Jaunākais izdevums

Banku sektors janvāri noslēdza ar peļņu 45,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 47% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Janvārī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 97,4%).

Janvārī banku sektora kopējais aktīvu apmērs salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi saruka par 1,4% jeb par 422 miljoniem eiro un janvāra beigās bija 28,8 miljardi eiro. Lielā mērā aktīvu sarukumu ietekmēja divu banku (UniCredit Bank un Latvijas Hipotēku un zemes banka) aiziešana no tirgus ar 2014. gada 1. janvāri, kā arī saistību atmaksa citām monetārajām finanšu institūcijām.

Janvārī banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga par 0,9% jeb 177 miljoniem eiro, ko ietekmēja nerezidentu noguldījumu kāpums par 3,6% jeb 331,1 miljonu eiro. Savukārt rezidentu noguldījumi kopumā saruka par 1,5% jeb 154,2 miljoniem eiro, galvenokārt samazinoties nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem. Rezidentu noguldījumu apjoma nelielo samazinājumu janvārī ietekmēja arī pērn nogalē straujais noguldījumu pieaugums, kad iedzīvotāji ērtai pārejai uz eiro izvēlējās savus uzkrājumus nest uz banku, bet tagad daļa iedzīvotāju turpina iepriekšējo praksi turēt daļu līdzekļu skaidrā naudā.

Statistiskie dati liecina, ka līdz pērnā gada beigām Latvijas bankās netika novērotas kādas būtiskas izmaiņas noguldījumu tempā no Ukrainas. Arī šī gada pirmajā mēnesī nav signālu, ka tendence ir mainījusies. Noguldījumu apjoms no Ukrainas Latvijas bankās kopējos noguldījumos veido nedaudz virs 1% no kopējo nerezidentu noguldījumu apjoma.

Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 3.3%, tomēr, izņemot UniCredit Bank un Latvijas Hipotēku un zemes banka ietekmi, sarukuma temps bija mērenāks – 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pelnošākās bankas bijušas Swedbank, Rietumu banka un ABLV Bank, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pagājušajā gadā Swedbank nopelnījusi 112,8 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Rietumu bankas peļņa sasniegusi 55,1 miljonu eiro, pieaugot par 95,8%. Savukārt ABLV Bank peļņa augusi par 61,7% līdz 44,4 miljoniem eiro.

No pelnošāko banku trijnieka pērn izkritusi SEB banka, kuras peļņa sarukusi par 26,5% līdz 23,7 miljoniem eiro. Piektajā vietā ierindojas AS Citadele banka ar 15,3 miljonu eiro peļņu, kura gada laikā gandrīz dubultojusies.

Pagājušajā gadā sestā pelnošākā banka bijusi AS Baltikums Bank – tās peļņa sasniedza 12,4 miljonus eiro. DNB bankas peļņa sarukusi par 21% līdz 8,5 miljoniem eiro, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāles peļņa samazinājusies pae 71,4% līdz 8,1 miljonam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvijas banku sektors pagājušajā gadā nopelnījis 311 miljonus eiro

LETA, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors 2014.gadā nopelnījis 311 miljonus eiro, šodien Saeimas deputātiem un viņu «ēnām» stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem. FKTK priekšsēdētāja ieskatā ir būtiski, ka no banku sektora 80% dalībnieku ir pelnoši, jo tas nozīmē, ka sektoram ir interese strādāt arī turpmāk.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2014.gadā bija 11,1%, gadu iepriekš - 8,6%.

Gada laikā banku sektors audzis par 5,6%, un 2014.gada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvu apjoms sasniedza 30,815 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Neskatoties uz pērnā gada notikumiem banku sektorā un klientu skaita samazinājumu bankās, kas strādā ar ārvalstu klientiem, kredītiestādes nopelnījušas par 22,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kā skaidro FKTK, pelnītspējas tendenču attīstība banku sektorā kopumā bija pozitīva, tomēr būtiski atšķīrās situācija uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētās bankās no pārējām bankām. Uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientēto banku pelnītspējas rādītāji pārskata gadā atspoguļoja labvēlīgo ekonomisko attīstību valstī – aktīvāku atsevišķu segmentu kreditēšanu un kredītu kvalitātes uzlabošanos, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu, kā arī arvien mazākus izdevumus nedrošajiem parādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzmanības centrā: Regulējumu ietvars, lai novērstu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos, vēl nav gatavs

Didzis Meļķis, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējumu ietvars, lai novērstu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos, solās būt gatavs 2017. gadā

Ja nu gadījumā rīt būtu krīze, tās ietekme vairs nebūtu tik graujoša kā 2008. gadā, vērtē Eiropas Banku iestādes (EBI) priekšsēdētājs Andrea Enria.

Pēc Eiropas Centrālās bankas kļūšanas par galveno banku regulatoru acīmredzot no EBI ir noņemta daļa atbildības. Vai tas nozīmē, ka Mario Dragi nesenajā konfeti uzbrukumā Frankfurtē uzņēmās arī jūsu konfeti lietus un tautas sašutuma daļu?

Nenoliedzu, ka banku savienības ietvaros regulatora varas piešķiršana ECB mūsu dzīvi EBI atvieglo, jo mērķis jau mums ir viens – integrētāki un drošāki Eiropas finanšu tirgi. Tomēr es nedomāju, ka Dragi kungs būtu dabūjis kādu konfeti un kritikas devu mūsu vietā. Esam saņēmuši savu daļu paši, arī presē, vairākās ES valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas banku peļņu iedragā negatīvās procentu likmes

Žanete Hāka, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijā strādājošo banku peļņa šogad būtiski samazinājusies, atsaucoties uz nozares pārstāvju aplēsēm, raksta Bloomberg.

Šā gada pirmajā pusgadā 17 lielāko Dānijas banku peļņa sarukusi par 20%, sasniedzot 15,6 miljardus kronu (2,3 miljardus dolāru). Pirms gada peļņa bija 19,4 miljardi kronu.

«Bankas turpina pelnīt, taču kopš 2017.gada, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, ir skaidrs: banku peļņa sarūk,» norāda banku asociācijas pārstāve Ulrika Nodgārda.

Dānijas banku sektoram nācies samierināties ar negatīvām likmēm jau kopš 2012.gada, un pagājušajā nedēļā centrālā banka likmi samazināja vēl vairāk - līdz mīnus 0,75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās bankas peļņas rādītāju uzlabo, samazinot izdevumus; ieņēmumi aug lēni, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā Latvijā strādājošo kredītiestāžu kopējā peļņa augusi par ceturtdaļu. Straujāk ienākumus spējušas palielināt bankas, kas apkolpo nerezidentus. Vairāku lielo vietējā tirgū strādājošo banku peļņa sarukusi, savukārt mazākie tirgus spēlētāji ieņēmumus audzējuši vairākkārtīgi.

Procenti aug lēni

Šā gada pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas gandrīz 220 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Pirmajā pusgadā banku procentu ienākumi ir pieauguši par 11,5%, bet komisijas ienākumi – par 3,1%, savukārt izdevumi uzkrājumiem samazinājušies par 15,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada astoņos mēnešos banku sektors strādājis ar peļņu 117,9 miljonu latu apmērā, kas ir par 11,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 105,9 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija, līdz augusta beigām ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 93,7%).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga par 1,3% jeb 170 miljoniem latu un sasniedza 13,1 miljardus latu. Augustā rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 1,7% jeb 112,5 miljoniem latu, galvenokārt pieaugot valdības un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem, un sasniedza 6,58 miljardus latu. Savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0,9% jeb 57,2 miljoniem latu un sasniedza 6,56 miljardus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai

Žanete Hāka, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Asociācijā ietilpstošo banku peļņa sasniegusi 24,97 miljonus eiro, kas ir par 53,2% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējā banku sektora peļņa sasniegusi 24,5 miljonus eiro, kas ir par 42,5 miljoniem eiro jeb 63,4% mazāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī mainījies pelnošāko banku TOP 5, no tā izkrītot "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kam dati nav pieejami, savukārt "Citadele banka" zaudējumu dēļ ierindojusies topa apakšgalā.

"Swedbank" peļņas samazinājumu ietekmējusi lielāku kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi. "Globālās pandēmijas ierobežošanai pieņemtie mēri atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas atspoguļojas arī mūsu darbības rādītājos. Kaut arī kredītportfelis gada laikā ir nozīmīgi palielinājies, tomēr ekonomiskā nenoteiktība likusi mums izveidot kredītuzkrājumus, kas attiecīgi samazina bankas peļņu. Spēcīga kapitalizācija un pēdējā desmitgadē īstenotā ilgtspējīgā kredītpolitika, ļauj mums sniegt atbalstu klientiem un pārējai sabiedrībai laikā, kad visi saskaramies ar neparedzētām grūtībām – kopš ārkārtas situācijas sākuma vairāk nekā 4000 klientu ir izmantojuši iespēju atlikt kredītu pamatsummas maksājumus. Stiprinot Latvijas sabiedrības un ekonomikas spēju sekmīgi pārvarēt krīzi, arī turpmāk nodrošināsim gan kredītu pieejamību un valsts garantiju instrumentu izplatīšanu, gan atbalstu organizācijām, kuras risina akūtās problēmas," uzsver "Swedbank Latvija" vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banku peļņa šā gada jūnija beigās sasniegusi 112 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Bankas apkopotie dati.

Peļņas apmēra pieaugumu veicinājušas meitasuzņēmumu dividendes un stabilie neto procentu ienākumi, skaidro Igaunijas Bankas ekonomists Madis Lāss. Tajā pašā laikā banku operatīvie izdevumi otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sarukuši par 14%.

Igaunijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu un līzinga portfelis jūnija beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 1,1%. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gan gada laikā sarucis par 2,8% un kopējā portfeļa pieaugumu veicinājis mājokļu kredītu pieaugums gada laikā par 6,2%.

Jauno kredītu apjoms mājsaimniecībām un uzņēmumiem jūnijā nedaudz atguvies, taču aizvien ir būtiski zemāks nekā pirms gada, norāda ekonomists. Jaunu ilgtermiņa kredītu apjomi uzņēmumiem sasniedza 146 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no pērn attiecīgajā periodā izsniegtā apjoma, bet jaunu mājokļu kredītu apjoms saruka par ceturtdaļu, sasniedzot 85 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora peļņa šī gada pirmajos divos mēnešos bija 64 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 96,5%). Pērn attiecīgajā periodā banku peļņa bija 69,1 miljons eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015. gada februārī liecina, ka banku sektora kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 0,6% jeb 169,2 miljoni eiro, februāra beigās sasniedzot 30,9 miljardus eiro.

Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs palielinājās par 1% jeb 218 miljoniem eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0,8% jeb par 77 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kāpums. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1,2% jeb 141 miljoniem eiro, ko būtiski ietekmēja arī ASV dolāra vērtības kāpums (divas trešdaļas noguldījumu ir ASV dolāros).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru