Enerģētika

Ar satelītu palīdzību noteiks siltuma zudumus ēkās

Dienas Bizness, 21.07.2015

Jaunākais izdevums

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kopā ar Latvijas un Norvēģijas sadarbības partneriem uzsācis vērienīgu pētījumu par iespējām konstatēt ēku siltuma zudumus un to efektīvāku novēršanas plānošanu, izmantojot satelīttehnoloģijas.

Projekta Reģionāla līmeņa stratēģijas izstrāde siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Kurzemes plānošanas reģiona pilsētu apbūves rajonos, izmantojot satelītattēlus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas tiešais mērķis ir izstrādāt stratēģiju Kurzemes reģiona 5 lielāko pilsētu pašvaldībām, lai paaugstinātu pašvaldību zināšanas, kapacitāti un spējas izmantot izmaksu efektīvus sākotnējā energoaudita veikšanas veidus, pielietojot satelītdatus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas.

Stratēģija tiks izstrādāta ciešā sadarbība ar IDN Research ekspertiem, piesaistot arī Kurzemes plānošanas reģiona ekspertus un sertificētu energoauditoru, kopdarbā atrodot un piedāvājot visoptimālākos un efektīvākos risinājumus pašvaldību situāciju uzlabošanai.

Projekta vispārējais mērķis ir sagatavot plānošanas dokumentu, kas vērsts uz Eiropas Savienības (ES) 20/20/20 mērķa sasniegšanu Latvijā, jo īpaši Kurzemes plānošanas reģionā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, ES ir izvirzījusi 20/20/20 mērķi līdz 2020. gadam panākt CO2 izmešu samazināšanu par 20%, primārās enerģijas ietaupījumu (energoefektivitāti) palielināt par 20% un par 20% palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Energoefektivitātes palielināšana ir kļuvusi par vienu no pieciem Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei galvenajiem mērķiem. Šim mērķim pašvaldībām ik gadu ir jāsiltina vismaz 3% no tās īpašumā esošām ēkām, kā arī jāveicina privātīpašumā un kopīpašumā esošu ēku.

Izstrādātā stratēģija sniegs iespēju pašvaldībām precīzāk noteikt siltuma zudumus to īpašumā esošās ēkās, būtiski palielinot novērtējamo ēku skaitu un aptvērumu; identificēt galvenos CO2 un siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu avotus; labāk plānot budžeta izlietojumu un piesaistāmās investīcijas, kā arī uzraudzīt veikto siltumnoturības uzlabošanas pasākumu efektivitāti, tādā veidā nodrošinot visefektīvāko rīcību klimata pārmaiņu novēršanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešus apkures sezonas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināta jauna atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 35 miljoni eiro.

Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs būs 8 miljoni eiro.

Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2017. gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Investējām energoefektivitātes pasākumos un esam apmierināti,» to DB saka SIA Kokpārstrāde 98 valdes loceklis un līdzīpašnieks Gunārs Dzenis.

Kādēļ jūsu uzņēmumam bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumi?

Darbojamies kokapstrādes nozarē, strādājam uz eksportu. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 16 miljoni eiro gadā. Mēnesī par elektrību vien maksājam ap 70 tūkstošiem eiro. Enerģijas izdevumi ir viena no lielām uzņēmuma izdevumu pozīcijām. Apmēram pirms pieciem gadiem nonācām pie atziņas, ka energoefektivitātes pasākumi noteikti būs nozīmīga iespēja ietaupīt gan energoresursus, gan līdz ar to naudas līdzekļus. Vispirms – renovējot un nosiltinot ēkas. Virkne rūpnīcas ēku bija padomju laikos būvētas, dzelzbetona, ar vāju siltumizolāciju un sliktiem logiem. Tāpēc arī siltuma zudumi, kilovatos rēķinot, bija lieli. Lieki tērējām kurināmo un naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektā Jelgavā ieguldīs vēl 2,8 miljonus eiro

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta īstenošanu, informē SIA Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Projektu plānots pabeigt līdz 2015. gada 15. novembrim un tā kopējās izmaksas ir 2,861 miljons eiro, no kurām attiecināmās izmaksas veido 2,26 miljonus eiro. Savukārt Kohēzijas fonda atbalsta finansējums šim projektam ir 904,1 tūkstotis eiro.

Kompānijā skaidro, ka projekta mērķis ir Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšana. Projekta ietvaros plānots samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, nomainot atsevišķus virszemes, dzelzsbetona kanālos ieguldītos un tehniskajos koridoros atrodošos siltuma tīklu posmu cauruļvadus ar rūpnieciski izolētām caurulēm, likvidējot četrus centrālos siltuma punktus (CSP) un četrcauruļu sadales sistēmas karstā ūdens cauruļvadus un uzstādot automatizētus, neatkarīgā pieslēguma individuālos siltuma punktus (ISP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas siltināšana: kāpēc tas ir svarīgi, un kādēļ izvēlēties Finnfoam materiālus?

Reklāmraksts, 09.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com / Thanh Nguyen

Mājokļu siltināšana pēdējā laikā ir ļoti aktuāls temats, ņemot vērā daudzās priekšrocības, ko šis process piedāvā. Lasiet šo rakstu un uzziniet, kādas mājas daļas nepieciešams siltināt, kādus ieguvumus tādējādi izjutīsiet, un kur atrodami visi nepieciešamie materiāli siltināšanas darbiem!

Kāpēc mājas siltināšana ir tik būtiska?

Domājot par ēku siltināšanu, kā galveno plusu lielākoties min siltākas telpas gada aukstajos mēnešos. Taču siltināšana piedāvā vēl virkni priekšrocību, no kurām svarīgākās ir šādas:

  • Zemākas apkures izmaksas – ņemot vērā, ka siltais gaiss neaizplūst, iespējams visai būtiski samazināt tēriņus par granulām, gāzi, elektrību vai malku. Savukārt vasarā, kad ārā ir ļoti karsts, nevajadzēs tērēt elektroenerģiju ventilatora vai kondicioniera darbināšanai;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānija Rīgas siltums (RS) šogad plāno pārbūvēt siltumtīklus kopumā 10 kilometru (km) kopgarumā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Prognozēts, ka tā rezultātā siltuma zudumi samazināsies par aptuveni 11 100 megavatstundām (MWh).

Tostarp lielākie darbi plānoti Juglas ielā, posmā no Kvēles ielas līdz Malienas ielai. Tāpat arī Maskavas ielā, posmā no Maskavas 264 līdz Eglaines ielai, Trijādības ielā, posmā no Raņķa dambja līdz Kuģu ielai, kā arī plānots pārbūvēt maģistrāli M-23, posmā no Bultu ielas līdz Aviācijas ielai.

N. Talcis norādīja, ka saistībā ar remontdarbiem būs arī satiksmes ierobežojumi.

Kompānijas vadītājs atzīmēja, ka RS katru gadu investē finanšu līdzekļus pārvades sistēmā, lai samazinātu siltuma zudumus, kas šajā finanšu gadā prognozēti vismazākie, kādi jebkad bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fortum Jelgava sāks pilsētas siltumtrašu rekonstrukcijas būvdarbus

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CFLA parakstījusi līgumu ar Cēsu klīniku par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta kopējām izmaksām) KSIA “Unico” divu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Pļavniekos.

Projekts “Deglava Gleznotāju rezidence” paredz divas 10 stāvu daudzīvokļu mājas, kurā kopumā būs 152 dzīvokļi. Projektā plānoti no vienistabas līdz četru istabu dzīvokļiem.

Deglava Gleznotāju rezidences projektā plānoti dzīvokļi, autostāvvietas un noliktavas telpas, zaļā zona un bērnu spēļu laukumi, papildus plānots izbūvēt velosipēdu stāvvietas, atpūtas zonu un sporta laukumu.

“Šo projektu veidojam ar vēlmi piedāvāt saviem klientiem, Pļavnieku iedzīvotājiem, sajust mākslu dzīvot citādāk – jaunā, mūsdienu prasībām atbilstošā mājā, zaļā un sakoptā vidē,” komentē KSIA “Unico” pārdošanas vadītāja Žanete Balode.

Būvniecībā plānots izmantot siltumietilpīgus materiālus, kas nozīmē, ka ēkas energoefektivitāte sasniegs A līmeni un siltuma zudumi būs tuvu nullei. Dzīvokļi tiks aprīkoti ar individuāliem siltuma skaitītājiem, kas kopā ar A klases energoefektivitāti būtiski samazinās apkures rēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū. Vai pienācis laiks pirkt mājokli?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu aģentūras AVER Real Estate īpašnieks, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā rodas nekustamā īpašuma kvadrātmetra vērtība?

Ļevs Golands, Baltic Investment Group pārstāvis, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu metālapstrādes uzņēmuma SIA KnK Mefab ražotnes pārvietošanu no galvaspilsētas uz Ādažiem, Luminor banka izsniegusi finansējumu viena miljona eiro apmērā uzņēmuma meitas kompānijai PP Property.

Finansējumu uzņēmums izmantos biznesa attīstībai, zemes un ražošanas ēku iegādei, savukārt telpu remontu un to pielāgošanu uzņēmuma vajadzībām, klients segs no saviem līdzekļiem.

“Atkarībā no pieejamiem resursiem un īstenotās stratēģijas pašvaldības piemēro atšķirīgu politiku uzņēmumu piesaistei savā teritorijā, tāpēc uzņēmējdarbības pārcelšana no vienas pašvaldības uz citu, nav retums. Izvērtējot katras pašvaldības piedāvājumu, pieejamo infrastruktūru un darbaspēka pieejamību, uzņēmumi ilgtermiņā var ietaupīt līdzekļus, tos novirzot tālākai attīstībai. Banka ir gandarīta atbalstīt uzņēmējus, kuri meklē veidus kā uzņēmējdarbību padarīt rentablāku un attīstīt to ilgtermiņā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru