Quantcast

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Gara vēsture

Visas problēmas sakne slēpjas deviņdesmito gadu sākumā, kad denacionalizācijas procesā zeme zem daudzdzīvokļu mājām (kurās jau bija privatizēti dzīvokļi) tika atdota bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem. Rezultātā sākās strīdi starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem par zemes nomas maksas apjomu zem dzīvojamās mājas. Politiķi nevarēja palikt malā, tika radīti normatīvi, kur šis maksimālais zemes nomas apmērs tika iegrožots. Savukārt īsi pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā Saeima veica grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, nosakot, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa īpašniekam nosakāma: no 2018. gada 1. janvāra – līdz 5%, no 2019. gada 1. janvāra – līdz 4%, bet no 2020. gada 1. janvāra – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Zvērināts advokāts Rolands Neilands vērš uzmanību, ka šos grozījumus parlaments pieņēma, neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, ka tie nerada saprātīgu, objektīvu un līdzsvarotu tiesisko attiecību noregulējumu starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem. «Lai saskaņotu tiesisko regulējumu, Saeima 2017. gada jūnijā pieņēma arī grozījumus likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, izsakot to identiskā redakcijā,» atgādina R. Neilands. Savukārt ar šo nomu mierā nebija zemes īpašnieki, kuri vērsās Satversmes tiesā, un tā 2018. gada12. aprīlī pasludināja spriedumu, pieminētos grozījumus atzīstot par spēkā neesošiem no šā gada 1. maija.

Visu rakstu Zemes piespiedu nomas maksa «spiedīs» politiķus lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 530 īpašumus, ieguldot 28 miljonus eiro

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies vairāk nekā 530 zemes īpašumus 10 000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 28 miljonus eiro, informē Altum.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad pirmo 4 mēnešu laikā Zemes fonds veicis 104 jaunus darījumus 6,9 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 2188 hektārus, tai skaitā 1090 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām lauksaimniekiem. Kopējais darījumu apjoms šogad ir divkāršojies salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā.

«Nepilnos četros gados Zemes fonda portfelis sasniedzis pirmos 10 tūkstošus hektāru, darījumu apjomam ar katru gadu pieaugot. Īpaši jāizceļ reversās nomas pakalpojums, kura pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 110% salīdzinot ar pagājušo gadu. Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu. Reversā noma šobrīd lauksaimniekiem palīdz pārvarēt grūtības, kas radušās pēdējo divu gadu smago laikapstākļu ietekmē, un kalpo par noderīgu instrumentu, lai turpinātu veiksmīgi strādāt un attīstīties. Kopējā lauksaimniecības zemes tirgū fonda darījumu īpatsvars ir ļoti neliels, vienlaikus tas kalpo kā efektīvs instruments zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī noteiktu lauksaimniecības jomas nepilnību risināšanā situācijās, kad saimniecībai finansēšanas iespējas komercbankās ir izsmeltas,’» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaudzis Latvijas Zemes fondam pārdotās lauksaimniecības zemes apjoms

Lelde Petrāne, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izziņo atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%.

Pieteikšanās - līdz 27. februārim, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka nomas tiesību izsolē līdz 30. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un izsludina atkārtotu izsoli.

Galvenie nomas nosacījumi ir sekojoši: nomas maksa 1760,00 eiro mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana.

Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomu transformēs par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, tādējādi risinot daļu problēmu, kas skar dalītā īpašuma segmentu.

Tādu risinājumu redz Tieslietu ministrija (TM). Piedāvātais risinājums tās ieskatā novērstu neparedzētas sekas, kas ir radušās no nomas institūta izmantošanas dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, piemēram, atšķirīgu nodokļu piemērošanu pēc būtības identiskos gadījumos (PVN un NĪN piemērošana). Ar pāreju uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām tiktu izbeigta esošā situācija, kur pušu attiecības regulē spriedumi un līgumi, kas ir radīti uz vairs spēkā neesoša regulējuma pamata, bet vēl joprojām ir spēkā. Ieviešot likumiskas zemes lietošanas tiesības par kompensāciju, būtu iespējams paredzēt vienu kompensācijas apmēru visiem gadījumiem, jo arī tiesību un pienākumu, un nodokļu regulējums visiem būtu identisks. Savukārt dalītajā īpašumā iesaistītajām pusēm nebūtu jārisina strīdi par to, kuras no dažādām tiesību normām ir piemērojamas konkrētajam gadījumam. Šādā situācijā kompensāciju varētu paredzēt 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes fonds šogad iegādājies vairāk nekā 200 īpašumus, ieguldot 14 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šī gada pirmajos 9 mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, informē Altum.

Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinājumā ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Patlaban Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izziņojuši izsoli Igates pils kompleksa Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai ar pieteikšanās termiņu – 15. janvāris, informē VNĪ Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA “Domaines et Chateaux”, VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams. VNĪ organizē izsoles atbilstoši MK noteiktajai kārtībai publiskas izsoles ceļā.

Galvenie nomas tiesību izsoles nosacījumi noteikti sekojoši: nomas maksa 2750,00 eur mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašumu apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana. Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā plāno ar 100 miljoniem eiro atbalstīt cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos

LETA--BNS/ERR, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Trīs miljonāri lūdz pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošas zemes pie Biķernieku trases

LETA, 19.09.2018

Guntis Rāvis ir viens no trīs miljonāriem, kas vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā nekustamā īpašuma darījuma procesā nenopirkt «kaķi maisā»?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot darījumu par nekustamo īpašumu, neatkarīgi no tā, vai esat pircēja vai pārdevēja lomā, pats svarīgākais ir noskaidrot visu informāciju, kas saistīta ar īpašumu. Tas ļaus izvairīties no problēmām, kas saistītas ar pārpratumiem vai kādas puses negodprātīgu rīcību. Informācijas meklēšanā ērti izmantot dažādus e-pakalpojumus.

Informāciju par noderīgiem e-pakalpojumiem, kas var palīdzēt nekustamā īpašuma iegādē, apkopota vietnē mana.latvija.lv dzīves situācijā «Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana».

Zemesgrāmatas un kadastra informācija

Pirms nekustamā īpašuma iegādes noteikti jāpārliecinās, vai tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā un arī par darījuma objekta sastāvu, proti, vai pārdevējs ir īpašnieks visam īpašumam, vai, iespējams, būve uz zemes pieder kādam citam. Tāpat Zemesgrāmatā var pārliecināties, vai nekustamais īpašums nav ieķīlāts, izīrēts vai iznomāts kādai trešajai personai. Šis aspekts ir būtisks, ņemot vērā, ka Zemesgrāmatā ierakstītās tiesības, tajā skaitā nomas līgums būs saistošs arī jaunajam īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Lockero», kas līdz šim Latvijā izgatavotās mantu glabātuves galvenokārt eksportēja, šā gada augustā savus skapīšus nolēma testēt arī Majoru pludmalē Jūrmalā, atrisot visiem zināmo problēmu - nepieciešamību pēc drošas mantu glabātuves pludmalē.

