Likumi

Administratoru asociācija aicina respektēt Satversmes spriedumu un nepieļaut nepareizu tā piemērošanu

Lelde Petrāne, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) aicina respektēt Satversmes tiesas spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz maksātnespējas procesa administratoriem un nepieļaut nepareizu tā piemērošanu.

Administratoru asociācija norāda, ka nav pieļaujama tāda Satversmes tiesas sprieduma piemērošana, kas rada dažādu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos tiesiskos apstākļos.

«Vispār nedrīkst piemērot tiesību normu, kas atzīta par Satversmei neatbilstošu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Tā kā atbilstoši Satversmei visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tad, ja tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām valsts pamatlikumam un līdz ar ko tās nav spēkā, tās nevar tikt piemērotas ne pret vienu personu. Pretējā gadījumā tiktu apšaubīts Satversmes tiesas sprieduma absolūtais spēks, norāda Administratoru asociācija.

Administratoru asociācija vērš uzmanību, ka Satversmei neatbilstošas tiesību normas atšķirīga piemērošana vienas profesijas pārstāvjiem var ne tikai aizskart indivīdu tiesības, bet arī atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz maksātnespējas procesu norisi.

Turklāt 2016.gada janvārī un februārī ir lietas sagatavošanas un nolēmuma pieņemšanas datums vēl divām Satversmes tiesas lietām saistībā ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem.

Jau vēstīts, ka 2015. gada 21. decembrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 «Par 2014. gada 25. septembra likuma «Grozījumi Maksātnespējas likumā» 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»» atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam».

Satversmes tiesa nolēma atzīt 2014.gada 25.septembra likuma «Grozījumi Maksātnespējas likumā» 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei

Dienas Bizness, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Maksātnespējas nozares attīstībā vērojama stagnācija

LETA, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas nozares attīstībā vērojama stagnācija, kā rezultātā Latvijas ekonomikai tiek radīti zaudējumi, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) pauda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (Administratoru asociācija) valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Novicāns.

Viņš atzīmē, ka galvenais iemesls stagnācijai maksātnespējas nozarē ir politikas un mērķu neesamība, kā arī patieso problēmu un nozares priekšlikumu ignorēšana. «Visas problēmas, uz kurām pēdējā laikā norādījusi gan Valsts kontrole, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Ārvalstu investoru padome, ir jau ilgstoši aktuālas.»

Novicāns atgādināja, ka Administratoru asociācija jau 2013.gadā diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) vērsa uzmanību uz problēmām un negatīvajām tendencēm maksātnespējas procesu norisē: novēlotiem maksātnespējas procesu pieteikumiem, fiktīviem kreditoriem, slēptiem aktīviem, valdes locekļu nesodāmību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, faktiskās maksātnespējas dienas nekonstatēšanu, nepilnīgu tiesisko regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Satversmes tiesā var lūgt atcelt nodokļus?

Justīne Haka, ZAB Varul zvērināta advokāte, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt normatīvo aktu atbilstību Satversmei, taču konstitucionālās tiesas spriedumu saturs liecina, ka nodokļu jautājumos tā pieņem ļoti konservatīvu un piesardzīgu pozīciju.

Šādus secinājumus izraisa tiesai iesniegto sūdzību izskatīšanas gaita un pieņemtie spriedumi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Praksē kritērijs «acīmredzami nepietiekams pamatojums» dod Satversmes tiesai plašas iespējas atteikties ierosināt jebkādu konstitucionālo sūdzību neatkarīgi no tā, cik detalizēts un juridiski argumentēts pamatojums ir sniegts sūdzībā, un Satversmes tiesa šo iespēju arī bieži izmanto. Piemēram, ja konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs argumentēti un ar finanšu prognozēm uzrāda, kādā veidā jaunais normatīvais regulējums nesamērīgi samazinās uzņēmuma finanšu rādītājus, tomēr minētais ne vienmēr no Satversmes tiesas puses tiks uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka normatīvais regulējums rada uzņēmumam faktiskus zaudējumus. Diemžēl lēmumos par atteikšanos ierosināt tiesvedību Satversmes tiesa sniedz ļoti īsu un neizvērstu argumentāciju, bieži vien aprobežojoties ar vienas rindkopas garu vispārēju apgalvojumu, ka nav pierādīts aizskārums vai ka nav pietiekama argumentācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Administratorus tomēr nepielīdzinās valsts amatpersonām

LETA, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskajā komisijā šodien vairākums deputātu nobalsoja par priekšlikumu izslēgt no likumprojekta normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Šādu priekšlikumu grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu šodien nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret.

