Jaunākais izdevums

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Lietuvā atklātais parks ir būtisks solis ilgtspējīgai attīstībai reģionālā mērogā. Jūras krastā, netālu no Gargždiem izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės uzbūvēts 20 ha lielā teritorijā. Plānots, ka parkā gadā tiks saražotas aptuveni 14 820 000 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai ar elektroenerģiju apgādātu aptuveni 4000 vidēju mājsaimniecību. Parku veido 20 000 bifaciāla tipa (divpusēju) saules moduļu, kuru katra jauda ir vismaz 640 vati (W), tā izmaksas ir gandrīz 10 miljoni eiro.

"Latvenergo ir nostājies uz jauna ceļa Baltijas enerģētikā, reģionāli investējot vēja un saules enerģijas ražošanā. Latvenergo jaunā ražotne, uzņēmuma lielākais saules parks Lietuvā, ir ilgtspējas apliecinājums ne tikai no vides, bet arī ekonomiskā viedokļa. Esam zaļākais enerģijas ražotājs Baltijā un vēlamies šo pozīciju saglabāt arī nākotnē, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumu ar atjaunīgi iegūtas elektrības pakalpojumu mums būtiskajā Lietuvas tirgū, kur liels skaits klientu ir novērtējuši mūsu sniegto servisu. Ar jaunām AER jaudām tiek mazināts elektroenerģijas imports, veicināta Latvijas ekonomika un Baltijas valstu energodrošība. Latvenergo ir zaļās enerģētikas virzītājs Baltijas valstīs, apliecinot līderību un atbildīgu attieksmi pret vidi un sabiedrību," saka Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Kā norāda Elektrum Lietuva vadītājs Martīns Giga, īstenojot saules enerģijas parka projektu, uzņēmuma mērķis ir būtiski veicināt enerģētisko neatkarību, ilgtspējīgas elektroenerģijas patēriņu un paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanas avotus valstī. Vieta jūras krastā šāda izmēra parkam izvēlēta, ņemot vērā saules gaismas intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas drošības jomā Latvijai jāuzlabo gatavība X stundai

Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules paneļi un saules parku būvniecība ar enerģiju uzkrājošajām baterijām nav tikai rēķinu samazināšana - valstiskā līmenī tā ir kritiski svarīga infrastruktūra un spilvens sabiedrības drošībai X stundā un ārkārtējos apstākļos, jo spēj darboties neatkarīgi no centralizētās elektroapgādes.

Bet diemžēl līdz šim ar saules paneļiem praktiski netiek apgādātas publiskās ēkas, kuras krīzes laikā visticamāk būs patvērums cilvēkiem un sniegs primāros pakalpojumus.

Tāpēc jāiet līdzi pasaules tendencēm - ar saules paneļiem jāaprīko publiskā infrastruktūra, kā arī jāveicina atbalsts privātmājām uzkrājošo bateriju uzstādīšanai un enerģijas rezervju veidošanai tajās.

Ja vēlamies būt labāk aizsargāti ārkārtējām krīzes situācijām, primāri būtu jādomā, kā veicināt katra indivīda drošību tik svarīgā jomā kā elektroapgāde, bez kuras nedarbosies apkure, ūdens padeve, nemaz nerunājot par apgaismojumu, informācijas apraidi (tv, radio, internets, saziņas iespējas), u.tml. Būtībā saules paneļi kopā ar uzstādītām enerģiju uzkrājošajām baterijām var efektīvi mikrolīmenī nodrošināt autonomu enerģijas padevi arī X stundā, ko pierāda pasaules prakse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad cilvēki aktīvi domā par ilgtspējīgākiem enerģijas risinājumiem, saules paneļu iegāde un uzstādīšana kļūst aizvien pievilcīgāka investīcija mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr, vai investīcija saules paneļos ir patiešām tik izdevīga, un vai varam balstīt savu lēmumu tikai uz ekoloģiskiem apsvērumiem? Par šo tēmu vairāk stāsta Solarshop valdes loceklis Ivars Millers.

Ieguldījums saules paneļos dod iespēju būt daudz neatkarīgākiem. Privātpersonas var nodrošināt sava elektrības patēriņa daļu ar saules enerģiju, nodrošinoties pret elektroenerģijas cenu kāpumiem un neizdevīgiem elektrības cenu fiksēšanas līgumiem. Ir daudz piemēru kad mājsaimniecības noslēdza ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus 2022. gadā vasarā un joprojām maksā 0.30 eur/kwh, jo līguma laušanas gadījumā ir noteiktas soda sankcijas.

Lai gan saules paneļu sistēmas iegādei nepieciešamas sākotnējās investīcijas, tomēr noteiktā laika posmā šis ieguldījums atmaksājas. Ieguldījumu atmaksāšanās periods katrā gadījumā ir atšķirīgs, jo to ietekmē gan elektrības cenas biržā, gan elektroenerģijas pašpatēriņš dienas laikā, gan sistēmas jauda. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībām, kur kā apkures avots ir izvēlēts siltumsūknis un ir iegādāts vai plāno iegādāties elekroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jaunā neto norēķinu sistēma “iznīdēs” saules paneļus?

Kaspars Strautmanis, Asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 3,3 miljonus eiro, Olainfarm teritorijā top viens no Latvijā lielākajiem saules paneļu parkiem

Db.lv, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,3 miljonus eiro, viens no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm” sācis saules paneļu parka būvniecību uzņēmuma teritorijā Olainē.

Projekta mērķis ir turpināt investīcijas uzņēmuma ilgtspējā, attīstot zaļās enerģijas izmantošanu uzņēmuma energoapgādē. Saules paneļu parka kopējā jauda būs 3,2MW, ļaujot nodrošināt līdz pat 40% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas būs viens no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā, ko pašpatēriņam attīsta ražošanas uzņēmums.

AS “Olainfarm” galvenais enerģētiķis Igors Vilcāns uzsver, ka uzņēmums jau deviņu gadus ļoti mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai mazinātu kopējo energoresuru patēriņu un arvien vairāk izmantotu tieši zaļās enerģijas risinājumus. Piemēram, šā gada deviņos mēnešos AS “Olainfarm” vidējais energoresursu patēriņš uz vienu saražoto ķīmiskās produkcijas vienību samazinājies par 16,8%, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi uzņēmumā pieauga. “Savu energo patēriņu plānojam ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, bet vienlaikus arī kļūtu energoefektīvāki un zaļāki. Redzam, ka energoefektivitātes un zaļās enerģijas risinājumi ļauj mums samazināt izmaksas jau tagad un arī ilgtermiņā. Šīs investīcijas atmaksājas arī lielākā mūsu energoneatkarībā. Saules paneļu parks ļaus mums pašiem saražot līdz pat 3500MWh/gadā zaļās elektroenerģijas,” saka I.Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power piesaista līdzfinansējumu no Citadeles un EIB 1,24 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgais elektroenerģijas ražotājs “Sunly” piesaistījis no Swedbank 22 miljonus eiro sešu saules parku būvniecībai.

Finansējums ļaus īstenot projektus, kuru kopējā jauda sasniegs 52 MW, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko Swedbank ieguldījumu saules parku attīstībai Latvijā.

“Šis solis ļauj ambiciozi skatīties uz nākotnes iecerēm attiecībā uz Baltijas valstu un Polijas apgādi ar atjaunojamo enerģiju, kur “Sunly” ir ambiciozi plāni,” norāda Toms Nāburgs, “Sunly” izpilddirektors Latvijā.

