Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību.
Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.
Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.
«Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri ? Kālab gan tad bija vajadzīgs teritorijas plānojums - lai dotu cilvēkiem kārtējo ilūziju, ka viņu tiesības rīkoties ar īpašumu ir aizsargātas?» sašutusi ir A. Lancmane. Viņai šķiet, ka šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai dzīvo stagnācija, un pašvaldības dome varēs izdabāt vēlētājiem. «Šādā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam zūd jēga un tā vietā stājas iedzīvotāju iegribas,» tā A. Lancmane.
«Referendums pašvaldībās ir lieka naudas izšķiešana, jo ir taču daudz citu neatliekamu vajadzību, kam novirzīt naudu ,» tik skarbi ideju vērtē Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze. Viņš pat pieļauj, ka nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu dzīvos Jūrmala.
«Pašreizējā likumprojekta normas būs papildu administratīvais šķērslis iecerēto projektu realizācijai, un tas ir pretēji iecerētajai reformai jaunajā būvniecības likumprojektā, turklāt sadārdzinās un paildzinās būvniecību,» secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņaprāt, tādējādi samazināsies prognozējamība, jo nav vairs nekādas nozīmes un jēgas no apstiprināta teritorijas attīstības plāna.
