Jaunākais izdevums

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns atzinis, ka situācija ar pārtiku valstī ir "saspringta", trešdien ziņo mediji, raisot bažas, ka varētu atkārtoties bads, ko komunistiskais režīms piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un kurā gāja bojā simtiem tūkstošiem cilvēku.

Ziemeļkoreja, kas pakļauta dažādām starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas, reaģējot uz komunistiskā režīma kodolprogrammu, pastāvīgi cīnās ar pārtikas trūkumu.

Pērn situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kā arī vasaras vētras un plūdi.

Valdošās Korejas Darba partijas centrālkomitejas sēdē Kims paziņojis, ka ekonomiskā situācija šogad esot uzlabojusies un ka rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot pieaugusi par 25%, vēsta Phenjanas oficiālā aģentūra KCNA.

Taču dažādu problēmu dēļ bijusi vērojama "noviržu sērija," atzinis Kims.

Pagājušā gada vētru dēļ lauksaimniecības sektors neesot izpildījis ražas novākšanas plānu, un pārtikas situācija kļūst "saspīlēta", piebildis komunistiskā režīma vadonis.

Sanāksmē apspriesta arī Covid-19 pandēmijas "ieilgusī iedaba", ziņo KCNA.

Ziemeļkoreja ieviesusi stingrus karantīnas pasākumus, kopš pagājušā gada janvārī slēdza robežu ar Ķīnu.

Lai gan Phenjana ilgu laiku apgalvojusi, ka valstī nav konstatēts neviens inficēšanās gadījums, ko eksperti gan apšauba, tomēr karantīnas pasākumu dēļ Ziemeļkoreja cietusi lielus ekonomiskus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu pēc cita, bet Igaunijā tādi bija vien uz īsu laiku – kamēr no jauna saslimušo skaits bija augstāks nekā pie mums? Atbilde droši vien katram sava, un gan jau pēc laika noskaidrosies, kā bijis patiesībā. Taču pāris versiju ir tādas, kas šķiet visai ticamas. Vismaz attiecībā uz mūsu valsti.

Jau esam rakstījuši par mūsdienu tendenci Latvijā no politiķu vai valsts pārvaldē strādājošo puses pārlieku visu regulēt. Ir prasības prasību galā un arī atskaites atskaišu galā. Ne viens vien uzņēmēju organizācijas pārstāvis ir paudis, ka valsts nevis dara visu, lai stimulētu ekonomikas attīstību, bet gan, lai aktīvi apkarotu uzņēmēju vēlmi strādāt, nodarboties ar biznesu. Rezultāts – likvidēto uzņēmumu jau ilgstoši ir krietni vairāk nekā jaundibināto. Un nepietiek vien ar nemitīgi mainīgiem un aizvien sarežģītākiem spēles noteikumiem, pastiprinās arī to izpildes kontrole.

To redzam arī tagad – pandēmijas laikā. Kā tiek pieņemts kāds darbības ierobežojums, tā visus pārbaudīt uzreiz dodas ierēdņu armija, jo nevar taču pieļaut, ka kāds kaut kādā veidā tomēr mēģina kaut ko darīt, un ir taču valstij jāpelna ar soda naudām. Par to varējām pārliecināties arī pagājušajā nedēļā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lepni vēstīja, ka no 9. līdz 17. aprīlim konstatējis četrus veikalus, kuri neatļauti strādājuši pēc tam, kad 7. aprīlī stājās spēkā izmaiņas, kas daļai lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu neļauj strādāt klātienē, kā arī izsniegt attālināti iegādātās preces. Tas, ka liegums kaut vai internetā veiktus pasūtījumus izsniegt veikaliem, kas skaitās esoši tirdzniecības centros, pats par sevi ir aplams, kontrolētājus, protams, neinteresē – parādījās iespēja vēl kādu kontrolēt un sodīt, to arī steidza darīt. Arī tas, ka šādi un tiem līdzīgi darbības aizliegumi var novest kādu uzņēmumu līdz bankrotam, šķiet, tādam PTAC nerūp – Latvijas birokrātijai vispār nav raksturīgi aizdomāties, no kurienes valsts kasē rodas nauda algu izmaksai viņiem. Arī interneta vidē ne reizi vien ir lasīts apmēram šāds viedoklis: ko tie uzņēmēji satraucas, ka nevar strādāt, – viņi taču saņems kompensāciju! Nav šaubu, ka šādiem cilvēkiem nerūp, ka, pirmkārt, nekādas kompensācijas nevar nosegt visus izdevumus un nevar pasargāt no tirgus pozīciju zaudēšanas, bet, otrkārt, ir arī skaidra sakarība – jo lielāki parādi, jo lielāks paredzams nodokļu slogs, lai tos atdotu, kas, saprotams, tieši skars uzņēmējus, nevis no budžeta finansētos. Birokrātiem svarīga ir atskaitīšanās par centību. Arī šajā gadījumā, kad ir noformēti akti par neatļautu tirdzniecību un PTAC pārstāve apliecina: "Ja komersanti turpinās darbību, Valsts policija veiks tālākās darbības to ierobežošanai." Sak, ja valsts aizliedz biznesam strādāt, tad nav ko spirināties pretī, un tos, kuri to nesaprot, var arī pavisam nomušīt – tad arī uz kompensācijām un pabalstiem valsts varēs ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 milj. eiro jeb 5,3 % mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 28,27 miljardus eiro – par 612,5 milj. eiro jeb 2,1 % mazāk nekā 2019. gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (21,7 %), Igauniju (13,6 %) un Zviedriju (9,3 %), elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (23,3 %), Igauniju (10,2 %) un Krieviju (9,5 %), mehānismi un mehāniskās ierīces – uz Lietuvu (19 %), Krieviju (18,7 %) un Igauniju (13,6 %).

2020. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 197 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 49,7 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Krieviju un Vāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts slēgt SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" veikalu "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vaļņu ielā, Rīgā, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa atzina, ka šāds lēmums pieņemts Covid-19 pandēmijas mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, kas cita starpā neļauj pārdot grāmatas klātienē. "Mēs vēl būtu cīnījušies, ja ne atbilde no Ekonomikas ministrijas, ka aizliegts tirgot grāmatas," sacīja Kilbloka.

Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, lai arī veikals šajā ārkārtējās situācijas laikā tirgo grāmatas distances kanālos, apgrozījums ir vēl uz pusi mazāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas laikā tas arī būtiski samazinājās. "Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā nozīmē, ka cilvēki ir darbā, viņiem ir jāmaksā, bet to izsniegumu veikalā ir ārkārtīgi maz," atzina Kilbloka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas topa klubiem divu miljardu eiro zaudējumi koronavīrusa dēļ

LETA/AFP, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru