Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas, intervijā Dienas Biznesam secina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat kredītresursu pieejamību komercbankās pieaugošo ģeopolitisko risku apstākļos, jo īpaši, ja 14 augstas pievienotās vērtības investīciju projektu pieteicējiem jāvēršas Altum?

Latvijas valstij piederošā AS Attīstības finanšu institūcija Altum noteikti vērtēs visus šos augstas pievienotās vērtības investīciju projektus. Tas pat ir nepieciešams, jo šo investoru vidū nav tikai uzņēmumi ar jau lielu saimnieciskās darbības pieredzi, bet arī tādi, kuri ir dibināti šā gada martā – aprīlī.

Inflāciju nebaros 

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus...

Nedaudz dīvaini, ka septiņi uzņēmumi ir ar ārvalstu kapitālu, un, šķiet, to īpašniekiem savās mītnes zemēs būtu iespējams saņemt kredītu iecerēto projektu īstenošanai Latvijā, nevis to censties iegūt Latvijā, izmantojot Altum garantijas. Tāpat ir paradoksāli, ka šādu augstas pievienotās vērtības investīciju projektu izvēlētie veicēji ir no nozarēm, kurās strādājošie uzņēmumi runā par nepieciešamību mainīt nodokļu politiku, jo ir grūti strādāt. Gribu arī redzēt vērtējumu no valsts drošības viedokļa un saprast, kāpēc no dažām nozarēm ir tik liels atbalstīto projektu īpatsvars.

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas. Tādējādi faktiski valsts uzņemas visu risku un atbildību par daudzu simtu miljonu eiro vērto mājokļu segmentu.

Arī garantiju izsniegšana uzņēmumiem, kas Altum tika ieviesta krīzes apstākļos, būtībā ir komercbanku lauciņš. Tie ir būtiski jautājumi, jo īpaši, ja kopš Moneywall ziņojuma valsts ir ļoti daudz paveikusi un arī komercbankām ir jāpārvērtē riski. Vienlaikus valsts komercbankas nevar īsti piespiest samazināt aizdevumu procentlikmes un arī banku iedomātos riskus. Finanšu ministrijai ar Finanšu nozares asociāciju par šiem jautājumiem ir bijušas diskusijas, kurās piedalījušies arī Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvji, taču nevaru teikt, ka situācija kreditēšanā būtu apmierinoša. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku risina jautājumu par kapitāla tirgus izveidi. Tas nav ātrs un vienkāršs process, drīzāk grūts, sarežģīts un lēns.

Visu interviju lasiet 26.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4 investējis 1,5 miljonus eiro jaunuzņēmumā eAgronom, un 60% no šīm investīcijām jeb 0.9 miljonu eiro ir ALTUM ieguldījums no Eiropas Savienības fondu resursiem.

eAgronom, kas Baltijā un Polijā jau šobrīd ir plaši pazīstams ar savu saimniecību pārvaldības platformu, ir izveidojis unikālu carbon farming programmu lauksaimniekiem. Investīcijas piešķirtas uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un tālākai attīstībai. eAgronom ir izstrādājis unikālu programmu lauksaimniekiem, kas palīdz ieviest ilgtspējīgas augsnes apstrādes metodes un nodrošināt visaugstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu carbon offsets ģenerēšanu, uzskaiti, sertifikāciju un pārdošanu.

Tā kā lauksaimniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tai ir arī būtiska loma planētas atveseļošanā. Vienlaikus augsne ir viena no pasaules lielākajām dabiskajām oglekļa krātuvēm. Izmantojot noteiktas saimniekošanas metodes, ir iespējams būtiski uzlabot oglekļa piesaisti no atmosfēras augsnē, tādējādi gan palielinot augsnes kvalitāti un ražību, gan samazinot minerālmēslojuma izmantošanas nepieciešamību un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā. Saudzīgas saimniekošanas rezultātā augsnē piesaistītā oglekļa daudzumu ir iespējams izmērīt, kas lauksaimniekiem var dot iespēju gūt papildu ienākumus no tā saucamo carbon offsets radīšanas.

Valsts finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā jaunā atbalsta programma mājsaimniecībām.

Programma paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Plānots, ka portfeļgarantijas būs pieejamas šā gada otrajā pusē.

Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts finansēt no valsts energoefektivitātes fonda 355 500 eiro apmērā un divu miljonu eiro apmērā no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" nenoslogotā rezerves kapitāla.

Iecerēts, ka programmā ik gadu tiks sniegti vidēji 250 aizdevumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmāju sektorā.

Lai novērstu nepilnības finansējuma pieejamībā un nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu privātmāju sektorā, EM sadarbībā ar "Altum" un Finanšu nozaru asociāciju ir izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram.

Attīstības finanšu institūcija "Altum" pievienojusies Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam, kas ir jauns finanšu instruments infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Starp "Altum" un fonda investīciju pārvaldnieku "Amber Infrastructure" parakstīts līgums, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas fondā plānotas līdz 20 miljoniem eiro.

"Altum" iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā šā gada 7.maijā atbalstīja Ministru kabinets.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Šā gada sākumā Rīgā notiekošajā Trīs jūru fonda iepazīšanās konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespējamu Latvijas infrastruktūras projektu finansēšanu. Liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, aicināti pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda "Amber Infrastructure" rīcībā."

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Covid-19 krīzes laikā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") izsniegusi gandrīz 2,5 reizes vairāk aizdevumu nekā iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu tā sauktajās "miera laika" programmās izsniegto aizdevumu apmērs audzis par trešdaļu, bet Covid-19 krīzes laikā ieviestā programma apgrozāmajiem līdzekļiem sasniegusi tādu pašu apmēru, kā visas "miera laika" programmas.

"Kopumā mēs esam turpat 2,5 reizes vairāk aizdevumu izsnieguši," teica Bērziņš, norādot, ka tādējādi Latvijā uzņēmējdarbība nav apstājusies.

Tāpat viņš minēja, ja krīzes sākuma periodā "Altum" vairāk saņēma pieteikumus īstermiņa projektiem, tad 2020.gada beigās bija arī daudz aizdevumu pieteikumu ilgtermiņa projektiem.

Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka aizdevumu atteikuma procents pandēmijas laikā ir līdzīgs tam, kāds tas bija "miera laikā", proti, tie ir apmēram 40-45%. Tostarp biežākie atteikuma iemesli ir neticība tam, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu, pieteikuma neatbilstība attiecīgās programmas nosacījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.

No Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) programmām, kuras varētu nonākt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārziņā, lielākā interese varētu būt par atbalstu īres namu celtniecībai un energoefektivitātes celšanu daudzdzīvokļu namos, prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Sarunas vēl turpinās, bet pašlaik izskatās, ka "Altum" varētu uzticēt aptuveni 200 miljonus eiro no šī mehānisma," teica Bērziņš.

Tostarp viņš norādīja, ka apmēram 80 miljoni eiro varētu būt saistīti ar energoefektivitātes programmu. Tāpat būs instrumenti digitalizācijai.

"Ļoti liels prieks ir par to, ka varētu būt finansējums īres namu celtniecībai gandrīz 43 miljonu eiro apjomā, kā arī nepilni 60 miljoni eiro varētu tikt paredzēti daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes programmai. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzīgai programmai mums jau pērn lielā pieprasījuma dēļ vienā brīdī bija jāpārtrauc pieņemt pieteikumi. Ar šo ANM papildu finansējumu mēs šīs programmas apjomu varam turpināt celt," stāstīja Bērziņš.

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Lai palīdzētu lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija, SEB bankas meitas uzņēmums SEB Investment Management ieguldīs kopumā 14,8 miljonus eiro no pensiju 2. un 3. līmeņa plānu uzkrājumiem valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM fondā “ALTUM Kapitāla fonds”.

Fonda finansējumu paredzēts piešķirt vietējiem uzņēmumiem, kuri globālās pandēmijas dēļ nonākuši grūtībās.

“ALTUM Kapitāla fondā” uzņēmumu atbalstam tiks ieguldīti 13,7 miljoni eiro no SEB pensiju 2. līmeņa plānu uzkrājumiem un 1,1 miljons eiro no SEB pensiju 3. līmeņa plānu uzkrājumiem.

“Uzņēmējdarbības vidē, līdzīgi kā daudzās citās jomās, šobrīd valda nenoteiktība. Šādos brīžos ir īpaši svarīgi, lai būtu pieejams finansiāls atbalsts, kas palīdz pielāgoties jaunajai uzņēmējdarbības vides realitātei. Viens no SEB Investment Management investīciju stratēģijas elementiem ir ilgtspējīgas investīcijas, tādēļ esam priecīgi ieguldīt “ALTUM Kapitāla fondā” un atbalstīt Latvijas uzņēmumus ceļā uz Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanu. Tā ir laba iespēja pensiju 2. un 3. līmeņa plānu dalībniekiem atbalstīt vietējos uzņēmumus, kuri ir gatavi mainīt savus darbības modeļus, lai pielāgotos un turpinātu izaugsmi. Ilgtermiņā sagaidām, ka mūsu valsts ekonomikas izaugsmes temps būs straujāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs, un ieguldījums “ALTUM Kapitāla fondā’’ pensiju plānu dalībniekiem dos iespēju audzēt savu pensijas kapitālu, izmantojot vienu no retajām iespējām mērķtiecīgi investēt Latvijas uzņēmumos,” teic SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds

Ministru kabinets apstiprinājis Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai.

“Energoefektivitātes uzlabojumi vai alternatīvu energoresursu tehnoloģiju izmantošana prasa investīcijas. Taču šobrīd, kad gan ģeopolitiskā situācija, gan arī visu būtiskāko energoresursu cenas uzrāda ārkārtēju un iepriekš grūti prognozējamu kāpumu, ir pēdējais brīdis pārdomāt enerģētiskos paradumus un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā. Tāpēc, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem saglabāt konkurētspēju un sekmētu produktivitāti, esam sagatavojuši atbalsta programmu uzņēmējiem, kas veicinās neatkarību no neprognozējamām energoresursu cenu svārstībām un vienlaikus – stiprinās Latvijas enerģētisko drošību. Ekonomikas ministrija piedāvā pirmo atbalsta programmu Atveseļošanas fonda ietvaros un tā būs pieejama ļoti plašam uzņēmēju lokam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atvērta pieteikšanās ALTUM “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā”, kuras kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā.

Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.