Politika

Ziemeļkorejā vietējās vēlēšanās piedalījušies 99,98% vēlētāju

LETA--AFP, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Ziemeļkorejā svētdien notikušas vietējās vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījušies 99,98% vēlētāju.

Ņemot vērā, ka īstas konkurences starp kandidātiem nav, vēlēšanas Ziemeļkorejā kļuvušas par sava veida politisko rituālu, kas ļauj varasiestādēm apgalvot, ka tās bauda plašu tautas atbalstu, un veicināt lojalitāti Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmam.

Vēlēšanas ir arī iespēja pārbaudīt, vai kāds no reģistrētajiem iedzīvotājiem neiztrūkst.

Salīdzinot ar vēlēšanām 2015.gadā, vēlētāju aktivitāte šogad palielinājusies par 0,01%.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA svētdien vēstīja, ka tikai ziemeļkorejieši, kas neatrodas valstī, nav piedalījušies vēlēšanās. Aģentūra norādīja, ka pat slimie un vecie cilvēki nobalsojuši mobilajās vēlēšanu urnās.

Ziemeļkorejā vietējās vēlēšanas notiek reizi četros gados, kad tiek ievēlēti pārstāvji pilsētu padomēs, kā arī reģionos un provincēs.

KCNA vēstīja, ka Kims nobalsojis vēlēšanu iecirknī Hamgjonpukto provincē. Līderis iedrošinājis kandidātus kļūt par uzticamiem tautas kalpiem, pildīt savus pienākumus un apzināties, ka viņi pārstāv tautu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Elpceļu slimības" dēļ Ziemeļkoreja uz piecām dienām noslēgusi galvaspilsētu Phenjanu, trešdien ziņo mediji.

Phenjanas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās no trešdienas līdz svētdienai un vairākas reizes dienā mērīt sev ķermeņa temperatūru, atsaucoties uz valdības paziņojumu, vēsta Seulā bāzētais medijs "NK News".

Ziemeļkorejas valdības paziņojumā nav minēts Covid-19, bet teikts, ka galvaspilsētā pašreiz plosās vairākas slimības, tai skaitā saaukstēšanās.

"NK News" otrdien, atsaucoties uz avotiem Phenjanā, ziņoja, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētas iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, gatavojoties karantīnas režīmam.

Pagaidām nav zināms, vai karantīnas režīmi ieviesti arī citur Ziemeļkorejā, un valsts mediji vēl nav paziņojuši par jaunajiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļkorejā ar Covid-19 varētu būt saslimuši gandrīz trīs miljoni cilvēku

LETA--DPA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejā gandrīz trīs miljoniem cilvēku konstatēta saslimšana ar drudzi, kas, visticamāk, ir Covid-19.

Ziemeļkorejai trūkst masveida testēšanas spējas, tādēļ tikai nelielam skaitam cilvēku konstatēts Covid-19. Pārējiem saslimušajiem diagnosticēts drudzis.

Līdz pirmdienas vakaram Ziemeļkorejas varasiestādes 24 stundu laikā bija reģistrējušas 134 510 jaunus "drudža" gadījumus.

Ziemeļkoreja apstiprina pirmo Covid-19 gadījumu un izsludina ārkārtējo situāciju 

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu...

Kopš šomēnes valstī pirmo reizi tika paziņots par Covid-19 uzliesmojumu, no drudža, atbilstoši Phenjanas oficiālajai terminoloģijai, miruši 68 cilvēki un aptuveni 2,5 miljoni atveseļojušies.

Par epidemioloģisko situāciju Ziemeļkorejā maz kas zināms, taču Pasaules Veselības organizācija pieņem, ka valstī nav sākta vakcinācija pret Covid-19.

Phenjana ir izsludināja karantīnas pasākumus valsts mērogā, bet vēl nav atbildējusi uz Dienvidkorejas un ASV piedāvājumiem piegādāt vakcīnas un medikamentus, atklāja Seula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV

LETA--AFP, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV pēc tam, kad neveiksmi cieta otrais samits starp Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, piektdien vēstīja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka ģenerāli Kimu Jončolu nošāva par «augstākā līdera nodošanu», pievēršoties ASV. Viņš plānoja februārī Hanojā notikušo samitu un pavadīja Kimu viņa privātajā vilcienā.

«Pēc izmeklēšanas martā Kimam Jončolam un vēl četrām Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersonām izpildīja nāvessodu Mirimas lidostā,» laikraksts citēja kādu anonīmu avotu. Pārējo amatpersonu vārdi netiek nosaukti.

Laikraksts, atsaucoties uz citu anonīmu avotu diplomātiskajās aprindās, arī norādīja, ka Kima Čenuna tulce Šina Hijona nosūtīta uz cietuma nometni par samitā pieļautu kļūdu. Viņa neesot iztulkojusi Kima jauno ierosinājumu, kad Tramps paziņoja, ka nebūs nekādas vienošanās un aizgājis no sarunu galda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja uz laiku slēgusi robežu visiem ārvalstu tūristiem, šādi reaģējot uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā, pavēstīja tūrisma aģentūra, kas rīko braucienus uz Ziemeļkoreju.

Īstenojot piesardzības pasākumus, robeža slēgta, sākot ar trešdienu, pavēstīja uzņēmums "Young Pioneer Tours".

Ziemeļkoreja strādā ciešā kontaktā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, vēsta Ziemeļkorejas televīzija.

Phenjanas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun" ziņojis par slimības uzliesmojumu Ķīnā un pasākumiem, kas tur sperti, lai apturētu slimības izplatību, kā arī brīdinājis, ka vīruss izplatās strauji.

Arī iepriekšējās reizēs, kad notikusi infekcijas slimību izplatīšanās, Ziemeļkoreja slēdza savas robežas. Tā Phenjana reaģēja gan uz SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma), gan Ebolas vīrusa uzliesmojumiem attiecīgi 2003. un 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns atzinis, ka situācija ar pārtiku valstī ir "saspringta", trešdien ziņo mediji, raisot bažas, ka varētu atkārtoties bads, ko komunistiskais režīms piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un kurā gāja bojā simtiem tūkstošiem cilvēku.

Ziemeļkoreja, kas pakļauta dažādām starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas, reaģējot uz komunistiskā režīma kodolprogrammu, pastāvīgi cīnās ar pārtikas trūkumu.

Pērn situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kā arī vasaras vētras un plūdi.

Valdošās Korejas Darba partijas centrālkomitejas sēdē Kims paziņojis, ka ekonomiskā situācija šogad esot uzlabojusies un ka rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot pieaugusi par 25%, vēsta Phenjanas oficiālā aģentūra KCNA.

Taču dažādu problēmu dēļ bijusi vērojama "noviržu sērija," atzinis Kims.

Pagājušā gada vētru dēļ lauksaimniecības sektors neesot izpildījis ražas novākšanas plānu, un pārtikas situācija kļūst "saspīlēta", piebildis komunistiskā režīma vadonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļkoreja apstiprina pirmo Covid-19 gadījumu un izsludina ārkārtējo situāciju

LETA--AFP, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu ārkārtējo situāciju", ceturtdien ziņoja valsts mediji.

Ziemeļkoreja līdz šim nebija atzinusi nevienu Covid-19 gadījumu savā teritorijā. Kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā Ziemeļkorejas valdība īstenoja stingru Covid-19 blokādi uz savām robežām.

Phenjanā paņemti paraugi no pacientiem, kas sirgst ar drudzi, "atbilst" ļoti lipīgajam Covid-19 omikrona variantam, ziņoja oficiālā valsts ziņu aģentūra "Korean Central News Agency" (KCNA).

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un citas augstākās amatpersonas sarīkoja politbiroja krīzes sanāksmi, lai apspriestu Covid-19 uzliesmojumu, un paziņoja, ka viņi ieviesīs "maksimāli ārkārtēju" vīrusa kontroles sistēmu.

Kims sanāksmē paziņoja, ka "mērķis ir visīsākajā laika periodā likvidēt" šo vīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.

"Baildos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ceturtdien beigusies bez vienošanās par denuklearizāciju.

«Šoreiz netika panākta vienošanās, taču viņu delegācijas gaida tikšanos nākotnē,» pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa.

Abiem līderiem bija «ļoti laba un konstruktīva tikšanās,» teikts Baltā nama paziņojumā. «Abi līderi apsprieda dažādus veidus, kā virzīt denuklearizāciju un ekonomiski pamatotas idejas.»

Tramps pēc tikšanās preses konferencē pavēstīja, ka sarunas beigušās bez vienošanās, jo viņš nav vēlējies atcelt visas sankcijas Ziemeļkorejai, norādot, ka viņam «bijis jāaiziet» no sarunām ar Kimu.

«Dažreiz ir jāaiziet un šī bija tikai viena no tādām reizēm,» reportieriem paziņoja Tramps. «Mēs jutām, ka nebūtu labi kaut ko parakstīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptoindustrija un naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģijas

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām1. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām2.Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas hakeri nozaguši finanšu institūcijās un kriptovalūtu biržās līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro), kas novirzīti šīs izolētās valsts masu iznīcināšanas ieroču programmām, secināts ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei.

Ziemeļkoreja izmanto kibertelpu, lai zagtu līdzekļus no finanšu institūcijām un kriptovalūtu biržām, norādīts ziņojumā.

Kriptovalūtu biržas regulāti piedzīvo uzbrukumus, kuros tiek nozagtas virtuālās valūtas miljoniem eiro vērtībā.

Ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei norādīts, ka liela mēroga uzbrukumi kriptovalūtu biržām dod iespēju Ziemeļkorejai tikt pie ienākumiem grūtāk izsekojamos veidos.

Ziņojumā arī norādīts, ka Ziemeļkorejai joprojām ir piekļuve globālajai finanšu sistēmai, jo ANO dalībvalstis pietiekami efektīvi neīsteno finanšu sankcijas, kas noteiktas Phenjanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likumprojekts, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules.

Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Veikali nav vakcinēšanas veicināšanas instruments

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Putina režīms ir starptautiski jāizolē no pārejās pasaules, lai apstādinātu tā uzsākto noziedzīgo militāro agresiju pret ukraiņu tautu,” tā ceturtdien Twitter vēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Galvenais ir panākt šī noziedzīgā režīma izolāciju no pasaules, līdzīgi kā tas ir ar Ziemeļkoreju,” tā savukārt vēstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Tikmēr Krievijas karaspēks tuvojas Kijevai... ““Stingri nosoda”, iespējams, būs vārdi, kas piegriezīsies jau pēcpusdienā... Rīcību, lūdzu, reālu rīcību, ja tiešām nosodāt! Ja tādas nav, tad tiem pāris vārdiem no dažādu valstu līderiem vai paša Dieva ir apaļa 0 vērtība,” tā tajā pašā ceturtdienā turpat Twitter tīklā bija ierakstījis kāds politisko notikumu vērotājs.

Ļoti tieši un precīzi. Stingras Rietumu sankcijas Krievijai un nemitīgus nosodījumus redzam jau gadus astoņus – vai tas ko līdzējis? Kā redzam – nē. Vēl trakāk – ierāvusies čaulā, Krievija kļuvusi aizvien agresīvāka. Nu šī kodollielvalsts gatava iet, tā teikt, uz visu banku. Pārkāpusi robežu, aiz kuras atpakaļceļa vairs nav. Pēc principa: visu vai neko. Un ko šādā situācijā nozīmētu ieslēgšana aiz vēl lielāka dzelzs mūra?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru