Likumi

Aicinās Valsts prezidentu neizsludināt pretrunīgi vērtēto normu par valdes locekļu personīgo atbildību

Lelde Petrāne, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

«Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais priekšlikums komercsabiedrības valdes locekļiem noteikt personisku materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām, sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem «Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks»,» sašutumu biedru vārdā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu apstiprina,» neizpratnē ir LTRK vadītājs.

Viņš informē, ka LTRK vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu šo normu neizsludināt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidentam atgriežot Saeimā likumu par valdes locekļu personīgo atbildību, būtu jāpārskata arī 2015.gada budžets

LETA, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš nolemtu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par valdes locekļu personīgo atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem, būtu jādomā arī 2015.gada budžeta grozījumiem.

Normatīvajos aktos nav noteikts, ka prezidents nevar atgriezt Saeimai likumu, kas saistīts ar valsts budžetu. Tomēr jāizvērtē, vai tas rada ietekmi uz valsts budžetu, aģentūrai LETA skaidroja parlamenta Juridiskā biroja pārstāve Dina Meistere.

Ieviešot normu par valdes locekļu personīgo atbildību, 2015.gada budžetā plānoti septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumi. Līdz ar to, nododot Saeimai šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, būtu jāveic grozījumi arī valsts budžeta likumā, norāda Meistere. Viņa arī piebilda, ka jāņem vērā arī budžeta un ar to saistīto likumu pieņemšanas kārtībā, proti, valsts budžeta likums tiek pieņemts tikai pēc tam, kad izskatīti un pieņemti visi saistītie likumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki visdrošāk personīgu informāciju atklāj bankām, mediķiem un policijai

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu personas datu izmantošanas jomā iedzīvotāji visvairāk uzticas bankām (41%), veselības aprūpes iestādēm (39%), tiesībsargājošām institūcijām (36%) un vietējām pašvaldībām (33%), liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par patērētāju attieksmi pret privātumu un personīgo datu izmantošanu.

Krietni mazāk cilvēki uzticas sociālajiem medijiem (13%), mazumtirdzniecības uzņēmumiem (14%), spēļu industrijai (14%) un lielveikaliem (17%). Kopumā cilvēki daudz labprātāk dalās ar informāciju par dzimumu, izglītību un etnisko izcelsmi, savukārt informāciju par ienākumiem, ārstniecību vai dzīvesvietu sniedz daudz nelabprātāk. Iedzīvotāji daudz brīvāk sniedz savu personīgo informāciju, ja tas viņiem šķiet izdevīgi – ir iespējams pretī saņemt noderīgu vai lētāku pakalpojumu vai preci, tomēr arī šajā jomā cilvēki kļūst zinošāki un piesardzīgāki un ne vienmēr piekrīt savu personas datu apmaiņai pret kādu «labumu» vai pēc savu personas datu nodošanas izsaka iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ar atombumbu pa zvirbuļiem

Ivars Pommers, Advokātu biroja Glimstedt un partneri Uzņēmumu iegādes un restrukturizācijas grupas vadītājs, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Valdes atbildība. Vai tiešām pārmērīga?

Helmuts Jauja, komerctiesību jurists, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Iespējama liela interešu pretruna

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas likuma grozījumi sola vairāk aizsargāt kreditoru intereses, tomēr var izraisīt valstī arī maksātnespēju lavīnu

No marta spēkā ir stājusies uzņēmumu valdes locekļu civiltiesiskā atbildība, ja grāmatvedības dokumenti pienācīgā stāvoklī netiks nodoti maksātnespējas administratoram. Pastāv gan zināmas interpretācijas iespējas par to, kāds īsti ir pienācīgais dokumentu stāvoklis, kurš ļauj gūt skaidru un nepārprotamu priekšstatu par uzņēmuma darījumiem un mantas stāvokli, taču kopumā šo Maksātnespējas likuma grozījumu mērķis ir aizsargāt uzņēmuma kreditoru tiesības. Proti, ja nodotie dokumenti būs nepienācīgā stāvoklī vai netiks nodoti vispār, no uzņēmuma valdes locekļiem personīgi varēs piedzīt maksātnespējas procesā nesegtos kreditoru prasījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība maina pārstāvjus Ventspils, Liepājas un Rīgas brīvostu valdēs

LETA, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.

Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?

Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Prezidents sliecas neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

LETA, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, Saeimas atbalstītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tiks nodotas otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Latvijas Televīzijas raidījumā «1 pret 1» teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents skaidroja, ka no uzņēmēju puses izskanējusi liela neapmierinātība ar izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tostarp šī nodokļa maksātājiem īsti nav skaidrs, kas viņu darbībā nākamgad mainīsies.

«Esmu pārliecināts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai,» sacīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka vēlas, lai uzņēmējiem, kas izmanto šo regulējumu, būtu skaidrs, kas ar viņiem nākamgad notiks.

Papildus prezidents uzsvēra, ka trešdien ir plānota visu iesaistīto pušu argumentēta diskusija par Saeimā pieņemtajiem lojalitātes grozījumiem Izglītības likumā. Viņš sacīja, ka tiks runāts par to, kāpēc vispār šādi grozījumi plānoti un kādi ir argumenti pret tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: «Dāsnais» piedāvājums – iespēja gadiem ilgi tiesāties

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektoru varu paredzēts palielināt vēl vairāk – viņi varēs izšķirt, vai attaisnot uzņēmuma valdes locekli par saprātīgu biznesa risku vai nosūtīt taisnā ceļā uz elli

Tas secināms no Finanšu ministrijas virzītā likumprojekta, kas paredz uzņēmuma valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Likumprojekta pamatdoma it kā ir cēla un atbalstāma: ir jāapkaro tādi «uzņēmēji», kas dibina firmas citu pēc citas, sataisa parādus – gan nodokļu, gan citus –, pēc tam «pārpumpē» aktīvus uz nākamo kompāniju, iespējams, pat ar visai līdzīgu nosaukumu, un sāk jaunu, skaistu dzīvi, par iepriekš sastrādāto neceļot ne ausu. Šādā veidā gluži kā karuselī var turpināt bezatbildīgi griezties teju vai bezgalīgi, un ir saprotams, ka valsts augstākā izpildvara tam cenšas kaut kā pielikt punktu. Taču uzsvars pēdējā teikumā ir tieši uz vārdiem «kaut kā», jo velns, kā parasti, slēpjas detaļās un valdes atbildību nevar izraut no nodokļu piedziņas un strīdu risināšanas sistēmas kopējā konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

LTRK: komercsabiedrības valdes locekļu personiskās atbildības noteikšana degradē uzņēmējdarbības vidi un tiesisko paļā

LTRK, 22.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pilnībā piekrītot tam, ka nepieciešams īstenot stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinājumu noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem,» uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

Minētais ierosinājums ietverts Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu,» paredzot papildināt likumu ar XI nodaļu «Kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana». Likumprojektus paredzēts izskatīt 22.novembra ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

«Ministru prezidentei, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem nosūtītā vēstulē LTRK biedri lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai saprātīgos termiņos un izmantojot likumdošanā paredzētos mehānismus, tiktu efektīvi izmeklētas krimināllietas un saukti pie kriminālatbildības tie valdes locekļi, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nenomaksā,» informē L.Caune. «Pretējā gadījumā Latvijā tiks degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība, ko vēl negatīvāk ietekmētu kontrolējošās iestādes iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā. Prognozējams, ka šādas nekvalitatīvas likumdošanas iniciatīvas samazinās nodokĺu ieņēmumus, attiecīgi apdraudot pat šā brīža atalgojuma apmēru skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem,» norāda LTRK viceprezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzas vairāku valsts uzņēmumu vadītāju pilnvaru termiņš; ierēdņi vēl domā, kā turpmāk amatos tiks ieceltas uzņēmumu valdes un padomes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Augustā pilnvaru termiņš beidzas Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklim Jānim Valmanim, novembrī - Latvijas Proves biroja valdes priekšsēdētājam Pēterim Brangulim un Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, un valdes locekļiem, DB informē ministrijās, kuru pārvaldībā ir šie uzņēmumi. Latvenergo valdē strādā arī Zane Kotāne, Uldis Bariss, Māris Kuņickis un Arnis Kurgs. Šobrīd jau tiek strādāts pie nolikumiem konkursam uz vakanto Latvijas Pasta valdes locekļa un diviem Latvijas Gaisa satiksmes valdes locekļa amatiem, atklāj Satiksmes ministrijā. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti vērtē pretendentu iesniegumus uz Vides investīcijas fonda divām vakantajām valdes locekļu vietām. Citu VARAM kapitālsabiedrību valdes locekļu amatu konkursi pašlaik netiek plānoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai cīņā ar nodokļu nemaksātājiem piedāvā piešķirt lielākas pilnvaras – juridiskās personas informēt par negodprātīgiem darījumu partneriem un nodokļu parādus piedzīt no to personu makiem, kuri rīkojušies uzņēmuma vārdā, kaut arī nav valdes locekļi.

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kuru spēkā stāšanās paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Aptaujāto uzņēmēju viedokļi par šiem jauninājumiem bija pozitīvi, un vienlaikus skanēja pretjautājums par šo normu praktisko piemērošanu.

Varēs vērst piedziņu

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka grozījumi pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zemniekiem atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdus lauksaimniecībā

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl šogad sāksies kandidātu atlase valsts kapitālsabiedrību iepriekš naski likvidēto padomju locekļu amatiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noteiktie kritēriji valdes un padomes locekļu skaitam valsts kapitālsabiedrībās daudzām no tām paģēr savulaik likvidēto padomju atjaunošanu. Tām jābūt caurspīdīgām stratēģijas un uzraudzības institūcijām ar atbildību, nevis ērtai vietai politiskajām amatpersonām, kuras atrodas nogaidošā režīmā, uzskata DB aptaujātie eksperti.

«Valsts barotavas»

Kapitālsabiedrībā no 2016. gada varēs izveidot padomi, ja uzņēmums sasniedzis konkrētus finanšu rādītājus. Bez tiem vēl viens kritērijs ir vidējais darbinieku skaits. Pēc tā visa kapitālsabiedrības tiek iekļautas konkrētajā lieluma grupā, no kā ir atkarīgs valdes un padomes locekļu pieļaujamais skaits. Pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē uzņēmuma rādītājus un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Valdes locekļu atbildība – biedēklis

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru