Nodokļi

VZD aizdomas par tīšām manipulācijām ar kadastrālo vērtību ar mērķi samazināt nodokli

LETA, 01.03.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Zvidriņa skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sertificēts būvinženieris var veikt ēkas nolietojuma novērtēšanu, pēc tam iesniegt to VZD un dienestam tas arī esot jāņem vērā.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītāja Helēna Endriksone skaidroja, ka šāda situāciju patlaban pieļauj normatīvie akti. Proti, tie nosaka, ka būvinženieris ir tiesīgs veikt ēkas nolietojuma novērtējumu, nemaz neveicot konstrukciju atvēršanu un izpēti. Tātad patlaban nolietojumu drīkst noteikt tikai vizuāli.

Otrs trūkums esot nolietojuma aprēķināšanas metodika, jo patlaban nolietojuma pakāpes ir iedalītas trīs daļās - 0-30%, 30-60% un 60-100%. «Konkrētajā gadījumā inženieris bija novērtējis, ka pagrabs un pamati ir 60% nolietojušies. Plus, šī māja nodota ekspluatācijā 1930.gadā, un pēc formulas tai šādos gadījumos piešķir 80% nolietojumu, kas automātiski samazina kadastrālo vērtību,» skaidroja Endriksone.

Gan VZD, gan Būvinženieru savienība jau ir tikusies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām institūcijām, lai sāktu nepieciešamo grozījumu izstrādi. Endriksones ieskatā, primārais būtu noteikt, ka būvinženieri nedrīkst sniegt ēkas nolietojuma slēdzienus, un ka to var darīt tikai VZD eksperti, kas tam ir speciāli apmācīti. Tāpat būtu nepieciešams noteikt sīkāku nolietojuma procentuālo sadalījumu un veikt citas izmaiņas metodikā.