Klātesošais administrators Kaspars Novicāns izteicās, ka šī ir «deklaratīva norma», kas bijis redzams gada laikā, kopš tā ir spēkā. Viņš uzsvēra, ka patlaban grozījumos tiek iestrādāti un nodoti daudzi instrumenti Maksātnespējas administrācijai, lai uzraudzītu procesus un lai tie būtu vēl caurskatāmāki.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aģentūrai LETA vien noteica, ka «deputātiem ir sava vara».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Normas, kas paredz atbildību par juridiskas personas kavētajiem nodokļu maksājumiem, atbilst Satversmei

Žanete Hāka, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par likuma Par nodokļiem un nodevām 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam, kas nosaka, ka valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs, informē ST.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma Par nodokļiem un nodevām 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima nosaka stingrāku regulējumu maksātnespējas administratoru uzraudzībai

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā, informē Saeimas Preses dienests.

Šī ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji.

Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu., pauž G.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa patur apcietinājumā arī aizdomās turēto administratoru Sprūdu

LETA, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma paturēt apcietinājumā divās krimināllietās aizdomās turēto, no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Šodien tiesa vērtēja arī administratoru Ilmāra Krūma un Naura Durevska sūdzības par piemēroto apcietinājumu, un arī viņu abu sūdzības tika noraidītas.

Apcietinājumu Sprūdam, Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti maksātnespējas administratori Krūms un Sprūds

LETA, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde šobrīd vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu, informē departamenta pārstāve Edīte Pūķe.

2019. gada 5. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-08-03, par antikonstitucionālām un neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam atzīstot Jūrmalas pilsētas pašvaldības Saistošo noteikumu Nr. 27 normas, kas noteica ikgadēju nomas maksu par kapavietu. Vienlaikus Satversmes tiesa spriedumā akcentējusi, ka citu Latvijas pašvaldību noteiktās maksas par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ST ierosina lietu par maksimālās procentu likmes ierobežošanu kreditēšanas līgumos

Zane Atlāce - Bistere, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) 2. kolēģija 2019. gada 26. martā ierosinājusi lietu grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam, informē ST priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda.

2018. gada 4. oktobra likuma «Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā» 1. panta pirmā daļa paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: «(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.»

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Ondo» pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši saņemtajai licencei nodarbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā un kurā tiek noteikts ierobežojums maksimālajai procentu likmei dienā no aizdevuma summas, liegs iespēju saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Apstrīdētā norma būtiski samazināšot pieteikuma iesniedzējas ienākumus un tādējādi liegs tai iespēju turpināt komercdarbību izvēlētajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts attieksme pret uzņēmējdarbību Latvijā

Biedrības «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija» direktors Ivo Ošenieks, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada 9.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu lietā Nr.2015-07-03 «Par Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumu Nr. 341 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu» 3.punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 105.pantam».

Neraugoties uz to, ka Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu, spriedums ir nelabvēlīgs Pieteikuma iesniedzējiem.

Īsumā to var komentēt sekojoši, ka Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana ir labdarības pasākums, jo iesaistītajiem uzņēmumiem, lai tie nodrošinātu normatīvajiem aktiem un līgumiem atbilstošus pārvadājumus, ir jācieš zaudējumi, kurus neviens šiem uzņēmumiem nekompensēs.

Diemžēl, nu ir redzamas tās sekas, uz kurām norādīja biedrība «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija» (LPPA) jau pirms noteikumu pieņemšanas. Pēc «vidējās temperatūras» kritērijiem uzņēmumiem, kuri pārsniedza ATD aprēķināto vidējo pašizmaksu nozarē par vairāk kā 5%, par 2013. un 2014.gadu netika kompensēti zaudējumi, kuri pārsnieguši šo robežu. Līdz ar to vairākiem uzņēmumiem jau ir iestājušās pazīmes ar maksātnespējas draudiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairāki advokāti izveidojuši Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Ar esošo darbu apjomu tiktu galā divreiz mazāk administratoru

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba strīdu, tiesu varu pārstāvju disciplinārlietas, kā arī īrnieku un izīrētāju strīdus varētu izskatīt divās instancēs

Intervijā DB tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iezīmē aktualitātes tiesu reformā, to atslogošanā, kritizē maksātnespējas administratoru pārāk lielo skaitu, kā arī izsakās par sarunu procedūru ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Latvija teju kā saņēmusi pozitīvu OECD Pretkukuļošanas darba grupas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai. «Pretkukuļošanas sadaļa iestāšanās sarunās ir smagākā sadaļa. Galvenie virzieni šajā jautājumā ir sodu politikas maiņa pārrobežu kukuļošanas jautājumos, paredzēti ļoti bargi sodi fiziskām personām, vesela virkne pasākumu finanšu jomā, piemēram, komercbanku darbībā. Pamatā uzsvars tiek likts uz riska novēršanu,» saka ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru