Eksperti

Zaļais kurss lauksaimniecībā – vai kritiens lejup?

Valters Zelčs, biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” vadītājs,19.11.2025

Jaunākais izdevums

Par zaļo kursu un klimata politiku Latvijā ir dzirdējis ikviens – tā ir tēma, kas ilgstoši atradusies gan Latvijas, gan citu valstu politiķu dienaskārtībā. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, zaļais kurss un klimata politika bija spožākais jājamzirdziņš politiķiem visā Eiropā.

Jaunas iniciatīvas šķietami tika radītas katru dienu, turklāt nepameta sajūta, ka Eiropas Komisijā (EK) pastāvēja nerakstīts likums, kur katrai nākošajai zaļā kursa iniciatīvai jābūt vismaz divreiz “ambiciozākai” par iepriekšējo. Šo procesu varētu salīdzināt ar vidusskolas ballīti, kurā viegli iereibuši tīņi sola visneiedomājamākās lietas, lai paspīdētu un izceltos uz savu vienaudžu fona.

Zaļā kursa ballītē politiķi tik tiešām sasolīja daudz – no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību, ieviest ierobežojumu tam, cik jaudīgi sadzīves putekļu sūcēji drīkst atrasties mūsu mājās, aizliegt gāzes apkures katlu uzstādīšanu, vai uzlikt par obligātu prasību dzērienu ražotājiem ieviest “jaunā tipa”, nenoņemamus korķīšus. Savu daļu zaļās šalts dabūja arī lauksaimnieki – gaisā uzvirmoja idejas par meliorācijas sistēmu nojaukšanu, lauku appludināšanu, smidzināšanas aizliegšanu vai lopkopības saimniecību likvidēšanu. Nīderlandē pat piedzīvoti reāli gadījumi, kur valdība samaksā lauksaimniekiem par fermu brīvprātīgu likvidāciju, tomēr – vai tas ir aktuāli arī Latvijai?

Eiropas klimata ambīcija

Meklējot dalībvalstīm saistošos klimata politikas un zaļā kursa mērķus, ātri nākas secināt, ka vienu vienotu ciparu atrast nemaz nav tik viegli. Viscaur deviņdesmitajiem un līdz pat 2004. gadam brīvprātīgus klimata mērķus ietvēra Kyoto protokols, ko savukārt 2005. gadā aizvietoja pirmie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm saistošie emisiju mazināšanas mērķi. Tiesa, tikai lielajiem piesārņotājiem – enerģētikai un industrijai. Īsi pēc ekonomiskās krīzes 2009. gadā emisiju mazināšanas mērķi tika paplašināti uz citām nozarēm, piemēram, transportu un būvniecību.

Visbeidzot, 2021. gadā, zaļā kursa zenītā, EK prezentēja “fit for 55” pakotni jeb ārkārtīgi neveiksmīgi latviski pārtulkoto “gatavi mērķrādītājam 55” pakotni, kuras mērķis ir ar dažādu regulējumu ieviešanu panākt siltumnīcas efekta gāzu samazinājumu ES par 55 % līdz 2030. gadam. Latvijas nav šim vilcienam skrējusi nopakaļ, pat pretēji. Mūsu nacionālā ambīcija šajā gadījumā ir bijusi krietni augstāka – savā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021–2030 esam noteikuši mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 65 % – 10 procentpunktus augstāk nekā ES kopējais mērķis!

Kas ir Latvijas lauksaimnieku sāpe?

Raugoties uz Latvijas lauksaimnieku radīto emisiju dinamiku pa gadiem, varētu šķist, ka šajā nozarē viss ir kārtībā un visi mērķi jau ir sasniegti, jo laika posmā no 1990. Līdz 2023. gadam Latvijas lauksaimniecības sektora radītās SEG emisijas ir samazinājušās par 57,7 % . Tātad, pretēji skaļajām kampaņām par to, kā lopkopības un citu lauksaimniecības nozaru radītās emisijas iznīcina planētu, izrādās, ka vietējie Latvijas zemnieki šodien emisijas rada aptuveni divreiz mazāk nekā pirms 30 gadiem. Rodas likumsakarīgs jautājums – “par ko ir cepiens?”

Lai izprastu emisiju mazināšanas problemātiku, vispirms ir jāsaprot iemesli tam, kā Latvijas lauksaimniekiem ir izdevies panākt 57,7 % samazinājum SEG emisijās. Zilonis istabā, protams, ir pāreja no PSRS kolhozu sistēmas uz mūsdienu – privātīpašumā balstītu lauksaimniecību. Sabrūkot Padomju Savienībai, sabruka arī no visiem aspektiem (tostarp klimata un vides) neefektīvā kolhozu un sovhozu sistēma, kas tika balstīta mazražīgās aramzemes apsaimniekošanas metodēs, neefektīvās fermās, no kurām pāri palikuši vien kokos ieauguši betona un ķieģeļu mūri teju katrā lauku ciemā. Tā kā kolhozu sistēma, ārpus komandekonomikas, bija nekonkurētspējīga, Latvija piedzīvoja ļoti strauju dzīvnieku skaita un apstrādātās zemes kritumu. Tas paģērēja krasu samazinājumu izslauktajos piena litros no 1,33 miljoniem tonnu 1991. gadā uz aptuveni 450 000 tonnu 2000. gadu sākumā , graudaugu kopraža samazinājās no 1,33 miljoniem tonnu 1991. gadā uz aptuveni 1 miljonu tonnu 2000. gadu sākumā . Tika pamests arī galvenais lauksaimniecības ražošanas resurss – zeme.

Apstrādātās lauksaimniecības zemes daudzums nokritās no 2,51 miljona hektāru 1991. gadā uz aptuveni 1,6 miljoniem hektāru 2000. gadu sākumā . Citiem vārdiem, sabrūkot Padomju Savienībai, neatkarīgā Latvija piedzīvoja arī absolūtu lauksaimniecības nozares sabrukumu, kurš ilga vairāk nekā 10 gadus, situācijai nostabilizējoties tās zemākajā punktā vien 2000. gadu sākumā. Lielākā problēma ES emisiju mērķu sakarā? ETS sektora emisiju samazināšanas mērķu izejas punkts, tostarp arī lauksaimniecībai, tiek nofiksēts nevis 1990. gadā, bet 2005. gadā – vietā, kur Latvijas lauksaimniecība tik tikko bija sākusi “izrāpšanos” no sava zemākā punkta.

Vai to var sasniegt?

Nonākot zemākajā punktā, vienīgais virziens, kurā iespējams doties, ir augšup. To nenoliedzami ir darījuši arī Latvijas zemnieki. Kopš 2005. gada ir dubultojies piena izslaukums, sasniedzot 830 000 tonnas gadā, savukārt novāktā graudu kopraža pieaugusi trīs reizes, krietni pārsniedzot arī 1991. gada rādītāju. Izņēmums nav arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme – tīrot reiz aizlaistos krūmājus, esam atkal pietuvojušies zīmīgajai 2 miljonu hektāru atzīmei. Šāda nozares atdzimšana ir liels veiksmes stāsts, sevišķi no klimata un vides viedokļa, jo, sākot saimniekošanu faktiski no nulles, Latvijas zemnieki ir izvēlējušies to uzreiz darīt ar jaunākajām un modernākajām tehnoloģijām.

Tieši šī iemesla dēļ vairāk nekā pusē Latvijas aramzemes aršana aizstāta ar klimatam draudzīgākām augsnes apstrādes metodēm, vairāk nekā puse aramzemes tiek mēslota un smidzināta ar precīzajām GPS tehnoloģijām, un lopkopības saimniecībās tiek ieviesti augstākie labturības standarti. Šo iemeslu dēļ Latvijas lauksaimniecības sektors no zemākā punkta ir audzis videi un klimatam draudzīgākajā iespējamajā veidā, taču neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām divkāršot un pat trīskāršot ražību, neradot vairāk emisiju, nav iespējams. Latvijas lauksaimniekiem šādu efektivitātes pieaugumu izdevies panākt vien ar 18,8 % SEG emisiju palielinājumu, taču Latvijas uzņemtajiem klimata mērķiem tas neder.

Emisiju pieaugums, lai arī cik neliels tas būtu, salīdzinājumā ar pieaugušajām kopražām, nav pieļaujams. Emisijas pret 2005. gadu, kad lauksaimniecība bija savā zemākajā punktā, jāmazina vēl par 17 %, pilnībā ignorējot to, ka, skatoties uz problēmu plašāk, proti, mērot pret 1990. gadu, Latvijas lauksaimnieki emisijas jau ir mazinājuši par 57,7 %. Šādu mērķi sasniegt nav iespējams, ja vien neesam gatavi mākslīgi pagriezt nozares augšupejošo vektoru atpakaļ uz leju.

Pakalpojumi

Finansējuma piesaiste, projektēšana, tehnoloģijas un būvniecība - viss atrodams SEP

Jānis Goldbergs,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

188 597 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apsaimniekoti, un, ja to salīdzina ar platībām, kurās notiek produkcijas ražošana, tad no šīm platībām katru gadu netiek iegūta lauksaimniecības produkcija vērtībā no 23 līdz 50 miljoniem eiro.

Ja šiem apjomiem pieskaita arī platības, kurās saimniekošanu ierobežo dažādi liegumi un vides nosacījumi, tad kopējais neizmantotās zemes apjoms ir vēl krietni lielāks. „Lauku atbalsta dienests ik gadu apkopo datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir vērtīgs resurss, kas, atbildīgi apsaimniekots, sniedz ieguvumus gan saimniecībai, gan videi.

Atšķirīgi datiLauku atbalsta dienesta dati rāda, ka 2024. gadā vislielākais skaits hektāru, kuri stāv dīkā, bija Rēzeknes novadā – 17 429 ha, Augšdaugavas novadā - 13787 ha, Ludzas novadā — 11 872 ha, daudz neatpaliek arī Madonas novads ar 10 965 ha un Balvu novads ar 10 182 ha. Tas nav maz, vienlaikus Rēzeknes novadā neizmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars pērn bija 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, taču tajā pašā laikā nekoptās lauksaimniecības zemes īpatsvars Salaspils novadā bija 41%, Mārupes novadā – 27%, Ķekavas novadā – 25%, Ropažu novadā - 24%. Savukārt Dobeles, Saldus, Varakļānu novadā lauksaimniecībā neizmantotās zemes īpatsvars bija tikai 2%, Jelgavas novadā — tikai 3%, Kuldīgas novadā - tikai 5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Ekonomika

Izaugsmei nepieciešami skaidri un savlaicīgi lēmumi

Māris Ķirsons,13.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Reklāmraksti

Sāls vai smiltis? Kā izvēlēties piemērotāko kaisīšanas tehniku ziemas apstākļiem

Sadarbības materiāls,29.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Māris Ķirsons,05.11.2025

SIA Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Eksperti

Kādas metodes un pieejas lauksaimniekiem atmaksājas?

Vilnis Kauliņš, SIA “Linas Agro” Augu aizsardzības līdzekļu un mikroelementu produktu grupas vadītājs,30.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu?

Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Šoruden izmēģinājumi tika veikti zemnieku saimniecībā “Arāji” Auru pagastā, un rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Kas darbojas vienā laukā, var nedarboties citā

Izmēģinājumu dati nav tikai stāsts par ražas apjomu, tie palīdz saprast, kas notiek ar augu, kad tas piedzīvo stresu, un kā lēmumi par mēslošanu, augu aizsardzību vai smidzināšanas laiku var mainīt rezultātu. Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešu un ziemas rapšu laukos, sadarbojoties ar Latvijas augu aizsardzības pētniecības centru. Tika pārbaudīts, kā dažādas mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmē ražu, tās kvalitāti un eļļas saturu rapšos. Laukos, kur lietoti pieskares herbicīdi, raža vidēji bija lielāka - ap 3,5 tonnām no hektāra. Savukārt tajos, kur izmantoti augsnes herbicīdi, raža bija nedaudz mazāka, bet eļļas saturs augstāks. Kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi - augsnes īpatnības, laika apstākļi vai pat tas, cik agri izsmidzināts biostimulants.

Eksperti

2025. gads graudkopībā Latvijā – nozare atrodas pārejas un riska zonā

Raivis Maksis, “Linas Agro” graudu iepirkumu vadītājs,16.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Pārmērīgs mitrums un laikapstākļu radītas problēmas skāra gan graudaugus, gan rapsi un pākšaugus, samazinot ražību un kvalitāti. Jau šobrīd paredzams, ka šī sezona ietekmēs arī 2026. gadu – daudzviet pieaugs vasarāju īpatsvars, ražas potenciāls saglabāsies zemāks, bet tās kvalitāte būs atkarīga no pavasara un vasaras laikapstākļiem. Lai labāk sagatavotos nākamajai sezonai, arvien nozīmīgāka loma paliek augsnes auglības atjaunošanai, kultūraugu aizsardzībai un citām ilgtspējīgām praksēm.Sezonu galvenokārt raksturoja ilgstoši augsts mitruma līmenis, kas Latvijas teritorijā saglabājās jau no pavasara un kulminēja ar valdības lēmumu 2025. gada 5. augustā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Eksperti

Ko šī vasara māca lauksaimniecības nākotnei?

Mihails Vilcāns, SIA “Dotnuva Seeds” vadītājs,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB,02.12.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvijas lauksaimnieku dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar izaudzētās produkcijas tālāku pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības radīšanu tepat Latvijā.

Kāda ir situācija augkopības produktu sektorā 2025. gadā?

Smaga. 2025. gada vasaru kāds skolēns varētu atcerēties kā gadu, kurā nebija vasaras. Ko tas nozīmēja zemniekiem? Klimatisko apstākļu dēļ tika būtiski bremzēta graudaugu attīstība, un ražas novākšanas sezonas sākums nobīdījās par aptuveni divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kulšanas darbi noritēja lēni, saraustīti, smagos apstākļos. Līdztekus tam, nododot ievākto graudaugu ražu, kura jau tāpat bija mazāka, nekā iepriekš cerēts, nācās secināt, ka tās kvalitāte ir daudz zemāka nekā citus gadus. Vidēji LATRAPS iepirkumos teju 2/3 graudu atbilda lopbarības kvalitātei. Protams, bija reģionālās atšķirības - Zemgalē un Kurzemē tas bija 55%, bet Latgalē pat 80%. Bija saimniecības, kuras no saviem laukiem nenovāca pat vienu tonnu pārtikas graudu, turklāt jārēķinās, ka vēl daļa pat netika novākta, jo tehnika mitruma dēļ nevarēja uzbraukt uz lauka. Tā ir nenormāla situācija, un, protams, ar šādu graudu kvalitātes kritumu, kas atstāj būtisku ietekmi arī uz ienākumiem un maksātspēju, lauksaimnieki nebija rēķinājušies. To var dēvēt par dubultsitienu — ieguldījumam un potenciālam neatbilstoša raža, smagi darba apstākļi un zemas kvalitātes graudi, kas nenoliedzami zemniekos radīja dziļu vilšanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē.

Biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs – vadības eksperts ar ilggadēju publiskā un privātā sektora pieredzi stratēģisko un attīstības procesu vadībā Latvijā.

Kompozītmateriālu asociācijas mērķis ir apvienot Latvijas kompozītmateriālu ražotājus un izstrādātājus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt eksportspējīgas, inovatīvas un augstas pievienotās vērtības produkcijas attīstību, kā arī dalīties ar pieredzi, prasmēm un zināšanām, sniedzot savu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikas attīstībā un sabiedrības kopējā labklājībā.

“Latvijā ir uzņēmumi ar zināšanām un produktiem, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgos. Asociācija apvienos spēkus un nodrošinās, lai mūsu nozares balss skanētu gan politikas veidotāju, gan industrijas līderu vidū. No būvniecības līdz sportam – kompozītmateriāli pierāda savu vērtību tur, kur svarīgs ir augsts rezultāts, izturība un veiktspējas kombinācija. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka Latvija ne tikai seko pasaules tendencēm, bet pati spēj tās radīt," uzsver G. Kosojs.

Eksperti

Latvijas ražotāji – vietējais darbs ar globālu pievienoto vērtību

Māris Meija, SIA “Brimer Saldus” vadītājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Ekonomika

ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem

Juris Paiders,30.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Eksperti

"Zaļā koridora" uzņēmumu samazināšana nozīmē samazināt konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,01.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas virzītās izmaiņas “zaļā koridora” regulējumā samazināt uz pusi uzņēmumu skaitu, kas tam varēs kvalificēties, pēc būtības nozīmē neizmantot tā potenciālu uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanā, salīdzinot ar mūsu tiešajiem konkurentiem – Lietuvu un Igauniju.

Uz doto brīdi no 536 uzņēmumiem, kas kvalificējas “zaļā koridora” prasībām par publisko pakalpojumu saņemšanu paātrinātā kārtībā, privilēģijas izmanto tikai 53 komersanti. Tas nozīmē, ka būtu svarīgi tieši veicināt komersantu aktivitāti, lai tādā veidā palielinātu investīciju īpatsvaru, iegūtu lielāku pienesumu budžetam, kā arī uzlabotu valsts ekonomiskos rādītājus. Jāmin, ka “zaļais koridors” paredz samazināt komersantiem administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus saistībā ar būvniecību, teritorijas plānošanu un migrāciju (darbaspēka piesaisti).

Mainot vienu no kritērijiem uzņēmumiem – eksporta apgrozījumu no 5 miljoniem eiro uz vismaz 10 miljoniem eiro – nozīmēs, ka valsts apzināti izvēlas nevis uzņēmumus pēc tā potenciāla, bet gan veido izredzēto nozaru un profilu listi, neizmantojot iespēju kopumā uzlabot valsts konkurētspēju un investīciju vidi, salīdzinot ar vistiešākajiem konkurentiem – kaimiņvalstīm. Šāds samazinājums būtu samērīgs, ja “zaļā koridora” priekšrocības paredzētu valsts budžeta subsīdijas, bet tas paredz saīsinātus termiņus publisko pakalpojumu saņemšanai un vienkāršotas procedūras, piemēram, kas saistītas ar pašvaldību saskaņojumiem attīstības projektiem vai ārvalstu darbinieku piesaistei. Tāpēc nav samērīgi neļaut ātrāk un veiksmīgāk attīstīties uzņēmumiem, kas izpilda līdzšinējās prasības par vismaz 5 miljonu eiro eksporta apgrozījumu. Atstājot spēkā esošos nosacījumus, pārredzamā nākotnē tas nozīmētu valsts uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanos.

Eksperti

No remontiem uz ilgmūžību: ceļu būves izvēles klimata pārmaiņu līkločos

Andrejs Vlasjuks, SIA “Composite PRO” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis nākamajam gadam ir investīcijās piesaistīt vienu miljardu eiro, aģentūrai LETA pauda LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa norādīja, ka, plānojot 2026. gadu, eksporta veicināšanas pasākumu fokuss būs uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un aktivitāšu paplašināšanu prioritārajos tirgos. Eksportā mērķis ir sasniegt 300 miljonu eiro pieaugumu, organizēt dalību 70 starptautiskās izstādēs, nodrošināt tirdzniecības misijas un sniegt atbalstu grantu veidā uzņēmumu individuālajām eksporta aktivitātēm.

Tūrisma jomā plānots piesaistīt papildu 150 000 ārvalstu viesu, īstenot vairākas komunikācijas kampaņas, īpaši darījumu tūrisma segmentā, un izmantot "Michelin" ceļveža un starptautisko mediju radīto redzamību.

Jāgere prognozēja, ka saglabāsies līdzīgas tendences kā pērn, tostarp investori būs piesardzīgi ģeopolitisko risku dēļ, kā arī gaidāms pieaugošs pieprasījums pēc drošām, prognozējamām atrašanās vietām Eiropā ar piekļuvi zaļajai enerģijai un noturīgām piegāžu ķēdēm. Līdz ar to sagaidāms, ka jauno projektu skaits pieaugs.

Ekonomika

Eco Baltia noslēdz sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku

Db.lv,30.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Ekonomika

Parakstīts memorands ceļā uz zaļā ūdeņraža ražotnes izveidi Liepājā

Db.lv,02.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Finanses

Siliņa: Latvijas ekonomika var attīstīties par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem

LETA,31.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.