Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Pagājušajā gadā vidējā zelta saražotais apjoms uz vienu sektorā strādājošo bija 124 Trojas unces, savukārt pievienotā ekonomiskā vērtība no vienas unces zelta ir 1139 ASV dolāri, un svārstās no 946 dolāriem Ķīnā līdz 1352 dolāriem Peru.

Db.lv jau rakstīja, ka trešdien zelta cena turpināja otrdienas kritumu, pagaidām nepiepildot prognozes, ka cena ASV valdības darba pārtraukuma laikā tā palielināsies.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi jau par 22%, tirgus dalībniekiem gaidot, kad ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt savus 85 miljardu ASVdolāru lielos ikmēneša aktīvu iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strēlnieku ielā Rīgas Klusajā centrā noteikti iegriežas vairākums ārvalstu tūristu, kas turp dodas apbrīnot jūgendstila pērles, tomēr DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu pienesums biznesam ir neliels.

Krāšņo ielu vēl kolorītāku padara kafejnīcas un restorāni, turklāt līdzās jau ilggadējām ēdināšanas iestādēm, par kurām DB rakstīja pirms četriem gadiem (23.09. 2011.), piepulcējušās vairākas jaunas. Strēlnieku iela līdztekus paralēlajai Antonijas ielai ir iekļauta gardēžu Rīgas maršrutā. Uzņēmēji uzskata, ka ielai ir potenciāls kļūt par elitāru miera ostu no rosīgās pilsētas kņadas, kas jūtama tuvējā apkaimē. Tā šeit atkāpjoties. Pārsvarā visi aptaujātie kafejnīcu pārstāvji neslēpj, ka orientējas uz maksātspējīgāko pircēju kategoriju.

Gluži kā pirms četriem gadiem, joprojām Strēlnieku ielā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs, jūgendstila paviljons Art Nouveau Rīga. Dažās ēkās iekārtojušies biroji un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru