Jaunākais izdevums

Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, trešdien neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu, informē Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Tas nozīmē, ka Komisija var ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sagatavotā rezolūcija tika pieņemta ar 373 balsīm pret 272, 30 deputātiem atturoties. Lai bloķētu Komisijas priekšlikumu, būtu bijis nepieciešams 376 deputātu atbalsts.

Rezolūcija aicināja ņemt vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, kā arī 2018.gada beigās gaidāmo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko analīzi, un bloķēt Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā.

EP preses pārstāve Mardžorija van den Bruka iepriekš skaidroja situāciju: «Eiropas Parlaments neaizliedz kebabus. EP deputātiem ir bažas saistībā ar ierosinājumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļai. Daži pētījumi liecina, ka šīs piedevas var izraisīt sirds vai asinsvadu slimības. Patiesībā šīs piedevas patlaban nav atļauts izmantot kebabu gaļā. Un pirms dot zaļo gaismu fosfātu piedevām kebabos - kā to ierosināja Eiropas Komisija - Vides un veselības komitejas deputāti nolēma gaidīt ES pētījuma par šo piedevu iespējamo negatīvo ietekmi rezultātus. Šis komitejas lēmums jāatbalsta ar absolūtu balsu vairākumu. Ja tā notiks, faktiski tas nekādi nemainīs pašreizējo situāciju, proti, fosfātu piedevas nedrīkst izmantot kebabu gaļai.» Taču šodien pieņemts lēmums tomēr dot zaļo gaismu fosfātu piedevām kebabu gaļā.

LASI ARĪ:

Iespējams veto fosfātu piedevām kebabos

Kebabs Fix: Neredzam draudu savam biznesam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti nākamnedēļ otrdien lems, vai piemērot veto Eiropas Komisijas priekšlikumam atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā, paskaidroja EP Informācijas birojā Latvijā.

Ņemot vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, deputāti otrdien balsos par Komisijas piedāvājumu kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti aicināja neatļaut šo fosfātu pievienošanu kebabu gaļai, pirms nav saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums. Ja Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu (vismaz 376 balsis) atbalstīs komitejas priekšlikumu, Eiropas Komisijas priekšlikums tiks bloķēts.

ES noteikumi fosfātu pievienošanu ES tirgū pārdodamai gaļai atļauj tikai atsevišķos gadījumos, kas uzskaitīti noteikumos. Iekļaušana noteikumos iespējama tikai tad, ja pastāv tehnoloģiska nepieciešamība, netiek radīti riski veselībai un patērētājs netiek maldināts. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu noteikumos tiktu iekļauti arī «vertikāli saldētas gaļas iesmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kebabs Fix: Neredzam draudu savam biznesam

Danēla Krūmiņa, Kebabs Fix mārketinga speciāliste, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības institūcijas vēlmi aizliegt fosfātus, kas izmantoti kebabu gaļas gatavošanā, jāsaka - neuzskatām, ka tas būtu īpašs drauds kebabu biznesam.

Pēc medijos pieejamās informācijas, Eiropas Komisija (EK), kas ir ierosinājusi šo aizliegumu, savu lēmumu pamato ar 2012. gada pētījuma datiem. Tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka nav skaidras saiknes starp fosfātiem un potenciāli bīstamu fosfora līmeni pārtikas produktos. Turklāt EFSA uzskata, ka droša fosfāta deva ir 4200 mg dienā. Vienā kebabā ir 134 mg. Tas nozīmē, ka dienā būtu jāapēd vairāk nekā 31 kebabs, lai pārsniegtu noteikto devu. Kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere ir norādījusi, ka vidējā ES pilsoņa gada laikā ar kebabiem uzņemto fosfātu daudzums esot pielīdzināms 1,5 litru «Coca Cola» izdzeršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eiropā varētu aizliegt kebabus

Lelde Petrāne, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības valstīm varētu pazust daudzu iemīļotā uzkoda - kebabs, vēsta ārvalstu mediji.

Doner kebabi varētu tikt aizliegti saskaņā ar jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem. Veselības uzraugi cenšas aizliegt fosfātus, ko izmanto kebabu gaļā, jo pētījumi atklājuši, ka tiem ir saistība ar sirds slimībām.

Savukārt, kebabu tirgotāji apgalvo, ka šī piedeva nepieciešama, lai piešķirtu kebabam tā unikālo garšu, kā arī apsūdz Eiropas Savienību negodīgā praksē, jo desas var saturēt tādus pašus fosfātus.

«Ja Eiropas Parlamentam tas izdosies, tas būs nāves spriedums visai kebabu nozarei Eiropas Savienībā,» pavēstījis Vācijas kebabu ražotāju asociācijas pārstāvis Kenans Koiuncu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Pakistānas kebabs

Ilze Žaime, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Trešo valstu studenti Latviju neapdraud

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākā izglītība noteikti var būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,ja vien tam nepretosies atsevišķi politiķi.Pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi par nepieciešamību kvotēt trešo valstu studentu skaitu, šķiet, ir tīra un apzināta kaitniecība, aizsedzoties aiz nacionālisma lozungiem. Tiesa, šo ierosinājumu gan noraidīja atbildīgā Saeimas komisija, taču par to vēl jābalso Saeimai, un iznākums ir neprognozējams.

Par šādām iniciatīvām satraukumu DB (23.05.2018.) pauda arī LTRK valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.Ārvalstu studenti nenoliedzami dod savu pienesumu Latvijas ekonomikai. Vispirms jau studiju maksas veidā,tāpat viņi īrē mājokli, iepērkas, iet pie friziera, iet uz kafejnīcām. Tā visa ir papildu nauda, kas ienāk mūsu tautsaimniecībā. Uztraukums par ārvalstu studentiem,kebabu cepējiem, ir tik muļķīgs, cik vien var būt. Kad mūsu pašu bērni studē ārzemēs un paralēli piepelnās,strādājot picērijās, tad tas ir pašsaprotami, taču, kad mūsu zemē to pašu dara ārzemnieki, tad daļa politiķu jūtas apdraudēti un dusmīgi. Tajā pašā laikā arī mazliet laimīgi, jo uz šo jauniešu rēķina (tos apkarojot) taču iespējams iegūt plus punktus savā elektorātā. Bažas esot par to, ka studiju aizsegā trešo valstu pilsoņi būs“mūžīgie studenti” un nelietīgi nodarbosies Latvijā ar kebabu cepšanu. Un nav ne mazākā mulsuma par to,ka studenta statuss paredz studiju naudas maksāšanu,kas nav nekāda mazā, kuru varētu tā vienkārši iegūt no kebabiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu čipsi Garden Snack. «Biznesa ideja radās pirms pieciem gadiem, domājot par to, kā piešķirt pievienoto vērtību mūsu augļu dārzā (6,5 ha) augošajiem bumbieriem un āboliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Veckoras saimniece Līga Grīnvalde.

«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Gaišās skumjās atvadāmies...

Paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada oktobrī, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 70 tūkstošus eiro trīs jaunu Lakto ražošanā

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" radījusi jaunu produktu kategoriju - raudzēta piena dzērienus "Lakto" ar zaļās tējas ekstraktu trīs garšās, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, ir ap 70 tūkstoši eiro.

"Lakto zaļā tēja" pamatā ir Latvijas zinātnieku izstrādātā formula, kurā pienam tiek pievienotas vērtīgās L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas. Līdztekus produkts ir bagātināts ar dabīgām augļu un ogu piedevām, kā arī enerģijas pieplūdumu veicinošo B6 vitamīnu un tējas ekstraktu.

Kopumā patērētājiem šobrīd raudzēta piena produkti "Lakto zaļā tēja" tiek piedāvāti ar trīs garšu kombinācijām, kas tapušas, iedvesmojoties no šobrīd pārtikas nozarē pieprasītām austrumnieciskām notīm - citrons un laims ar zaļo tēju, līčija ar zaļo un balto tēju, upenes ar zaļo tēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - No OIK varētu atteikties tuvāko triju gadu laikā

LETA, Db.lv, Armanda Vilcāne, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

Tāpat EM rosina pārskatīt iekšējās peļņas normas (IRR) metodiku, kā arī ieviest zaļo sertifikātu modeli. EM skaidro, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šāda atbalsta sistēma jau darbojas Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Rumānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas simtgadei par godu Tallinas osta ir atklājusi renovēto A terminālu, kura interjera dizaina koncepciju veidoja Latvijas publiskās vides dizaina un zīmolu uzņēmums «Brandeleven».

A termināls, kuru šķērso un uzturās Tallinā ar prāmi atbraukušie viesi, gada laikā uzņem 1/3 daļu no vairāk nekā 10 miljoniem Tallinas ostas pasažieru. A termināls ir tas, kas tūristiem veido pašu pirmo iespaidu par Igauniju un tās galvaspilsētu. Renovējot šo terminālu, Tallinas osta vēlējās Igaunijas simtgadei par godu atklāt jaunus, modernus un mājīgus vārtus uz valsti.

Latviešu uzņēmuma «Brandeleven» komanda, kura uzvarēja dizaina konkursā, veidojot interjera dizaina koncepciju, vēlējās uzsvērt Igaunijas dabas elementus, kas mijas ar mūsdienu dzīves elementiem. Dizaina koncepcijas vadmotīvs ir «Laipni lūgti uz zemes - zaļas un aizraujošas!» un to veido 2 daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Katalonija mežā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez līdzsvara punkta. Tā varētu raksturot mežu apsaimniekošanas nākotnes scenāriju diskusiju, kas kā govs ar pīles kājām staigā pa ledu.

Meža nozares un sabiedrības komunikācija pirms valdības lēmuma par nozīmīgām izmaiņām normatīvajos aktos par faktiski jaunu «ciršanas kultūras» ieviešanu Latvijā ir kliba, savukārt valdība sabiedrībai mežu ciršanas kārtības maiņas iemeslus neskaidro nemaz. Pretējo viedokli meža nozares vadības galam pārstāv dabas organizācijas – ja neizskanētu to pretargumenti, diskusija neveidotos arī starp šiem «flangiem». Tad izmaiņas virzītos godbijīgā klusumā. Nedomāju, ka šāds scenārijs būtu labāks. Daļa meža īpašnieku (to vidū gan privātīpašnieki, gan publisko mežu pārvaldītāji) uzstāj gan uz noteikumu izmaiņām ar mērķi panākt ciršanas caurmēra samazināšanu, ļaujot cirst jaunākus kokus, gan uz zaļo gaismu harvesteru aktivitātēm piejūras mežos. Savukārt valdības reakcija uz sabiedrisko kustību ir tuvu nullei. Un tā ir lielākā nepareizība šajā stāstā – diskutēt vajag noteikti, sabiedriska iniciatīva nedrīkst atsisties kā pret sienu. Lēmumi ir jāskaidro. Latvijas sabiedrība īsti nemāk pastāvēt uz savu, bet gaida kādu, kurš tai mutē ieliks viedokli. Tā nu garšīgāko viedokli arī naski reproducē. Bet garšas sajūta ir subjektīva un, iespējams, mums pietrūkst šīs «tautas subjektivitātes» visos līmeņos, tostarp uzņēmēju kopienā. Nevis vispārināt, bet ikvienas normatīvu izmaiņas, kas tiek virzītas valdībā, skatīt caur to «piemērīšanu» sev, savai ģimenei, savam uzņēmumam, savai kopienai, savam novadam, savai valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Telefons mirdz kā Ziemassvētku eglīte

Jānis Vēvers, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pievērš uzmanību savam dzērienam

Anda Asere, 29.01.2019

Zīmolam Dr. Tereško tējas nesen atvērts veikaliņš Pļavas aptieka Rīgā. Tās izveidotāja Ilze Ģērmane teic, ka daudzi ir sapratuši, ka ir nozīme tam, kādu «degvielu» sevī pilda.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru