Jaunākais izdevums

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Kaut gan gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.

Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Lai arī nereti pārkāpumi netiek novērsti, pamatojoties ar līdzekļu trūkumu, Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.

Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tik pat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par likumdošanā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī veikt normu ievērošanas kontroli, kas, savukārt, ir atbildīgo dienestu kompetencē.

Ministru kabineta noteikumos, kas būtu jāievēro attiecībā uz ugunsdrošību, ir noteikts, kādi elektroinstalācijas pretestības mērījumi ir jāveic obligāti, cik bieži tas darāms, cik bieži ir jātīra dūmvadi un jāapseko to tehniskais stāvoklis, ka tas jādara sertificētam skursteņslaucītājam un citas prasības. Tomēr, neskatoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ikgadējiem informatīvajiem pasākumiem, jākonstatē, ka iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām nepalielinās un iedzīvotāji noteiktās prasības neievēro, norāda VK.

Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods.

«VK vērš politikas izstrādātāju – šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas – uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem. Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī,» norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. «Grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam: Igaunija – valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, – šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā.»

Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet diemžēl Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti. Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, mūsu valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls. Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts – nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina.

VK ieskatā pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā. Jau šobrīd vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, kas, kā liecina pētījumi, ir laiks, kad ugunsgrēkā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības. Valsts kontroliere E. Krūmiņa brīdina, ka nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tajā skaitā attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošības profesionāļi veiksmīgi seko mērķim - Baltijas Drošības Konference 2024 sagaidāma jaunā mērogā

Sadarbības materiāls, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Lelde Petrāne, 12.05.2017

APLŪKO FOTO, KLIKŠĶINOT ŠEIT! Nordic Homes ražotne ir sadalīta divās darba zonās. Šajā un nākamajās trīs fotogrāfijās redzama materiālu sagatavošanas un komplektēšanas zona, kurā tiek saskrūvētas virtuves mēbeles.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Nordic Homes ražotnē Ānē, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Zviedrijas uzņēmumam. Bijām arī Nordic Villages attīstītajā privātmāju ciematā Lapsas Babītes novadā, kur apskatījām gatavu koka karkasa māju.

FOTOGRĀFIJAS SKATĀMAS RAKSTA GALERIJĀ!

Zviedrijas projektam tiek ražotas 24 divstāvu rindu mājas. Vienas mājas platība ir aptuveni 100 kvadrātmetri. Zviedrija šobrīd piedzīvo būvniecības bumu - pieprasījums ir ļoti liels.

Nordic Homes aptuveni deviņdesmit procentus no savas produkcijas eksportē. Saistītais uzņēmums – Nordic Villages – Latvijā attīsta privātmāju ciematus.

Anglijā uzņēmums uzbūvējis vairākas koka daudzstāvu mājas, viena no tām ir pat astoņus stāvus augsta. Tagad - līdz ar izmaiņām likumos - tas gaida pirmos pilotprojektus Latvijā. Vienlaikus uzņēmumā atzīst, ka joprojām Latvijā cilvēkiem aizspriedumi pret koka mājām ir lieli. Viens no tiem ir ugunsdrošība. «Koka māja tāpat kā jebkura cita māja ir jākopj un jāseko līdzi tās stāvoklim. Visas nesošās koka konstrukcijas ir iekapsulētas no telpu iekšpuses, pielietojot ģipškartona plāksnes, kas uzskatāmas par nedegošu materiālu, tādā veidā koka konstrukcijas tiek pasargātas no ugunsslodzes iedarbības. Līdz ar to mājas nestspēja saglabājas pietiekami ilgu laiku,» skaidro SIA Nordic Homes Mārketinga vadītāja Esēnija Karnīte. Viņa arī stāsta, ka kokmateriāls netiek nekādā veidā ķīmiski apstrādāts, līdz ar to nav bažu par kaitīgumu veselībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dreibants: Aizliedzot vasaras terases, pašvaldība iznīcina mazo biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem.

Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem.

EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša, lai aptvertu visus iespējamos riskus saistībā ar būvē iestrādājamiem izstrādājumiem, līdz ar to ne vienmēr viennozīmīgi interpretējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsdrošības pasākumi, kuros jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties Latvijas iedzīvotāju mājokļos nav īstenoti, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.

Aizvadītajā gadā no 10.augusta līdz 3.decembrim VUGD amatpersonas no teritoriālajām struktūrvienībām visā Latvijā veica vairāk nekā 10 400 mājokļu īpašnieku (lietotāju) aptauju un konsultācijas par ugunsdrošību.

Kopumā četru mēnešu laikā konsultēti vairāk nekā 860 iedzīvotāji Rīgā un pierīgas teritorijā, 740 Zemgalē, 1705 Kurzemē, 3020 Vidzemē un 4100 mājokļu īpašnieku Latgalē. VUGD amatpersonas ieinteresētos iedzīvotājus konsultēja par ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, lai novērstu ugunsgrēkus vai mazinātu to sekas, kā arī veica aptauju, lai gūtu ieskatu mājokļu ugunsdrošībā kopumā.

Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka no 10 400 aptaujātajiem iedzīvotājiem 89% zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, 76% aptaujāto ir veikuši sodrēju tīrīšanu no apkures ierīces un dūmvada. 96% aptaujāto ir sakopuši teritoriju ap dzīvojamo ēkām, bet 80% iedzīvotāju atklāja, ka pārzina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru