Ekonomika

Apšauba Eiropas iecerēto iepakojuma prasību ieviešanas termiņus

LETA, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) rosinātie grozījumi Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam viss iepakojums Eiropas Savienības (ES) tirgū būtu pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, paredz ļoti saspringtu un pat gandrīz neiespējamu laika grafiku, intervijā atzina Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Johanness Bergmairs.

"Ražotājiem tās būs lielas pārmaiņas ļoti īsā laikā. Laika grafiks ir ļoti saspringts un, šķiet, pat gandrīz neiespējams. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāmaina iepakojuma sistēma un daudzas ražošanas līnijas, kā arī jānomaina daudzas materiālu piegāžu ķēdes," pauda Bergmairs.

Viņš norādīja, ka dažiem iepakojuma materiāliem Eiropā jau ir salīdzinoši laba otrreiz pārstrādājama materiāla plūsma, piemēram, atsevišķās ES valstīs ir laba papīra un stikla otrreizējā pārstrāde.

Vienlaikus Bergmairs atzina, ka attiecībā uz plastmasas iepakojumu ir citādi, jo jauns plastmasas materiāls joprojām ir ļoti lēts, tādēļ ražotājiem ir pat vairākas reizes lētāk izmantot jaunu plastmasas iepakojumu, nekā izmantot otrreiz pārstrādātu materiālu.

Tādēļ Bergmairs pauda uzskatu, ka 2030.gads ir pārāk ambiciozs mērķis un daudzi ražotāji nebūs gatavi tik īsā laikā pārveidot iepakojuma piegādes ķēdes.

Bergmairs norādīja, ka turklāt situācija ES dalībvalstīs atšķiras. Kā piemēru viņš minēja Austriju, kur papīra un stikla otrreizējā pārstrādē mērķi tiek sasniegti jau tagad, bet plastmasas pārstrādē līdz šim ir īstenota tikai PET iepakojuma pārstrāde, kas ir bijis ekonomiski izdevīgi. Tādēļ Austrijā par atkritumu savākšanu un pārstrādi atbildīgās amatpersonas jau tagad rēķinās, ka vismaz pirmos gadus būs jāmaksā soda naudas par mērķu neizpildi.

"Esmu pārliecināts, ka mēs diskusijās kādu risinājumu atradīsim, jo viennozīmīgi regulā iekļautie mērķi ir pareizi, un tajā ir daudzas labas lietas, taču jādiskutē par atsevišķiem jautājumiem un laika grafiku, kas šobrīd šķiet pilnīgi nereāls," pauda Pasaules iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs.

Viņš norādīja, ka interesanta situācija ir arī ar tādu jautājumu kā liekā iepakojuma un dažu nevajadzīgu iepakojumu veidu ierobežošanu.

"Reti kurš zina, ka prasība samazināt iepakojumu līdz absolūti nepieciešamajam minimumam ir jau ietverta esošajā iepakojuma direktīvā kopš 1994.gada. Kāpēc nedarbojas? Tāpēc, ka neviena dalībvalsts faktiski nerīkojas šajā jautājumā. Spēkā esošajā direktīvā un Eiropas standartos jau ir iekļauta metodika, kā aprēķināt minimālo vajadzīgā iepakojuma materiālu daudzumu. Šādas juridiskās prasības jau pastāv, bet neviens gadu desmitos nav rīkojies," pauda Bergmairs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepakojums ir gan prece, gan atkritums

Solveiga Grīsle, AS "AJ Power Recycling" vadītāja, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas ražotāji Igaunijā kritizē plānoto nodokli plastmasas iepakojumam

LETA--ERR, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

15 Latvijas uzņēmumi startē pārtikas izstādē Gulfood 2023 Dubaijā

Db.lv, 20.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekaro tirgu ar koplietošanas kastēm un paletēm

Sadarbības materiāls, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus SIA Bepco pārtikas un mazumtirdzniecības nozares uzņēmumu vidū pazīstams kā ilgtspējīgu kastu iznomātājs, taču šogad savu produktu klāstu Bepco papildinājis arī ar plastmasas paletēm.

Līdz 2030. gadam vienreizējais iepakojums pārtikas un mazumtirdzniecības nozarē visā Eiropā dramatiski saruks līdz minimālajam apjomam un tiks aizvietots ar atkārtoti lietojamām plastmasas kastēm, uzskata Viktors Kornenkovs, Bepco vadītājs Latvijā. “Šī iemesla dēļ mēs kopā ar saviem partneriem un klientiem strādājam pie tā, lai visā nozarē būtu vienota pieeja un process piegādes ķēdes ilgtspējības jomā. Bepco pamatideja slēpjas vienkāršībā - mēs piedāvājam sistēmu pārtikas rūpniecības piegādes ķēdei, kuras pamatā ir koplietošanas kastes un plastmasas paletes, kuras var izmantot atkal un atkal. Paletes un kastes ir izgatavotas izturīgas, otrreiz pārstrādājamas plastmasas, un to kalpošanas laiks ir vidēji no 10 līdz 15 gadiem,” atzīmē V.Kornenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo plāno putnu barības ražošanai iepirkt līdz 100 000 tonnu Latvijā audzētu graudu

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" putnu barības ražošanai šogad plāno iegādāties līdz 100 000 tonnu Latvijas zemnieku audzēto graudu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Viņš informē, ka uzņēmums ir noslēdzis Latvijas zemnieku audzēto graudu pirkšanas līgumus par gandrīz visu plānoto nepieciešamo apmēru līdz nākamā gada ražai. Līgumu slēgšana sākta šā gada martā.

"Mācoties no pērnā gada pieredzes, kad graudu piegādes ķēdes bija traucētas un to cenas pieauga eksponenciāli, šogad īpašu akcentu likām uz agru graudu piegāžu līgumu slēgšanu," atzīmē Mhitarjans.

Viņš piebilst, ka dējējvista dienā apēd līdz 120 gramiem barības, kur 70-80% veido kvieši un mieži, tāpēc tā ir būtiska daļa no olas pašizmaksas.

Ražotāja realizācijas cenu pārtikas tirgotājiem, kas nav tā pati cena, ko pircējs redz plauktā, ietekmē dažādi faktori. Lielu daļu cenas veido putnu barība, kuru "Balticovo" gatavo pats no vietējo zemnieku graudiem, nākamās būtiskākās pozīcijas ir darbaspēka izmaksas, piegādes ķēde, iepakojums, putnu veselības uzturēšana, energoresursi un pārstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir radījis deviņu piena produktu un desertu izlasi, to izstrādē un palaišanā tirgū ieguldot aptuveni 90 000 eiro.

Kausēto sieru “Dzintars” klāsts ir papildināts ar diviem jaunumiem – tagad tas pieejams ar ķiplokiem un zaļumiem, kā arī ar vistas girosu.

Tā kā zīmolam “Limbažu piens” aprit 100 gadi, diviem šīs preču zīmes produktiem – kefīram un pienam – radīts īpašs jubilejas iepakojums.

Tāpat veikalu plauktos pēc 14 gadu pauzes ir atgriezies jogurtu zīmols “Zilonītis”. Tam ir radīts jauns iepakojuma dizains un trīs jaunas jogurtu garšas (persiku, laima un saldējuma).

Uzņēmums arī radījis vēl divus jaunus produktus – zīmola “Kārums” klāsts ir papildināts ar zemeņu bifidojogurtu, kā arī radīta jauna “Jungle Pop” apelsīnu želeja.

AS "Rīgas piena kombināts" pagājušajā gadā strādāja ar 109,854 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 2,651 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka iepakojuma ražotājs SIA Kronus triju gadu laikā trīskāršojis neto apgrozījumu, bet jau pērn uzņēmums sāka ieguldīt risku diversifikācijas projektos, gatavojoties lejupslīdei, ko prognozēti šogad piedzīvo visa nozare.

2022. gadā SIA Kronus neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 42% un sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē 124,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 10,59 milj. eiro.

«Pērn Kronus demonstrēja izcilus rezultātus, nostiprinot savu 2021. gada pozīciju,» vērtē SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins. Viņš norāda, ka lielākais sniegums tika panākts gada pirmajā pusē, kad visās jomās turpinājās pēckovida pieprasījuma pieaugumus un vēl nebija jūtama Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekme. «Jau gada otrajā pusē izjutām tirgus svārstības: mūsu nozarē sākās piebremzēšana, kas negatīvi ietekmēja pieprasījumu,» tā A. Dikins. Viņš norāda, ka nestabilā situācija, kas lielākoties bija saistīta ar ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenām un augstu inflāciju, lika gatavoties lejupslīdei. «Būdami reālisti, jau 2022. gadā sākām realizēt vērienīgus risku diversifikācijas projektus un pasākumus tuvojošās krīzes ietekmes minimizēšanai,» tā A. Dikins. Viņš atzīst, ka negatīvā prognoze piepildās — gan šogad, arī nākamgad nozare piedzīvos krīzi, ko turpina ietekmēt inflācija, kritums būvniecībā un karš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par apkārtējo vidi, multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” samazinās “Tele2” SIM karšu plastmasas iepakojuma izmēru, kas ļaus savukārt samazināt izmantotās plastmasas apjomu par gandrīz 40%.

Jaunais SIM karšu plastmasas ietvars izgatavots no pārstrādājamas plastmasas. Aizvadītajā gadā “Tele2” pēcapmaksas klientiem izsniedza vairāk nekā 150 000 jaunas SIM kartes, ievietotas vizītkaršu izmēra plastmasas ietvarā, kas turpmāk būs uz pusi mazāks.

“Tele2” pagājušajā gadā jau uz pusi samazināja zīmola “Zelta Zivtiņa” SIM karšu plastmasas ietvaru, un šī gada pirmajā pusē pakāpeniski tiks tirgū ieviests jaunais “Tele2” SIM karšu iepakojums.

“Mūsu uzņēmuma ilgtspējas centieni iet roku rokā ar uzņēmuma pamatdarbību, jo tikai tā spējam dot pienesumu vienlaikus gan uzņēmumam, gan sabiedrībai. Tādēļ šogad mēs ne tikai samazināsim izmantotās plastmasas daudzumu mūsu SIM karšu ietvariem, bet arī savos tirdzniecības centros vairs nepiedāvāsim viedierīču aksesuārus plastmasas iepakojumā. Turpmāk aksesuārus iepirksim un tirgosim tādā iepakojumā, kas ir videi draudzīgs,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzīvnieku pārtikas ražotājs "Mars Lietuva", kuru netieši kontrolē starptautiskā pārtikas grupa "Mars", sācis apmēram 11 miljonus eiro vērtu primārā iepakojuma ceha izbūvi līdzās galvenajai ražotnei Gargždos Lietuvas rietumos.

Kompānija nesniedz informāciju, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

"Mars Pet Nutrition Europe" korporatīvo lietu vadītājs Mindaugs Rupšis sacīja, ka būvdarbi sākti jūlija beigās pēc būvatļaujas saņemšanas.

Jaunajā cehā saražotais iepakojums tiks piegādāts citām "Mars" ražotnēm, viņš sacīja, paskaidrojot, ka "Mars Lietuva" ir nozīmīgs primārā iepakojuma ražotājs "Mars Corporation" ražotnēm, tādēļ ir jābūvē atsevišķa iepakojuma ražošanas ēka.

Projektā plānots investēt vairāk nekā 11 miljonus eiro. Būvdarbus pabeigt plānots nākamā gada otrajā ceturksnī. Būvniecībai tuvojoties noslēgumam, būs skaidrs, cik jaunu darbavietu tiks radīts.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka "Mars Lietuva" pašlaik strādā vairāk nekā 800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozēja AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš norādīja, ka lielākā problēma piena pārstrādes nozarē šobrīd ir neskaidrība un stabilitātes trūkums tirgū, tādējādi risinājumi un lēmumi, kas jāpieņem uzņēmumiem, ir mirkļa lēmumi, bez ilgstošas apspriedes.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka nevar nosaukt pozīcijas, kuras "Jaunpils pienotavai" nebūtu sadārdzinājušās, norādot, ka piena pārstrādē elektroenerģija un siltumenerģija ir būtiskas izmaksu pozīcijas, taču ir būtiski sadārdzinājies arī iepakojums, tostarp ir arī problēmas ar iepakojuma pieejamību un piegāžu ātrumu.

Viņš atzīmēja, ņemot vērā, ka izmaksas joprojām nav nostabilizējušās, arī piena produktu cenas augs, lai gan, iespējams, ne tik strauji kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cido grupa nav kompensējusi Baltkrievijas un Krievijas eksporta tirgus apjomu

LETA, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotāja "Cido grupa" nav pilnībā kompensējusi zaudēto eksporta tirgus apjomu Krievijā un Baltkrievijā, atzina "Cido grupas" valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks.

Eksports veido 30% no "Cido grupas" kopējiem pārdošanas apjomiem. Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja 6-7% no eksporta apjoma jeb vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, "tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes," uzsvēra Kirstuks, norādot, ka "Cido grupas" eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka uzņēmums pilnībā nav kompensējis Baltkrievijas un Krievijas tirgus apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā.

"Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus," teica Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

McDonald's kopā ar Rīgas mežiem uzstādījuši pirmās viedās atkritumu tvertnes

Db.lv, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru