietiekams apgrozījuma samazinājums, nav iesniegtas visas deklarācijas, uzņēmumam ir nodokļu parāds, kuram nav izveidots nomaksas grafiks, vai aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki par 200 eiro.

Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID. Tādējādi diemžēl konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ. Tā, piemēram, atklāti gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot, norādīja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru