Pārtika

Zaļais kurss inflācijas graujošo ietekmi trīskāršos

Māris Ķirsons, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Apkurei ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā tiek izmantota dabasgāze. Tieši tāpēc otrs tikpat būtisks izaicinājums kā barības cenas putnkopjiem ir dārgie energoresursi, kuriem cenas sāka augt arī pērnā gada vēlā rudenī, bet pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 24. februārī enerģētikas produktu pieejamība un to cenas jau ieguva politiskas nokrāsas. Būtībā straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums atsaucas uz visas Eiropas putnkopjiem, un tā lielākā ietekme ir gaidāma tikai 2022./2023. gada ziemā. Diemžēl straujo izmaksu pieaugumu ne Latvijā, ne arī Lietuvā putnkopjiem neizdevās pilnībā ietvert produkcijas realizācijas cenās. Tās pieauga, taču tas notika salīdzinoši lēnāk, nekā pieauga ražošanas izmaksas minētajiem diviem ražošanas komponentiem.

Ziema nav aiz kalniem, bet gāzes cenas turpina pārspēt rekordus, un ir jautājumi par to, kad šī inflācijas spirāle apstāsies, jo tā ietekmē ne tikai ražotājus, bet arī patērētājus, kuriem jārēķinās ar cenu pieaugumu, kas savukārt vispārējās inflācijas apstākļos var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus. Bet ražotājiem jau nav citu iespēju, kā tikai palielināt realizācijas cenu, jo putnu barības īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās sasniedz 60%, kam vēl jāpievieno energoresursu īpatsvars 8-9%, bet pēdējo mēnešu notikumu dēļ to īpatsvars jau ir pieaudzis līdz teju 20%.

Visnepatīkamākais ir fakts, ka neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, un tādējādi visu laiku tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski.

Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 06.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Komentāri

Pievienot komentāru