Pirmo mantu glabātuvi Majoru pludmalē «Lockero» uzstādīja augusta sākumā. Tā pagaidām darbojas testa režīmā, lai izvērtētu, kā modernās tehnoloģijas darbojas dabas un cilvēku ietekmē. Līdz šim izmēģināti dažādi ekrāni, pirms testa beigām plānots pamēģināt arī «Lockero» skapīšiem pieejamo funkciju - pirkstu skenēšanu, pēc kā tiek atpazīts skapīša lietotājs. Izmantojot šādu sistēmu, nav nepieciešami čeki un nekas cits kā tikai pirksta noskenēšana. Skeneris nolasa un atpazīst klienta pirksta gala kapilārus, līdz ar to cilvēka rokas var būt pat netīras vai slapjas, kā tas var gadīties, atrodoties pludmalē. «Tā bija sākotnējā ideja un mēs pie tās arī pieturēsimies. Majoros to pamēģināsim, kad šīs sezonas testa projekts ies uz beigām,» biznesa portālam db.lv stāsta «Lockero» līdzīpašnieks Raitis Stūrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Azarts pieņemt pareizos lēmumus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igauņiem vērienīgi apbūves plāni Krasta ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā lidostas Spilve ēkā un tās teritorijā atjaunošanas darbi ir apstājušies, pārliecinājās biznesa portāls db.lv. Tie varētu atsākties 2019. gada pavasarī, pieļauj Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Jāatgādina - 2016. gada beigās tika paziņots, ka lidostas Spilve ēka un tās teritorija (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 140) kļūs par «platformu kultūras, izglītības un sporta pasākumiem, vietu, kur rīkot tematiskus festivālus, koncertus, pasākumus, seminārus, liela mēroga pilsētas svētkus». Kā rekonstrukcijas un modernizācijas darbu veicējs tika norādīta kompānija SIA Aerobig Plus.

Lidostas Spilve ēka, pārējās būves un zemes gabals pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, savukārt SIA Aerobig Plus ir šī nekustamā īpašuma nomnieks, kas publiskas izsoles rezultātā ieguvis nomas tiesības līdz 2028. gada jūnijam.

«Nomas līguma nosacījumi paredz, ka tā darbības termiņā nomnieks veic nekustamā īpašuma uzturēšanas un ekspluatācijas darbus, kā arī izstrādā infrastruktūras attīstības priekšlikumus. Šobrīd turpinās teritorijas zonējuma maiņas apstiprināšana. Līdz ar tās noslēgšanos, būs iespējams uzsākt teritorijas detālplānojuma izstrādi, kas savukārt dos iespēju plānot teritorijas tālāko attīstību,» paskaidroja Zane Arāja, SIA Rīgas nami sabiedrisko attiecību vadītāja. Vēsturiskā lidostas ēka ir kultūras piemineklis, līdz ar to tā restaurācijai un nodošanai ekspluatācijā ir jāievēro atbilstošie normatīvie akti. Šobrīd ēkā norit izpētes darbi un konservācijas process, kā arī tiek izstrādāta nepieciešamā projekta dokumentācija, ievērojot Būvniecības valsts kultūras biroja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes, informē SIA Rīgas nami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē 1. jūlijā, deputāti apstiprināja lēmumprojektu par apbūves tiesību piešķiršanu panorāmas rata būvniecībai uz Rīgas pašvaldībai piederoša zemesgabala daļas Raņķa dambī.

Lai attīstītu un pilnveidotu Uzvaras parka rekreācijas funkciju, Rīgas domes Īpašuma departaments (RD ĪD) rīkos izsoli. Tajā izsolīs apbūves un nomas tiesības uz 30 gadiem 5700 kvadrātmetru lielam zemesgabalam Raņķa dambja un Slokas ielas stūrī. Izsolē piedalīties varēs ikviens interesents.

Izsoles sākumcena būs atbilstoša sertificēta vērtētāja noteiktajai cenai. RD ĪD plāno pasūtīt sertificēto vērtējumu pēc lēmumprojekta apstiprināšanas domes sēdē. Zemes apbūves un nomas nosacījumi paredz, ka pirmā hipotēka būs jāapstiprina par labu pašvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AmberStone Group restartējas un saņem valsts atbalstu

Anita Kantāne, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukuma novada dome lauž nodomu vienošanos ar Gallusman par olu ražotnes izveidi

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada dome pēc garām diskusijām tomēr lēmusi nelauzt nodomu vienošanos ar SIA «Gallusman» par olu ražotnes izveidi, informēja domē.

Uz domes sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja, ka vienošanās vairāku iemeslu dēļ būtu laužama.

Piemēram, secināts, ka vienošanās 3.punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» vai noslēgt apbūves tiesību līgumu neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru