Uzņēmums “Wolt” atvēris jau otro mākoņveikalu Rīgā - “Wolt Market” Mežciems, informē uzņēmumā.

“Wolt” mākoņveikalus tuvākajā laikā plānots atvērt arī citās Latvijas pilsētās.

“Pieprasījums pēc risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem ietaupīt laiku, turpina pieaugt, tāpēc pārtikas preču iegāde internetā un ātrās piegādes gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Izmaiņas klientu uzvedībā ietekmē arī “Wolt Market”, kas strauji paplašinās visā Eiropā,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

Rīgā darbu uzsāk pirmais Wolt Market Latvijā

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500...

Atšķirībā no ierastās ikdienas preču iegādes veikalā uz vietas, mākoņveikalā “Wolt Market” iepirkumu grozu nodošanai pircējam komplektē veikala darbinieki. Aptuveni 30 minūšu laikā klients to pēc izvēles var saņemt savā adresē vai dodoties uz “Wolt Market” veikalu.

“Wolt Market” Mežciems apkalpos klientus Purvciemā, Teikā, Juglā, Pļavniekos, Dārzciemā, Dreiliņos, Jaunbrūnavās, Ulbrokā, Brekšos un, protams, Mežciemā. Pirmās divas nedēļas piegādes no “Wolt Market” klientiem pieejamas bez maksas, taču pēc tam tās saglabāsies bezmaksas pirkumiem virs 30 eiro.

Pirmo “Wolt Market” veikalu atklāja 2020. gadā Helsinkos, Somijā. Šobrīd iedzīvotājiem pieejami jau vairāk kā 50 uzņēmuma veikali 15 dažādās valstīs, no kuriem tagad jau divi pieejami arī Rīgā - “Wolt Market” Grīziņkalns un “Wolt Market” Mežciems.

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

18.jūlijā aprit pieci gadi, kopš tika atvērts pirmais VP Market veikals Latvijā. Šajā laikā, ieguldot uzņēmuma attīstībā vairāk nekā 53 milj. Ls, VP Market izveidojis vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Piecu gadu laikā VP Market veikalos nopirkts tāds pārtikas produktu daudzums, ka vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk, piemēram, aptuveni 45 klaipi maizes un 19 litri piena. Nopirkto produktu daudzums atbilst aptuveni 700 vilciena cisternām piena un 200 kartupeļu vagoniem. Piecu gadu laikā atklāti pavisam 103 veikali. VP Market veikalos Saulīte (sākotnēji – T-Market) un Maxima Latvijas iedzīvotāji šajā laikā kopumā iegādājušies 44.3 miljonus litru piena, 103 miljonus maizes klaipu un 13 250 tonnas kartupeļu. Kopējais apgrozījums, ko VP Market panācis piecu darbības gadu laikā Latvijā, ir 861 milj. Ls. Lai vēlreiz ļautu atcerēties VP Market pirmos soļus Latvijā pirms pieciem gadiem, pirmajā VP Market veikalā – toreizējā «T-Market» un tagadējā «Saulītē» Rīgā, Jūrmalas gatvē – vairāki produkti šodien, 18.jūlijā, nopērkami par cenām, kādas šajā veikalā bija atklāšanas dienā – 2001.gada 18.jūlijā: viens litrs piena maksā 0.19 latus, 250 grami kafijas – 0.49 latus, viens kilograms kartupeļu 0.01 latu, bet cukurs 0.44 latus, informē VP Market sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ercmane.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Vortāls CV Market (www.cvmarket.lv), kurš piedāvā personāla atlases pakalpojumus internetā ir ieguvis jaunu starptautisko sadarbības partneri, StepStone, kas ieņem vadošo pozīciju Eiropas interneta personāla atlases tirgū. CV Market vortālam, kura galvenā mītne atrodas Tallinā, ir 160 000 CVs, 205 000 reģistrēto lietotāju un septiņi miljoni lapu pārskatu katru mēnesi Baltijas valstīs. Kompānija StepStone, kura dibināta Norvēģijā 1996.gadā, strādā ar lokāliem tirgus līderiem 23 no 25 Eiropas Savienības valstīm. Pavisam pasaulē nosaukums StepStone ir pazīstams 36 valstīs, ieskaitot ASV, Kanādu, Meksiku, Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku. Jo Goosens, StepStone korporatīvās un biznesa attīstības vadītājs: «Kompānijas arvien vairāk novērtē iespēju smelt kandidātus dinamiskajā Centrālās un Austrumeiropas tirgū. Ar CV Market mēs turpinām sava tīkla ilgtermiņa stratēģiju – piedāvāt darba devējiem vienkāršu pieeju starptautiskajam darba tirgum.» *** Par CV Market CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada jūnija un nodrošina kvalitatīvus un progresīvus personāla atlases risinājumus Internetā. Šodien CV Market zīmols ir pazīstams 8 Eiropas Savienības valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Holandē. CV Market ir izstrādājis personāla atlases algoritmu, kas ir gan izmantojams atsevišķi, gan adaptējams kādas citas kompānijas iekšējai sistēmai. Tas ļauj kontrolēt darbinieku rotāciju kompānijas iekšienē un piesaistīt speciālistus no ārpuses. McDonald's, Aldaris, Čili Pizza, Double Coffee, Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Raugs, Valdo, Reaton, Alan Deko, Aigas Nams, Senukai, Latvijas Pasts, Rimi, Seppala, Falck Apsargs, Latvenergo, Lursoft, LAMB, RVR, LR Tieslietu Ministrija, Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūra – šīs, kā arī daudzas citas kompānijas pašlaik izmanto CV Market pakalpojumus, lai atlasītu personālu visā Latvijas teritorijā.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Ceturtdien 10. ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā paziņoti Nasdaq Baltijas biržās kotētie uzņēmumi ar labākajām investoru attiecībām astoņās nominācijās 2015.gadā, tostarp arī desmitgades nominācijā Labākais sniegums 10 gados.

Svinīgā apbalvošanas ceremonija ar video tilta starpniecību norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā.

Atzīmējot Baltic Market Awards desmitgadi, Nasdaq Baltijas biržas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piešķīra īpašās balvas - Labākais sniegums 10 gados – katrā valstī vienam uzņēmumam par lielāko akciju cenas pieaugumu un kāpumu Baltic Market Awards vērtējumā. Visi trīs uzvarētāji – Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp un Apranga – saņēma uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā.

«Mums ir liels gandarījums sveikt 10. Baltic Market Awards uzvarētājus un visus Baltijas biržās kotētos uzņēmumus, kas īstenojuši labas investoru attiecības, nodrošinot caurskatāmu darbību atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem,» saka Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja Arminta Saladžiene. «Algoritms ir vienkāršs: labas investoru attiecības un korporatīvā pārvaldība veicina uzticēšanos uzņēmumiem un kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus nodrošina piekļuvi finansējumam, veicina likviditāti un kalpo uzņēmuma reputācijas stiprināšanai,» viņa piebilst.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Turpmāk visi Latvijā otra lielākā mazumtirgotāja SIA VP Market veikali, kas līdz šim darbojās ar nosaukumu Saulīte vai MiniMaxima, tiks pārveidoti par Maximām. Veikalu pārveide, ko paredz tīkla kvalitātes paaugstināšanas programma, jau ir sākta, Db pastāstīja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdz ar to visi Maxima veikali atkarībā no to platības un piedāvāto preču klāsta tiks apzīmēti vai nu ar X vai XX vai XXX. Par Maxima X veikaliem kļūs līdzšinējie MiniMaxima un Saulīte veikali, par Maxima XX — pašreizējās Maximas, bet par Maxima XXX – tagadējie HyperMaxima. Līdz šim par Maximām pārtapuši 22 veikali — 19 no tiem darbojas Rīgā, bet pa vienam — Tukumā, Jūrmalā un Siguldā. «Tīklu apvienošana ļaus VP Market strādāt gan ekonomiskāk, gan efektīvāk. Šo pārmaiņu augļus drīz izjutīs pircēji — daudzas cenas drīzumā tiks pazeminātas,» sola VP Market valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Esošo veikalu pārveide par Maximām ilgs līdz septembrim. Līdztekus tam durvis vērs arī jauni veikali — pavisam šogad to skaits palielināsies par 18. Līdz šim VP Market Latvijā strādāja ar 23 Maxima un MiniMaxima, un 80 veikaliem Saulītes. SIA VP Market apgrozījums pērn sasniedza 261 milj. Ls.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

CV Market vortālu š.g. septembrī ir apmeklējuši vairāk kā 70’000 unikālo lietotāju*, un tas ir par 218% vairāk nekā pagājušā gada septembrī. CV Market CV datu bāze ir palielinājusies par 66%** salīdzinājumā ar 2005.gada septembri.

Kopējais CV Market reģistrēto lietotāju (darba meklētāju) pieaugums pēdējā gada laikā ir 75%**, kas, savukārt, ir daudz vairāk nekā CV Market tuvākiem konkurentiem CV-Online (www.cv.lv) un E-darbs (www.e-darbs.lv), kam pieaugums bija 17%** un 24%** attiecīgi. Kompānijas (neauditēts) bruto apgrozījums š.g. septembrī ir palielinājies par 350% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušā gadā.

CV Market (www.cvmarket.lv) ir karjeras vortāls, kas Latvijā darbojas kopš 2003. gada.

* TNS Metrix dati.

** CV Market, E-darbs un CV-Online mājas lapās publicēta statistika.

CV Market izpētījis, kādi ieguvumi ir darbiniekiem valsts iestādēs.

Visaktīvākā valsts iestāžu darbinieku aizplūšana uz komerciestādēm bija vērojama 20.gadsimta 90.to gadu vidū, kad notika nacionālās ekonomikas kapitalizācijas process. Šodien šāda veida kustība aktuāla trim sociālajām grupām. Pirmā ir jaunie speciālisti, kas studiju laikos praktizējās valsts iestādē, bet pēc diploma iegūšanas meklē darbu komercstruktūrā. Otrā grupa ir ierēdņi, kas kādreiz ir ieņēmuši augstus amatus, bet ir to zaudējuši. Trešā grupa ir sociāli nozīmīgie darbinieki ar lielu darba pieredzi – skolotāji, ārsti, inženieri, pētnieki, norāda CV Market.

Saskaņā ar CV Market novērojumiem jaunā darba meklēšanā valsts iestāžu darbinieki neizmanto personāla atlases kompāniju piedāvātos sludinājumus, bet gan izmanto draugu un paziņu ieteiktas vakances. "Ja kādreiz darbu valsts iestādē izvēlējās tikai tāpēc, ka citas alternatīvas nebija, tad šobrīd to izvēlās personas ar noteiktām rakstura īpašībām un vērtībām, kas ir gatavi, ka labs atalgojums, vara un citi labumi tiks saņemti tikai pēc vairākiem gadiem. Speciālisti, kas iziet šo grūto ceļu, parasti nav ieinteresēti mainīt darbu pret neparedzamiem apstākļiem privātajās kompānijās. Taču tie, kas nav spējīgi sagaidīt rezultātus valsts iestādē, nav īpaši interesanti personāla atlases kompānijām kā iespējamie darbinieki," skaidro CV Market.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Par Latvijas otra lielākā mazumtirgotāja — SIA VP Market valdes priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Stakens, Db informēja VP Market preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdzšinējais VP Market valdes priekšsēdētājs Mindaugs Bagdonavičs atgriežas VP grupas vadošajās struktūrās Lietuvā. Līdz šim J. Stakens vadīja VP Market darbu Bulgārijā. «Uzņēmuma galvenais mērķis turpmāk būs līderpozīcijas tirdzniecībā, un tās sasniegsim, gan būtiski paplašinot veikalu tīklus, gan piedāvājot pircējiem aizvien optimālāku cenas un kvalitātes apvienojumu,» klāsta J. Stakens. Pašlaik VP Market Latvijā ir 95 veikali, no tiem 19 Maxima un 76 — Saulīte. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn bija 175.5 milj. Ls.

Jaunu zīmolu ienākšana un lielāki tirdzniecības apjomi – šā gada raksturīgais mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pa mēnešiem pret iepriekšējo gadu audzis visa gada garumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tirgotāji arī nākamgad redz pozitīvu pakāpenisku attīstību pie nosacījuma, ja ekonomika turpinās attīstīties.

Lielākie pārtikas mazumtirgotāji šogad turpināja jaunu veikalu atvēršanu un esošo modernizēšanu. Maxima Latvija vadība novērojusi, ka kopumā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies pavisam nedaudz. Tomēr Maxima Latvija sasniegusi apgrozījuma pieaugumu par 11 % 2012.gada pirmajā pusgadā, kas lielā mērā panākts uz veikalu tīkla paplašināšanās rēķina, stāsta kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Kopumā 2012.gada darbības rezultātus kompānijas vadība vērtē pozitīvi, lai gan sasniegtais ir panākts ar lielām pūlēm, būtiski investējot attīstībā un modernizācijā. Maxima veikalu skaits Latvijā sasniedzis 141 veikalu.

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.