Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Investējot 1, 84 miljonus eiro, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas restaurētajos divos korpusos, kur reiz bija zirgus staļļi, nu ir atklāts Restauratoru nams.

Tajā būs moderni aprīkotas darbnīcas mūra un koka restaurācijas praktiskajām darbnīcām un tā ir vienīgā vieta Baltijas valstīs mūra restaurācijas apgūšanai. Iecerēts, ka jaunizveidotais nams būs profesionāļu kaltuve – mācību vidē labi nodrošinātu darbnīcu vieta koka un mūra restaurācijai, sniedzot iespēju praktiskās nodarbībās kursu veidā uzņemt arī citas mērķgrupas specifisku restaurācijas darbu apmācībai.

Sākot no 25. aprīļa, kad tika pieņemts novada domes lēmums par aizņēmumu Valsts kasē, īstenojot Interreg Latvijas – Lietuvas programmu un ieguldot teju 1,5 miljonu eiro Jelgavas novada pašvaldības budžeta līdzekļu, muižas kompleksa ēku pārbūvē noritējuši vērienīgi būvdarbi, divas no vēsturiskajām muižas kompleksa ēkām pārveidojot par Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas mācību korpusiem.

Omulīgi krodziņi, suvenīru bodītes un mazas konditorejas ikdienā, bet brīvdienās – amatnieku tirdziņš ar lustīgu andelēšanos, ugunsdzēsēju pūtēju orķestris un izbrauciens īstā karietē. Tā visa Jelgavas vecpilsētā vēl nav, taču ļoti vajadzētu, un, visticamākais, kādreiz arī būs, ir pārliecināti šejienes uzņēmēji.

Vecpilsētas, Dobeles un Jāņa Asara ielas krustojumā esošajam vēsturiskās koka apbūves kvartāliņam Jelgavā ir visas iespējas veidoties par pievilcīgu un rosīgu mazā biznesa un dažādu radošo industriju mājvietu. Pirmie soļi šai virzienā ir sperti, priekšā ir jaušams bagātīgs attīstības potenciāls, taču pagaidām to slāpē ierastās nesakārtotās īpašumtiesības, labu darīt gribošu cilvēku finansiāla mazspēja, kā arī samērā liels informācijas trūkums par šīs vietas esamību.

Jelgavas vecpilsēta nepastāv šā jēdziena tradicionālajā izpratnē. Tas ir tikai neliels pilsētas bijušās nomales vēsturiskās koka apbūves kvartāls, ko laimīgā kārtā nav skāris Otrais pasaules karš, kura laikā tika iznīcināta faktiski visa Jelgava.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Jaunjelgavā Jelgavas ielas 45. namu, tā pagalmu un apkārtni tuvāko divu gadu laikā plānots pārvērst par daudzfunkcionālu centru ar novadpētniecības muzeju, ēku amatniekiem, laukumu pasākumiem, viesnīcu un tūrisma informācijas centru, vēsta Staburags.

Ar prezentāciju Jaunjelgavas novada domē ieradušies arhitektu biroja Arteks pārstāvji Ģirts Kilēvics un Vilnis Šlars, kā arī arhitekte Zane Legzdiņa. Projektam dots neformāls nosaukums Jaunā Jaunjelgava.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, plānots atjaunot ēku Jelgavas ielā 45, kura ir pašvaldības pārziņā, un tai pieguļošo apkārtni. Iecerēts būvēt trīs jaunas ēkas. Esošajā ēkā paredzēts izvietot novadpētniecības muzeju. Viena no trim jaunuzceltajām ēkām — drogērija — pildītu ne tikai tējaszāļu aptiekas, bet arī tūrisma informācijas centra funkciju. Otra jaunā ēkā būs saieta nams, un to uzcels tur, kur pašlaik ir koka šķūnis. Namā būtu svinību zāle, ēdināšanas iespējas, viesnīcas pakalpojumi.

Aizputes šekums tiks noārdīts tūlīt pēc Aizputes pilsētas svētkiem. Pirmdien mājas pagalmā tikās visas iesaistītās puses, lai spriestu par Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā esošā grausta nojaukšanas kārtību, satiksmes ierobežojumiem un konkrētu darbu laiku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmdienas rītā Aizputes šekuma pagalmā bija ieradies Aizputes pilsētas mērs Aivars Šilis, viņa vietnieks Juris Grasmanis, Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne, mājas īpašniece, būvniecības uzņēmuma SIA Montāžas serviss pārstāvis Jānis Odiņš, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas inspektors Uldis Maisiņš.

VKPAI māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Sanāksmes laikā U. Maisiņš norādīja, ka iekštelpās ir unikāli ozolkoka apdares dēļi, kuri būtu saglabājami, ja nolemts māju atjaunot no pamatiem tālākā nākotnē.

Aizputē sākta tā dēvētā Aizputes šekuma jeb ēkas Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā nojaukšana, ziņo reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Jau vēstīts, ka bīstamā (avārijas) stāvoklī esošo māju tika nolemts nojaukt pēc Aizputes svētkiem. Mājas nojaukšanu finansē tās īpašniece.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.