Jaunākais izdevums

Mēnesi pēc iepriekšējā veikalu tīkla Ķekavas broileri bankrota šajās dienās darbu sācis jauns tīkls PFK Trade, kurā tiek tirgota AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) saražotā produkcija, apliecināja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andirs Vilcmeiers.

Veikalu tīkls tiek attīstīts iepriekš bankrotējušās veikalu ķēdes AS Ķekavas broileri vietā, un tā īpašnieks ir Ķekavas jaundibinātais meitasuzņēmums SIA PFK Trader.

«Šodien jau ir atvērti 17 veikali, līdz nedēļas beigām plānojam atvērt vēl trīs. Savukārt līdz 10.maijam ar pilnu jaudu darbosies kopumā 27 veikali visā Latvijā. Visa produkcija tiks tirgota ar zīmolu Ķekava,» sacīja Vilcmeiers.

Viņš arī norādīja, ka veikalu produkcijas klāsts būs daudzveidīgs, tomēr uzmanība tikšot pievērsta sezonas produktiem.

«Tā kā iestājusies grilēšanas sezona, pievērsīsim uzmanību jaunām marinādēm, vistas šašlikiem un dažādām desiņām. Jau Lieldienās, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, apgrozījums pieauga par 24,8%, tā ka ceram uz līdzīgu pieaugumu arī šajā vasarā,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju PFK Trader reģistrēts 2013.gada septembrī ar pamatkapitālu 2000 latu (2845 eiro). Uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece ir Ķekava. PFK Trader vienīgā amatpersona ir valdes locekle Oksana Muraško.

Jau ziņots, ka Ķekavas broileru maksātnespējas process tika pasludināts Rīgas rajona tiesā 21.martā. Līdz ar to uzņēmumam izbeigts tiesiskās aizsardzības process, kurš tika ierosināts 2012.gada vasarā.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Ķekavas broileru apgrozījums 2012.gadā bija 6,35 miljoni eiro, kas ir 36% samazinājums salīdzinājumā ar 10,04 miljonu eiro apgrozījumu 2011.gadā.

Uzņēmuma zaudējumi pieauguši no 1,98 miljoniem eiro 2011.gadā līdz 2,94 miljoniem eiro pērn.

Jau vēstīts, ka lietuviešu holdings Linas Agro Group pēc Latvijas putnu pārstrādes uzņēmumu iegādes neplānoja pārpirkt arī Ķekavas broilerus.

Pagājušā gada vasarā Linas Agro Group parakstīja vienošanos ar privātpersonām un juridiskām personām par 87% Putnu fabrikas Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% Lielzeltiņi akciju un daļu iegādi. Darījumu pilnīga noslēgšana bija atkarīga no daudzu nosacījumu izpildes, tostarp atļaujas saņemšanas no Konkurences padomes, kas tika saņemta pērn 28.oktobrī.

Linas Agro uzņēmumu akciju un daļu iegādei tērēja ap 12,5 miljoniem eiro, prognozējot, ka iegādājamo uzņēmumu apgrozījums nākotnē sasniegs aptuveni 70 miljonus eiro gadā. Tuvākajos trīs gados holdings plāno Latvijas uzņēmumos ieguldīt līdz desmit miljoniem eiro.

Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Kopš 2010.gada 17.februāra kompānija iekļauta NASDAQ OMX Viļņas biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu holdings Linas Agro Group pēc Latvijas putnu pārstrādes uzņēmumu a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) un a/s Lielzeltiņi iegādes plāno palielināt to jaudu par 20%, kā arī investēt uzņēmumos ap miljonam latu ik gadu, pievēršoties Baltijas un pasaules eksporta tirgiem, atzina kompānijas valdes loceklis Andrius Pranckevičus.

Jautāts, kā Linas Agro Group plāno panākt iegādāto uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu līdz 70 miljoniem eiro jeb 49 miljoniem latu, viņš norādīja, ka gan a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava), gan a/s Lielzeltiņi esot pietiekami daudz neizmantotu rezervju.

«Joprojām pastāvam uz šādiem aprēķiniem. Visos nopirktajos uzņēmumos ir ļoti laba tehniskā bāze, vienlaikus ir ļoti ievērojama jaudu palielināšanas rezerve. Daudzas iekārtas netiek darbinātas, putnu fermās daudz brīvu vietu, tātad noteikti krietni var palielināt putnu skaitu, arī pārstādē ir rezerves. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, jaudas varētu palielināt par vismaz 20%,» sacīja A. Pranckevičus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AB Linas Agro Group dzimtene ir Lietuva, bet šai lauksaimniecības kompānijai mērķi ir globāli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Agrobiznesa uzņēmumu holdings dibināts 1996. gadā, bet kompānija radusies no UAB Linas ir viza, kas 1991. gadā sāka savu darbību ar Lietuvas rapšu eksportu uz Rietumeiropu. Pašlaik māteskompānija AB Linas Agro Group apvieno 34 uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Tās darbības virzieni ir lauksaimniecības produktu, galvenokārt graudu tirdzniecība, zemnieku apgāde ar lauksaimniecībai nepieciešamajām lietām – sēklu materiālu, minerālmēsliem u.tml., lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Kopumā grupā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku.

Kopš 2010. gada AB Linas Agro Group akcijas tiek kotētas Viļņas biržā. Lai gan kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, tiek izvirzītas augstas prasības, pūliņi ir atalgojošies – uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tam ir laba reputācija, ir iegūta publicitāte. Turklāt ir labāka pieeja finansēm, kad jāpiesaista kapitāls jaunām investīcijām. «Biržas kompānijai ir vairāk iespēju augt. Var attīstīties arī kā privāta kompānija, taču ir daudz biržā kotētu uzņēmumu, jo īpaši mūsu nozarē,» saka Darjus Zubs (Darius Zubas), AB Linas Agro Group rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava kaļ plānus Rietumeiropai

Sandra Dieziņa, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Linas Agro vēlas iegūt izšķirošu ietekmi SIA Latfert un SIA Paleo

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros SIA Linas Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Linas Agro grupā bez SIA Linas Agro Latvijā darbojas arī tādi uzņēmumi kā SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova, SIA Broileks, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Dotnuvos projektai, SIA PFK Trader, SIA Linas Agro Graudu centrs un SIA Erfolg Group.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj SIA Linas Agro iegādāties divus uzņēmumus

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) jaunā marinētas gaļas līnijā investējusi 300 000 eiro, nākamajos trijos gados plānojot palielināt tirgus daļu šajā segmentā par 24% ik gadu, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«Finansējumu ieguldījām iepakojuma līnijā, dizainā sadarbībā ar šefpavāriem Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu. Patlaban Ķekavai tirgus daļa marinētās gaļas segmentā ir 34%, savukārt kopumā šīs produkcijas noiets Latvijā ik gadu vidēji pieaug par 13%. Ar jauno līniju plānojam savu tirgus daļu katru gadu palielināt par 24%,» sacīja uzņēmējs.

Tāpat viņš norādīja, ka gaidāmais pieaugums būšot ne tikai uz vietējā, bet arī uz eksporta tirgus rēķina.

«Pagaidām jaunā produktu līnija pieejama Latvijā, bet esam sākuši sarunas par tās eksportu Baltijas tirgū. Šogad sākām vairāku marinētās gaļas produkcijas eksportu uz Lietuvu un Igauniju, bet plānojam izvērsties arī Skandināvijā. Tādēļ aktīvi piedalāmies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tirdzniecības misijās, kā arī esam pieņēmuši darbā ekspertu no Dānijas, kurš labi pārzina Skandināvijas tirgus vajadzības,» norādīja Ķekavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) šogad plāno 10% apgrozījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgi strādā uz eksporta palielinājumu no līdzšinējiem 28% līdz 40% no saražotā, akcentu liekot uz Skandināvijas tirgiem, atzina jaunieceltais Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičus.

«Tuvākajos gados plānots Ķekavas, kā arī Lielzeltiņu attīstībā investēt 11 miljonus eiro. Tas attaisnosies, jo putnu gaļas patēriņš pasaulē līdz 2022.gadam pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes - attiecīgi 3-4%. Investīciju prioritāte būs iekārtu modernizācija un eksportspējīgu produktu attīstība,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts, uz kādiem tirgiem tiks likti akcenti, viņš atzina, ka tā būs Skandināvija.

«Patlaban 28% no kopējā saražotā produkcijas apjoma tiek eksportēti. Mūsu plāns ir jau tuvāko gadu laikā eksporta apjomu palielināt līdz 40%. Galvenie mērķa tirgi mums ir Skandināvija, kur jau šobrīd Ķekavas ražotā produkcija ir augstu novērtēta. Tāpat svarīga arī Rietumeiropa. Galvenās produktu kategorijas, ko redzam eksportam, ir produkti ar pievienoto vērtību, tostarp gan svaigā vistas gaļa, gan pārstrādātā produkcija,» sacīja Pranckevičus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 23.09.2014

a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Linas Agro Group meitasuzņēmums SIA Linas Agro refinansējis līdzšinējo aizdevumu un piesaistījis jaunu finansējumu, lai attīstītu darbību Latvijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Aizdevumu piešķīrusi SEB banka un DNB banka.

Kā skaidro Linas Agro Group finanšu direktors Tomass Tumenas, 30 miljonus eiro aizdevums ļaus Latvijas kompānijai veiksmīgi sasniegt plānus 2014.-2015.finanšu gadam un paplašināt tirgus daļu graudu un rapšu, minerālmēslojuma, augu aizsardzības produktu un sēklu tirdzniecībā.

SEB bankas uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Kristaps Strazds norāda, ka SEB banka Lietuvā ir bijusi viens no galvenajiem finanšu partneriem jau daudzus gadus, un šī sadarbība turpinās arī Latvijā. Banka uz lauksaimniecības sektoru skatās pozitīvi un saskata labas perspektīvas uzņēmumiem, kas šajā segmentā strādā gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank pievienojas Baltijas Tirgus uzturētāju programmai

Žanete Hāka, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank pievienojusies Baltijas Tirgus uzturētāju programmai un uzsāk likviditātes nodrošināšanu trim Baltijas tirgū kotētajām akcijām - Tallink Grupp, Olympic Entertainment Group un Merko Ehitus, informē NASDAQ OMX Riga.

Tirgus uzturētāja uzdevums ir visu tirdzniecības sesijas laiku uzturēt pirkšanas un pārdošanas uzdevumus noteiktā apjomā un cenas robežās, tādējādi nodrošinot papildu likviditāti.

NASDAQ OMX Tallinn valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs uzsver, ka likviditātes palielināšana ir viena no biržas galvenajām prioritātēm. Līdz ar Swedbank pievienošanos Baltijas Tirgus uzturētāju programmai tagad tajā ir iesaistījušies visi aktīvākie biržu biedri. Jo vairāk būs tirgus uzturētāju dažādām akcijām, jo izdevīgākas cenas būs ieguldītājiem.

Ieguvumi investoriem ir labākas cenas un mazāks likviditātes risks, jo akciju cena tiek noteikta efektīvāk. Tirgus uzturētāji biržās kotētās akcijas padara pievilcīgākas ieguldītājiem – īpaši tiem, kuri tiecas pēc apjomīgiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīs indeksa OMX Baltic 10 sastāvu

Žanete Hāka, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatīts OMX Baltic 10 indeksa grozs, jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā no 2014.gada 2.janvāra.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Linas Agro Group un Merko Ehitus akcijas, bet City Service un Baltika akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic 10 indeksa grozā ietilps Apranga, Linas Agro Group, Merko Ehitus, Olainfarm, Olympic Entertainment Group, Silvano Fashion Group, Tallink Grupp, Tallinna Kaubamaja, Tallinna Vesi un Teo LT akcijas.

15% tirgus kapitalizācijas ierobežojums tiks noteikts, izmantojot 2014.gada 30.decembra tirdzniecības sesijas pēdējās cenas.

Indekss sastāv no Baltijas tirgū 10 visaktīvāk tirgotajām akcijām. Nelielais uzņēmumu skaits indeksa grozā garantē, ka šīs akcijas ir ļoti likvīdas. Līdz ar to indekss ir piemērots, lai uz tā bāzes veidotu atvasinātos finanšu instrumentus. Indeksa akciju īpatsvars balstās uz tirgus vērtību, kura tiek koriģēta ar brīvā apgrozībā esošo akciju daudzumu. Indeksa grozs tiek pārskatīts reizi pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Lielzeltiņu vienīgo kapitāldaļu turētāju kļuvis AB Linas Agro Group

Žanete Hāka, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA Lielzeltiņi dalībnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

Par uzņēmuma vienīgo kapitāldaļu turētāju kļuvis Lietuvas AB Linas Agro Group, kuram iepriekš piederējuši 14,5% uzņēmuma daļu.

Aizvadītā gada oktobrī Konkurences Padome pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības uzņēmumu holdingkompānijai AB Linas Agro Group iegādāties AS Putnu fabrika Ķekava, SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova un SIA Broileks. Atļauja dota, jo apvienošanas rezultātā uzņēmumi varēs stiprināt konkurētspēju gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgū.

SIA Lielzeltiņi dibināts 1994.gadā un šo gadu laikā kļuvis par vienu no vadošajiem putnu gaļas ražotājiem Baltijā. 2013.gadā uzņēmumā strādājuši 380 darbinieki un tas apgrozījis 26,335 miljonus eiro, palielinot peļņu pēc nodokļu nomaksas līdz 2,443 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielzeltiņu apgrozījums audzis par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lielzeltiņi apgrozījums pērn sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 23,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu augusi arī Bauskas pievārtē esošā uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas salīdzinājumā ar aizpagājušā gada rādītāju palielinājusies pat vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 2,443 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā SIA Lielzeltiņi saražojusi 7,742 tūkstošus tonnu svaigas broilera gaļas un subproduktus un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpinājusi broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 16,4%.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pagājušajā gadā arī būtiski kāpināti kombinētās lopbarības ražošanas apjomi, sasniedzot 40,05 tūkstošus tonnu.

Uzņēmums šogad arī iecerējis kāpināt eksporta tirgus daļu, palašināt broileru gaļas produktu, tai skaitā arī ātri pagatavojamo produktu, sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts Indeksa OMX Baltic Benchmark sastāvs

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1. jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas LHV Group (LHV1T) un Nordecon (NCN1T) akcijas, bet INVL Technology (INC1L) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, kas stājas spēkā no 2016. gada 1. jūlija: Apranga, Merko Ehitus, Šiaulių bankas, Baltika, Nordecon, Tallink Grupp, Grigeo, Grigiškės, Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp, Grindeks, Olympic Entertainment Group, Tallinna Vesi, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, TEO LT, Klaipėdos nafta, PRFoods, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Gāze, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Latvijas kuģniecība, Rokiškio sūris, Žemaitijos pienas, LHV Group, SAF Tehnika, Linas Agro Group, Silvano Fashion Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No OMX Baltic Benchmark izslēgs Valmieras stikla šķiedras akcijas

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1.jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Vilkyškių pieninė akcijas, bet Valmieras stikla šķiedra akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā ietilps sekojošas akcijas:

Apranga, Merko Ehitus, SAF Tehnika, Baltika, Nordecon, Silvano Fashion Group, City Service, Olainfarm, Šiaulių bankas, Grigiškės, Olympic Entertainment Group, Tallink Grupp, Grindeks, Panevėžio statybos trestas, Tallinna Kaubamaja Grupp, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, Tallinna Vesi, Klaipėdos nafta, PRFoods, TEO LT, Latvijas kuģniecība, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Linas Agro Group, Rokiškio sūris un Žemaitijos pienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas biržās dažādi rezultāti

Žanete Hāka, 25.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, un akciju tirgu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,19% līdz 629,07 punktiem.

Kā liecina vērtspapīru tirgus dati, pieauga vienīgi OMX Vilnius – par 0,41% līdz 413,24 punktiem. OMX Tallinn indekss nemainījās un bija 840,26 punkti, bet OMX Riga saruka par 0,08% līdz 442,39 punktiem.

Aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Linas Agro Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 482,8 tūkstošus latu. Ievērojami atpalika Silvano Fashion Group akcija, ar kuru tika veikta otra aktīvākā tirdzniecība, apgrozījumam sasniedzot 97,6 tūkstošus latu, bet trešais lielākais tirdzniecības apgrozījums bija Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijām – 72 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Rīgas biržai straujākais kritums

Žanete Hāka, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas aizvadīja ar dažādiem rezultātiem, liecina biržu dati.

OMX Baltic Benchmark pakāpās par 1,37% līdz 608,37 punktiem. Strauji pieauga Tallinas biržas indekss OMX Tallinn, pakāpjoties par 1,76%, savukārt pārējie indeksi samazinājās. OMX Riga vērtība saruka par 0,51% līdz 444,44 punktiem, bet OMX Vilnius – par 0,12% līdz 409,03 punktiem.

Kopējais Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,6 miljonus latu, un 707 darījumu laikā īpašniekus mainīja 1,8 miljoni akciju.

Visaktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 614 tūkstošus latu. Otra tirgotākā akcija bija Igaunijas azartspēļu kompānijai Olympic Entertainment Group – apgrozījums sasniedza 222,2 tūkstošus latu. Savukārt trešā aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Linas Agro Group vērtspapīriem, apgrozījumam sasniedzot 131 tūkstoti latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas biržās straujš kritums

Žanete Hāka, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienu visas NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar ievērojamiem kritumiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais OMX Baltic Benchmark saruka par 2,09% līdz 596,53 punktiem. Visstraujāko kritumu piedzīvoja Rīgas birža, kuras indekss OMX Riga samazinājās par 2,54% līdz 423,59 punktiem. OMX Tallinn saruka par 1,85% līdz 794,72 punktiem, bet OMX Vilnius – par 0,83% līdz 439,75 punktiem.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,8 miljonus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijas, apgrozījumam sasniedzot 414,7 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Linas Agro Group vērtspapīriem, apgrozījumam sasniedzot 197,6 tūkstošus eiro, savukārt trešais lielākais apgrozījums bija tirdzniecībai ar Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijām, sasniedzot 158,3 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru