Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina izstādē ARH Moskva Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) prezentēja UNESCO Starptautiskajā priekšsarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto unikālās Kuldīgas pilsētas mantojumu un pilsētas mūsdienu situāciju.

Ar lekciju «Kuldīga: vēsturiska pilsēta. Attīstība, problēmas un risinājumi» uzstājās Kuldīgas bijušais mērs no 2007. līdz 2011. gadam un Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007. - 2010. gadā) Edgars Zalāns un viņa dzīvesbiedre, arhitekte Diāna Zalāne. Viņu uzstāšanās ieinteresēja Krievijas pilsētrezervāta Suzdaļas pārstāvjus, jo viņu pilsēta arī pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet pašlaik UNESCO aizsardzībā ir vairāki Vladimiras–Suzdaļas Krievzemes baltakmens pieminekļi, informē BAC pārstāvji.

Suzdaļa, Ņižnijnovgoroda, Perma, Novosibirska un vairākas citas Krievijas pilsētas pauda gatavību iepazīties ar izstādi par Kuldīgas un Rīgas koka mantojumu, kā arī interesējās par meistarklasēm, ko sniedz Latvijas arhitekti, eksperti un attīstītāji, kas nodarbojas ar koka arhitektūras saglabāšanu, rekonstrukciju un attīstību.

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Pasts laidis klajā jaunāko pastmarku sērijā Latvijas mūsdienu arhitektūra, un tā veltīta Ventspils Pārventas bibliotēkai kā izcilas arhitektūras paraugam, kas ieguvis atzinības balvas gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pastmarka izdota pēc latvijas Arhitektu savienības priekšlikuma un pirmās dienas zīmogošana un pastmarkas prezentācija paredzēta 14. oktobrī Pārventas bibliotēkā.Jaunās pastmarkas tirāža ir 70 000 eksemplāru un nominālvērtība – 1 Ls, kas atbilst A klases ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas robežās. Uz pastmarkas, kuras dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, redzama Pārventas bibliotēkas fotogrāfija, kā arī visu sešu bibliotēkas arhitektu vārdi.

Ventspils Pārventas bibliotēka ir viens no pēdējo gadu spilgtākajiem arhitektūras objektiem Latvijā, kas saņēmis augstākos arhitektūras apbalvojumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Pārventas bibliotēkas projekts atzīts par labāko 2009.gada arhitektūras darbu Latvijā, par labāko jaunbūvi Latvijā 2009.gadā un saņēmis balvu arī kā labākais sabiedriskais interjers Latvijā 2009.gadā. Pārventas bibliotēka 2009.gadā arī kolēģu vērtējumā saņēmusi ikgadējo Ventspils balvu Baltā dūna.

Olimpiskais ciemats Siguldā, Linu centrs Preiļos, Līgatnes papīrfabrikas atdzimšana un vēl 36 nebijušas vai nozīmīgas pārvērtības piedzīvojušas vietas piedāvā topošie arhitekti.

Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana ir visas sabiedrības prioritāte, un dialogs ar sabiedrību ir viena no svarīgākajām mūsdienu arhitektūras procesa vadlīnijām. Vietas un apkaimes identitāte, pilsētainavas kvalitāte, vēstures mantojuma integrācija mūsdienu pilsētvidē un tehnoloģiju attīstība nākotnē jeb sabiedrības dzīvestelpas robežu paplašināšanās iespējas, ir tikai atsevišķi temati maģistra darbos, kuros gūtās atziņas ir iestrādātas konkrētos projektu risinājumos, norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.

RTU Arhitektūras fakultātes absolventi šogad izstrādājuši 39 dažādus projektus. Kopumā 19 adreses Rīgā, 17 Latvijā un 3 ārpus mūsu valsts robežām. Šī gada diplomprojektu vadmotīvs – sinerģija.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2016 ieguvis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas un restaurācijas projekta autori ir Lietuvas arhitektu biroji Processoffice un Andrius Skiezgelas Architecture, kā arī Latvijas arhitektu birojs Arhitektoniskās izpētes grupa.

Latvijas Arhitektūras gada balva šogad tika pasniegta 21. reizi. Kopumā līdz pusfinālam šogad bija nonākuši 16 pretendenti. Kā DB atzīst konkursa nacionālās žūrijas pārstāvis, grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, tas vien, ka projekts jau ir iekļuvis Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa pusfinālā, liecina par augstu līmeni un ir liels pagodinājums. Ja tiek saņemta Arhitektūras Lielā gada balva un Gada balva, tā jau ir izcilība, viņš uzsver.

Mārstaļu iela, kura daudziem asociējas ar Reiterna namu, kuru savulaik tautā dēvēja arī par Žurnālistu namu, tagad ir viena no skaļākajām ielām Vecrīgā

Tā kā DB aptaujātie uzņēmēji Mārstaļu ielu par sava biznesa vietu ir izvēlējušies krietni vien, pirms Reiterna namā iemājoja Rokkafejnīca, viņiem nākas sadzīvot ar trokšņainajiem kaimiņiem. Jāatzīst, ka tikai vienā Mārstaļu ielas galā kūsā dzīvība, otrā ielas galā, Daugavas pusē, atrodas vairāki pamesti un neapdzīvoti nami, no ēkas iepretim noplukušajam Dannenšterna namam aptuveni pirms gada izvācās arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte.

Mārstaļu ielas nosaukums 1415. gadā radies no vārda marstall – zirgu stallis (vācu val.), jo šajā ielā bija izvietoti rātes zirgu staļļi. Mārstaļu ielā atrodas divas arhitektūras pērles – Reiterna nams un Dannenšterna nams.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Klātesot aptuveni 80 arhitektūras nozares nozares speciālistiem, entuziastiem un pilsētas vadības pārstāvjiem, Liepājā, Bāriņu ielas 24. nama pagalmā atklāts “Liepājas Restaurācijas centrs”.

Līdz ar “Liepājas Restaurācijas centra atklāšanu” tā izveidotājs — dizainers un pasniedzējs Ivars Pilips-Matisons — kopā ar domubiedriem vēlas šķirt jaunu lapu Liepājas pilsētas vēsturiskā arhitektūras mantojuma saglabāšanā, problēmjautājumu risināšanā, kā arī spēcīgas un atbalstošas vietējās kopienas veidošanā.

Par vienu no piemēriem vēsturisku namu atjaunošanā turpmākajos gados kalpos I. Pilipa-Matisona īpašumā esošais nams Bāriņu ielā 24, kas pērn, nonākot jaunā īpašnieka rokās, atbrīvots no pilsētai bīstama grausta statusa.

“Restaurācijas centra mērķis ir apvienot un pulcēt amata meistarus, viedokļa pārstāvjus, profesionāļus. Es vēlos, lai restaurācijas centrs kļūtu par tikšanās vietu visām iesaistītajām pusēm – īpašniekiem, restauratoriem, lēmumu un noteikumu pieņēmējiem. Tāds ir mans mērķis. Ceru, ka tuvāko divu gadu laikā nama piebūvē, kas senāk bijis t.s. vešūzis, taps restaurācijas darbnīcas,” atklājot Restaurācijas centru, pauda tā izveidotājs I. Pilips-Matisons.

Liepājas dome atvēlējusi 1200 latu, lai 25. oktobrī Liepājā varētu organizēt Pasaules arhitektūras dienu.

Pasaules arhitektūras dienas (PAD) pasākumi Liepājā notiek kopš 2005. gada, lai popularizētu un palīdzētu saprast Liepājas būvniecības vēsturi un mūsdienu arhitektūru.

Centrālais notikums būs Berči lasījumi. Pirmo reizi Berči lasījumi, saņemot Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu, notika 2010.gada 15. oktobrī RTU Liepājas filiāles zālē, pulcējot ap 160 apmeklētāju no Liepājas un tuvākās apkārtnes, kā arī Jelgavas, Kuldīgas, Rīgas u.c. Latvijas vietām. Klausītāju atsauksmes bija cildinošas, tāpēc radās doma padarīt Berči lasījumus par tradicionāliem, informē Liepājas pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.

Lasījumos šogad piekrituši piedalīties akadēmiķis Jānis Krastiņš, mākslas zinātņu doktores Silvijas Grosa un Daina Lāce, vēsturiskās izpētes praktiķi Juris Zviedrāns un Liesma Markova, vēsturniece Līga Sāne u.c. Atbalstu lasījumiem pauduši Liepājas Izglītības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, arhitekti, žurnālisti.

No 25. jūnija līdz 1. jūlijam Barselonā (Spānija), starptautiskā zinātniskā kongresā, ar referātu Cosmopolitan Atmosphere and Latvian Jugendstil in Liepaja uzstāsies RTU profesors, topošās grāmatas par Liepājas jugendu autors Jānis Krastiņš.

Kongress būs veltīts jūgendstila vēstures pētījumiem un atklājumiem visā pasaulē, informē Liepājas būvvalde.

Kongresā aicināti piedalīties jūgendstila pētnieki no Spānijas, Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, ASV, Japānas un daudzām citām pasaules valstīm.

J. Krastiņš ir vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm un darbojas arī kongresa organizācijas zinātniskajā komisijā. Viņa lekcija par jūgendstila arhitektūru Liepājā ir iekļauta kongresa sadaļā Jugendstils: starp kosmopolītismu un vietējām tradīcijām.

Kongresa dienās vienā no kongresa norises vietām – Barselonas universitātē – būs skatāma arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotā ceļojošā izstāde Jūgendstils Liepājā.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Zemesgabals atrodas starp namu Kungu ielā 3, kurā ir ieeja Rātsnama pazemē izvietotajā izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa, un namu Kungu ielā 7/9, kurā iekārtots Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs, liecina Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija.

Zeme pieder Wellton Hotel Group viesnīcu ķēdi pārvaldošā uzņēmēja Vadima Muhina firmai SIA Homeland. Pagājušajā nedēļā reģistrēta arī uzņēmumam Homeland pilnībā piederoša SIA Kungu Hotel.

Salīdzinoši nelielo - 319 kvadrātmetrus plašo - zemesgabalu Homeland iegādājusies pērn decembrī pašvaldības SIA Rīgas nami rīkotā izsolē par sākumcenu 858 300 eiro, liecina paziņojums Rīgas namu mājaslapā.

Cēsīs entuziasti no jauna uzceļ valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Vanadziņa māju, no kuras pāri bija palikušas tikai ieejas kāpnītes.

Restorāna H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns un viesnīcas Vanadziņa māja saimnieki ir Madara Intenberga, Normunds Brēmers un Ansis Skrabulis. Viņi ir līdzīpašnieki un kolēģi mēbeļu ražošanas uzņēmumā Wenden Furniture Jaupiebalgā, un arī patiesi draugi ārpus darba. Vanadziņa nams ir Wenden Furniture «blakus produkts», smejas restorāna un viesnīcas saimnieki, jo katra koka lieta, izņemot ēkas karkasu un parketu, ir pašu ražota. Kā stāsta Normunds, kļūstot par gardēžiem un dzīves baudītājiem, pamazām radusies spiedīga sajūta – vajag pašiem savu vietu. «Domājot par to, mēs absolūti nebijām paredzējuši ko tādu, kas ir sanācis!» Iegādājoties īpašumu Rīgas ielas malā, noskaidrojās, ka te var būvēt vienīgi identisku ēku tai, kāda te reiz bija stāvējusi – vecs koka arhitektūras meistardarbs, viens no ievērojamākajiem namiem Cēsu vēsturē, kas pilsētā bija iesaukts par Vanadziņa māju. Līdz ar to bija jāatmet visas ieceres par izsapņoto restorāna veidolu, jo atlika tikai viena iespēja – pēc iespējas autentiski kopēt veco.

Rekonstruējams vēsturisks namīpašums Vecrīgā var būt diezgan problemātisks kā no pārdošanas, tā no izmantošanas viedokļa.

Vecrīgas vēsturisko ēku piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū ir skaitāms uz rokas pirkstiem, un, kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, šis nav plaša patēriņa segments, kur pircēji rindās stāv. Vēsturiskās apbūves cenu līmenis ir diezgan augsts, problemātiska var kļūt arī ēkas pareizās funkcijas izvēle, un pircēju šādam īpašumam var gaidīt pat vairākus gadus.

Sludinājumu portālos un nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās atrodami vien daži Vecrīgā pārdošanā esoši namīpašumi – arhitektūras pieminekļi. Viens no ievērības cienīgākajiem ir 1696. gadā būvētais Dannenšterna nams Mārstaļu ielā, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcils baroka laikmeta arhitektūras paraugs. Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv esošā informācija liecina, ka Dannenšterna nams tiek pārdots par 2,04 miljoniem latu; tā pašreizējais īpašnieks kopš 2008. gada ir SIA BNI, kas 100% pieder ceļu būves uzņēmumam Binders.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.