Līdz šim starp “Sunly” investoriem minami tādi starptautiskie spēlētāji kā Francijas aktīvu pārvaldītājs "Mirova", kas specializējies ilgtspējīgos ieguldījumos, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), u.c. “Esam tiešām gandarīti par sadarbību ar Swedbank Latvijā, jo šis mums, kā grupai, ir pirmais pilnībā komerciālais saules enerģijas finansējums Baltijā un Polijā, bankai finansējot uzņēmumu, kas elektrību pārdos par tirgus cenu un balstoties uz tirgus principiem, bez papildu ilgtermiņa līgumiem vai garantijām. Inovatīvais risinājums bija iespējams, pateicoties rūpīgai aizdevuma strukturēšanai, kurā vērā ņemtas arī potenciāli svārstīgās elektroenerģijas cenas. Domāju, ka tas var kļūt par piemēru līdzīgiem finanšu darījumiem arī nākotnē,” ir pārliecināta “Sunly” Finanšu direktore Lili Kirikal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā digitālie rīki palīdz drošāk un efektīvāk pārvaldīt enerģētikas tirgu Latvijā un Baltijā?

Artūrs Šulmanis, “Tietoevry Create Baltic Market” enerģētikas nodaļas vadītājs, 23.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu ikdiena ir pilna šķietami vienkāršām un ātrām darbībām, zem kurām patiesībā slēpjas sarežģīti un līdz niansēm pārdomāti procesi – piespiežot gaismas slēdzi, telpā kļūst gaišs, ar dažiem klikšķiem var veikt ikdienas maksājumus internetbankā vai iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē, tikpat vienkārši ir regulēt temperatūru telpās un veikt daudzas citas darbības.

Daudz vienkāršāk ir arī mainīt pakalpojumu sniedzēju – telekomunikāciju, medicīnas, enerģētikas, piemēram, elektroenerģijas, gāzes vai cita veida pakalpojumu - lietotājam tas ir dažu klikšķu attālumā. Tas veicina konkurenci un pakalpojumu kvalitāti – lai nodrošinātu klientam pēc iespējas vienkāršāku un pozitīvāku pieredzi, kā arī sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, dažādu nozaru uzņēmumiem nepieciešami uzticami un profesionāli partneri, īpaši IT risinājumu jomā.

Dinamiskas pārmaiņas un patērētāju paradumu maiņu spilgti izjūt arī enerģētikas sektors. Lai patērētājiem vienkāršā veidā piedāvātu mājsaimniecībās, ražotnēs un citviet nepieciešamos risinājumus, neiztikt bez sarežģītām IT sistēmām. Savukārt, lai šādas sistēmas darbotos veiksmīgi un droši, nepieciešami pārdomāti instrumenti, kas spēj reaģēt uz dinamiskās un mainīgās vides prasībām. Dažādi enerģētikas IT risinājumi sekmē augstāku standartizāciju, lielāku tirgus caurspīdīgumu un balansu, ļaujot pieņemt stratēģiskus lēmumus par enerģijas saražošanu, patēriņu, uzglabāšanu vai importu, kas, savukārt, ietekmē arī gala patērētāju – gan pakalpojuma kvalitātes, gan izmaksu ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo varētu pilnībā pārņemt kompāniju Latvijas vēja parki

LETA, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā būvēs atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību Baltijas jūrā, viena no vadošajām nozares kompānijām Van Oord plāno izveidot pasaules klases atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu terminālu Liepājas ostā.

To paredz starp Van Oord un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldi noslēgtais teritorijas rezervācijas līgums.

Noslēgtā divu gadu rezervācijas līguma laikā Van Oord veiks sagatavošanās darbus, kas sevī ietver izpēti, rentabla biznesa plāna izstrādi, projektēšanu un nozarē strādājošo partneru piesaisti. Plānots, ka atkrastes vēja atbalsta bāzes būvniecību Liepājas ostas Priekšostā Nīderlandes uzņēmums uzsāks 2026. gadā, lai jau 2027. gada vidū to nodotu ekspluatācijā.

Jaunais termināls risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

Komentāri

Pievienot komentāru