Pārtika

Eksportspēja: Nevaldāmā Latvijas garša Eiropas šķīvjos


Renāte Priede, speciāli DB, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Preču zīmes dzimšana

Uzņēmuma attīstības un mārketinga speciāliste Silva Dolmane 2013.gadā īsā laikā spējusi radīt preču zīmi Baltic Wild. «Pa Jāņiem bijām nokomplektējuši jau ievērojamu veikalu produkcijas sortimentu – 14 produktus,» turpina uzņēmējs. Tajā pašā gadā sākta sadarbība ar veikalu tīklu Maxima un «otrais riņķis» ar investoriem, lai pierādītu, ko uzņēmums spēj savā valstī. Šobrīd uzņēmumā ir pieci darbinieki, bet gatavās produkcijas ražošana ir ārpakalpojums – Baltic Wild sadarbojas ar trim gaļas pārstrādes uzņēmumiem, katrā tiek gatavoti produkti atbilstoši ražotāja uzņēmuma specializācijai. Latvijas ražotāji bija uzņēmuma izvēle, bet pirmsākumos tas sadarbojās ar Igaunijas ražotājiem. Vietējās receptes šķitušas labākas. Ārpakalpojums, kā atzīst Ivars, dažkārt rada arī zināmas neērtības, piemēram, pirmssvētku laikā, kad ir liela apjoma pasūtījumi, – ja savlaicīgi nenodrošinās, var palikt bez produkcijas, jo katram ražotājam viņa ražojumi būs primāri, ārējie pasūtījumi paliek otrā plānā.

Ietekmē dabas untumi

Šī biznesa niša esot sarežģīta. To skar un iespaido dabas apstākļi un epidēmijas, tomēr gatavās produkcijas tirdzniecība neapstājas, viss tiek stingri kontrolēts. Epidēmijas skartajos reģionos gaļu iepirkt nevar, bet pasūtītājos piesardzību rada arī epidēmijas neskartajos rajonos veiktie iepirkumi – daudziem ir aizspriedumi, klienti šobrīd ieturot pauzi. Arī bargas ziemas ietekmējušas uzņēmuma darbu – aukstums, kas dažus gadus iepriekš skāra visu Eiropu, samazināja stirnu populāciju, gaļa sadārdzinājās. Eiropā ir bijuši vairāki bankrota gadījumi šajā biznesa nišā.

Uzņēmuma produkcija ir medītie meža zvēri. Latvijā un Baltijā medību sezona ir no septembra līdz ziemassvētkiem, Eiropā gan sezona sākas agrāk un vēlāk beidzas, bet tāpat ir lieguma periodi. Caurmērā visā Eiropā medību sezona ilgst 9–10 mēnešus, pareizi plānojot, var visu gadu ar produkciju nodrošināt. Noturīgas medību tradīcijas ir Polijā, Ungārijā un Vācijā, ir vairāki lieli Spānijas ražotāji. Arī SIA Medījumu iepirkumi iepērk gaļu Eiropā, šo gaļu pārstrādātu pārdod ārpus Latvijas. Preču zīme Baltic Wild, ko uzņēmums pozicionē kā «nevaldāmi labu garšu no Latvijas mežiem», arī ir no Latvijas mežiem, bet visu Eiropu tomēr nevarot nodrošināt ar Latvijas medījumu vien.

Sevi redz eksportā

«Lai arī pēc izņemto licenču statistikas jāpieņem, ka katram latvietim draugs, rads vai kaimiņš ir mednieks un medījumu patērēšanas uzturā tradīcijas Latvijā ir stabilas, vietējie iedzīvotāji vai nu nav gatavi, vai arī nav spējīgi šo gaļu regulāri iegādāties, mūsu nišai nākotne it tikai eksportā,» spriež uzņēmējs. Mērķis ir pārdot produkciju valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju un stabilas medījumu gaļas patērēšanas tradīcijas. Latvija ir unikāls Eiropas reģions, jo te sastopas gan vistālāk uz dienvidiem mītošie aļņi, gan vistālāk uz ziemeļiem mītošie brieži. Ražotājiem šīs gaļas pietrūkstot. Jau kopš vasaras vidus tiek gaidīts septembris – medību sezonas sākums, jo krājumi beigušies.

Arī suvenīrs

Uzņēmuma radītā preču zīme esot sevi apliecinājusi kā vērtīgs un iecienīts suvenīrs. Kompakts iepakojums, labi uzglabājams, ērti transportējams. Tūristi novērtē. Noiets ir gana labs un ir pat saņemti sadarbības piedāvājumi, kas izrietējuši tieši no ceļojuma suvenīra pirkuma. Proti, kāds lidostā ieraudzījis, nopircis, tagad grib produkciju pārstāvēt. Pārsvarā šādi piedāvājumi nākuši no Spānijā, Francijā dzīvojošiem tautiešiem. Viņi iepazinuši gan turienes piedāvājumu, gan pieprasījumu, ir entuziasma pilni produktu virzīt mītnes zemēs. Pagaidām šādas aktivitātes vairāk raksturojamas kā pozitīvas ieceres. Perspektīva varētu būt arī Ķīna, tur ir latvieši, kuriem ir kompānija, kas piedāvā latviešu preces Āzijas tirgum.

Ārvalstīm ir sava specifika gan iepakojuma, gan garšas ziņā. Vietējam tirgum un ārzemēm ražotā produkcija atšķiras – tas saistīts ar kulinārajiem paradumiem reģionos. Sadarbības partneri dod rekomendācijas, kādu produktu un par kādu cenu viņi vēlas redzēt savos plauktos.

Uzņēmumam ir gan eksporta menedžeris, kas strādā no Latvijas, gan vietējie pārstāvji dažās valstīs. Skandināvijas tirgus pārstāvim ir laba sadarbība ar ALDI tīklu. Lai paplašinātu tirdzniecības areālu, uzņēmums cenšas piedalīties arī izstādēs, piemēram, šajā septembrī tas dosies uz Franciju.

Tuvākajā laikā uzņēmums startēs Lietuvas Maxima ķēdē. Baltijas tirgum produkcijas iepakojums nebūs jāmaina, jo tālredzīgi tajā iekļauta informācija visās trijās valodās. Savukārt Skandināvijas tirgū tas daļēji startējot ar vietējām preču zīmēm, tāda bijusi Dānijas partneru prasība. Daļu produkcijas dāņi arī turpmāk grib attīstīt kā savu preču zīmi, bet būšot iespēja piedāvāt produktus arī ar savu logotipu.

Ārzemju veikalu ķēdēs ir grūtāk iekļūt nekā latviešu veikalos – tur ir lielāks karš par cenu, skaidro Ivars. Viņaprāt, Lielbritānija ir interesants un vilinošs tirgus, bet tas tiek spēcīgi aizsargāts – nepieciešams BRC sertifikāts. Nekur citur Eiropā šāds sertifikāts nav nepieciešams. Tā iegūšana nozīmē gan papildu izmaksas, gan laiku, gan birokrātijas šķēršļus. Baltic Wild gadījumā šāds sertifikāts būtu jāiegūst arī visiem ražotājiem – ārpakalpojuma sniedzējiem.

Pašreiz uzņēmums koncentrējas tieši uz gatavās produkcijas tirdzniecību, taču paralēli notiekot arī saldētās un svaigās gaļas realizācija, pārsvarā – eksportam. Uzņēmums plāno sasniegt līmeni, kad tā produkcijas realizācija ārpus Latvijas robežām veido vismaz 80% no kopējā apjoma. Kaut kad nākotnē uzņēmums noteikti pievērsīšoties iecerei celt pārstrādes uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus

Kristīne Stepiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Spēj saražot to, kas ir pieprasīts

Elīna Pankovska, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

7 galvenie pasīvās ēkas parametri

Ervīns Krauklis, 20.03.2018

KOMPAKTAS ĒKAS AR ĻOTI LABU SILTUMIZOLĀCIJU

Visām ēkas ārējām norobežojošajām konstrukcijām ir jābūt labi siltinātām. Sadurvietām, stūriem, savienojumiem un konstrukcijām ir jābūt izplānotām ar īpašu rūpību, lai izvairītos no aukstuma tiltiem. Visām ēkas nestiklotajām norobežojošajām konstrukcijām jābūt tik labi izolētām, ka to siltumcaurlaidība (U-vērtība) nepārsniedz 0,15 W/ (m2K), tātad tikai 0,15 vati siltumenerģijas tiek zaudēti caur kvadrātmetru ēkas norobežojošās konstrukcijas pie temperatūru starpības viens Kelvina grāds. Brīvstāvošām vienģimenes ēkām šīs vērtības bieži vien ir zem 0,10 W/(m2K). Jo kompaktākas ir ēkas norobežojošās konstrukcijas, jo vieglāk sasniedzams un ekonomiski izdevīgāks ir pasīvo ēku standarts.

Foto avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūvēt pasīvu nav jēgas. Lasi raksta galerijā!

Plašāk par pasīvo ēku būvniecību lasāms jaunākajā Dzīves garšas žurnālā.

Žurnālu visi laikraksta Dienas Bizness abonenti saņēma bez maksas, bet tas arī nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Nopērkams arī elektroniskā versijā > https://www.dbhub.lv/dzives-garsa

LASI ARĪ:

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju zīmols HEBE ar jauno kolekciju dodas uz pasaules lielākajām izstādēm

Lelde Petrāne, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē Latvijas bērnu apģērbu zīmols HEBE dodas uz Parīzi, lai vienā no lielākajām pasaules bērnu preču izstādēm prezentētu savu nākamā gada rudens/ziemas kolekciju Nordic Heritage.

Savukārt, februāra sākumā – no 3. līdz 5. februārim, HEBE viesosies CIFF KIDS izstādē Kopenhāgenā.

SIA HEBE ražo apģērbus bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. 2013.gadā SIA HEBE ieguva Atspēriena atbalstu iekārtu un aprīkojuma iegādei, un tika izveidota sava ražotne.

Savukārt, 2015.gada novembrī HEBE saņēma Eksporta un inovācijas balva 2015 atzinību kategorijā Importa aizstājējprodukts. Šobrīd HEBE tepat Rīgā veic pilnu apģērbu ražošanas ciklu, kā arī piedāvā iespēju savā ražotnē šūt produktus citiem uzņēmumiem. (Private label)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pāris gadu laikā kļūst par eksporta izcilniekiem

Armanda Vilcāne, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznācis laikraksta Dienas Bizness jaunākais žurnāls Dzīves Garša.

Jaunajā izdevumā Dzīves Garša lasiet interviju ar Latvijas Modes palātas prezidenti Ditu Danosu par situāciju lielajā modes pasaulē un to, kādas ir Latvijas modes dizaineru izredzes uz globālās biznesa skatuves.

Tāpat žurnālā atklājam, ar kādām kārtīm spēlē masu zīmolu milži, kā par vietu zem saules cīnās lielie modes nami un kādas uzvaras un zaudējumi tiek piedzīvoti interneta šopinga aizkulisēs. Bez tam izdevumā var izlasīt interviju ar iepirkšanās pasākuma Andele Mandele vadītāju Līvu Jaunozolu un gūt ieskatu bērnu modes industrijā.

Šobrīd visi DB žurnāli ir pieejami tikai laikraksta abonentiem.

Taču izdevumu Dzīves Garša ir iespējams iegādāties arī DB klientu servisā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Žurnālā Dzīves garša: Dace Rukšāne sapucējas, pat strādājot mājās

Linda Zalāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viss radošais, labākais man ir nācis, sēžot pie sava galda uz sava krēsla jērādas, atļaujoties ik pa brīdim atrauties no darāmā kādam niekam - putnu vērošanai, iziešanai uz terases, burkāna uzgraušanai vai suņa bužināšanai,» Dienas Bizness izdotajam žurnālam Dzīves garša stāsta rakstniece, aģentūras Golin tekstu autore Dace Rukšāne, kura dzīvo nesen uzceltā mājā un, to ceļot, arhitekte Zane Tetere ieplānoja vienu istabu kā kabinetu speciāli rakstnieces vajadzībām.

«Mājās es varu strādāt arī četros no rīta, ja pamostos, vai divpadsmitos naktī. Varu pa dienu aiziet sēnēs vai uz mežu. Man tas ir svarīgi - neierāmēties. Būtībā man ir divas darbavietas - viena kabinetā nopietnākiem darbiem, bet otra viesistabā pie galda. Izvēlos katru reizi to, kas vairāk rezonē konkrētajam darbam. Viesistabā man mazliet traucē tas, ka reizēs, kad atnāk ciemiņi vai ģimene grib kopīgi paēst, man visi savi loriņi ir kaut kur jānovāc, un tas ir ķēpīgi. Toties viesistabā es pa logu redzu putnu barotavu, tāpēc ziemā vairāk strādāju tur, nevis kabinetā,» viņa stāsta.

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu Izdevniecība Dienas bizness izdod žurnālu Dzīves Garša, šogad plānoti četri izdevumi. Žurnāls meklē atbildi uz jautājumu, kas ir dzīves garša. Katrā izdevumā ir savs fokuss, bet pārējās rubrikas turpinās visos izdevumos: afiša, stils un statuss, ceļojums, interjers.

Jaunākais Dzīves Garšas izdevums ir kā svaigs gaisa malks, tuvojoties pavasarim. Šoreiz fokuss ir uz zaļo domāšanu, apkopojot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām atjaunojamās un zaļās enerģijas jomā, kā arī uzmetot kritisku skatu zaļajai dzīvošanai un apskatot, kādi ir zaļā dzīvesveida ekonomiskie ieguvumi ilgtermiņā. Centrālā intervija ir ar Agni Apermani, kurš pats savām rokām ceļ zaļo māju – viņa pieredze un pārdomas par šo projektu, kā arī profesionāļa skats no malas.

Jaunākais žurnāls visiem abonentiem ir bez maksas, šodien tirdzniecībā tas ir kopā ar laikrakstu, kā arī divus mēnešus būs nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness abonenti piektdien, 11. augustā kopā ar laikrakstu saņem arī izdevumu Dzīves Garša, kas šoreiz veidots tautiskā garā.

Uz plašāku sarunu Dzīves Garša šoreiz devās pie Mālpils muižas restorāna šefpavāres Aijas Gabrānes. «Ir ļoti daudz labu pavāru arī ārpus Rīgas un ārpus visiem topiem. Man pašai nemaz nepatīk tā izrādīties. Topā pārsvarā tomēr ir Rīgas restorāni, viņiem arī ir citas iespējas. Bet tagad arī ir pavisam cita sistēma - manā laikā 22 gados nekad nevarēja kļūt par šefpavāru, pat sapnis tāds nevarēja būt, tas pat fiziski nebija iespējams tādā vecumā kļūt pat šefpavāru, jo bija sevi jāpierāda līdz kādiem 30 gadiem,» viņa stāsta intervijā.

Žurnālā lasi arī sabiedrībā populāru cilvēku atziņas par to, kas ir viņu Latvijas garša, stāstu par Latvijas vīna nozari, Latvijas delikatešu topu, uzzini jaunākās vēsmas kafijas nozarē un dodies ceļojumā pa latviskajiem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta galerija - Dibinātājs no fonda izpērk uzņēmuma Art Fairs Service kapitāldaļas

Lelde Petrāne, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā panākt, ka virtuves iekārtas strādā Tavā labā – 5 padomi skapīšu iekārtošanā

Sadarbības materiāls, 18.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

European Lingerie Group nostiprinās Krievijas tirgū

Elīna Pankovska, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard. Līdz ar to ELG vēlas nostiprināt savu uzņēmējdarbību Krievijas tirgū un uzlabot apgrozījumu, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītājs Silvers Puks (Silver Pukk).

ELG vadītājs Pīters Partma (Peter Partma) norāda, ka šis darījums būs laba platforma turpmākai izaugsmei Krievijā un NVS valstīs, jo Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, un Avangard kā izplatītājam tajā ir neatsverama loma. Arī ELG valdes locekle Diāna Suprunoviča atzīmā, ka ar Avangard palīdzību uzņēmums vēlas palielināt Krievijas apakšveļas ražotājiem pārdoto materiālu apjomu un ieviest jaunus medicīnas produktus, jo ir svarīgi ne tikai ražot labus produktus, bet arī savlaicīgi tos piegādāt. Iegādājoties Avangard, tiks iegūta kontrole pār piegādes ķēdi un klientiem Krievijā varēs piedāvāt centralizētus loģistikas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rudy´s Kombucha pārspēj amerikāņus

Monta Šķupele, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražotos gaismekļus uzstādīs slēpošanas kūrortā Kurševelā

Dienas Bizness, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma «VIZULO» ražotie lieljaudas LED gaismekļi, informēja uzņēmumā.

«VIZULO» ražotnē izgatavotie 140 Mustang un Owl gaismekļi ar kopējo jaudu 50kW izgaismos slēpošanas trases 2,5 kilometru garumā.

«2016.gadā vienā no lielākajām apgaismojuma izstādēm pasaulē Light+Building Frankfurtē iepazināmies ar mūsu Francijas partneriem. Šobrīd Francija ir viens no lielākajiem mūsu ražotnes eksporta tirgiem, 2017.gadā veidojot 14% no kopējā eksporta apjoma,» stāsta SIA «VIZULO» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

«Pakāpeniski kāpinot sadarbības apjomus, pusotra gada laikā esam piegādājuši gaismekļus visā Francijā un Francijas pārvaldībā esošajā Reinjonas salā 1 miljona eiro vērtībā,» piebilst J.Zeltiņš.

SIA «VIZULO» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo gan iekštelpu, gan āra LED gaismekļus ar savu zīmolu. 2015. gadā tas ieguva «The Rising Stars» titulu, kas tiek piešķirts daudzsološiem nozares uzņēmumiem, un iekļuvis grāmatā «Treasures of Latvia», kas palīdzējis darbā ar rietumvalstu klientiem. 2017. gadā uzņēmums saņēmis arī «Red Jackets» titulu. Uzņēmums dibināts 2012.gadā, taču ražošanu uzsāka 2013.gada rudenī. Lielākā daļa speciālistu no «VIZULO» izpētes un attīstības inženieru komandas ir Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi. 2017. gadā uzņēmums eksportēja ap 90% no visas saražotās produkcijas, kopumā uz 29 valstīm visā pasaulē – no Peru līdz pat Jaunzēlandei. Lielākie eksporta tirgi ir Francija, Holande, Igaunija, Islande, Izraēla, Jaunzēlande, Somija, Šveice un Vācija. Latvijas tirgū paliek vien ap 10% no kopējā «VIZULO» tirdzniecības apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumam WWL Houses pērn iespaidīgs neto apgrozījuma lēciens

Māris Ķirsons, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Komentāri

Pievienot komentāru