Nodokļi

FM: nodokļu maksātājiem būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki

Lelde Petrāne, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Šobrīd absolūti lielākā daļa jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku skaita vienlaikus ir bijuši vai šobrīd ir arī citu saimnieciskās darbības formu dalībnieki. Tas liecina par praksi dibināt mikrouzņēmumus ar mērķi nodalīt funkcijas un optimizēt nodokļus, uzsver Finanšu ministrija.

«Nav pieņemamas situācijas, kad mikrouzņēmumu darbības forma tiek izmantota nevis kā atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai jaunu darba vietu radīšanai, bet gan kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai. Šāda prakse ir jāmaina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē,» norāda finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja slogs attiecībā uz darbaspēka nodokļiem ir vismaz par 50% mazāks kā citu saimnieciskās darbības formu nodokļu maksātājiem pie līdzvērtīga darbinieku atalgojuma. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtie pakalpojumi no izmaksu pozīcijas ir konkurētspējīgāki par citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un nenodrošina veselīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem, skaidro ministrija.

Tā min piemēru - «laika posmā līdz 2013. gada 31. decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto mikrouzņēmumu darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši. 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse šo darbinieku nav mikrouzņēmumu nodokļa režīma sākotnējā mērķa grupa».

Būtiskas bažas radot arī tas, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu mikrouzņēmuma darbinieku 2013. gadā bija 42 eiro mēnesī. Pie šāda iemaksu apmēra mikrouzņēmumu darbinieki nevar nopelnīt pat minimālo garantēto vecuma pensiju, nerunājot par niecīgo pabalstu apmēru. Tādējādi tas rada nopietnus draudus valsts sociālajam budžetam, un nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, kad tie sasniegs pensijas vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībā izceļas asas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

BNS, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu darbinieki lielākoties veic nelielas sociālās iemaksas

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem

Žanete Hāka, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku – tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata Finanšu ministrija.

Saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa esošo modeli nav iespējams, jo tas rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai. Šī nodokļa maksātāji sev nākotnē nevarēs nodrošināt optimālu vai pat minimālu valsts garantēto pensiju vai pabalstu apmēru, ja nodokļa režīms tiks piemērots ilgstoši. Tādēļ risinājumi šai situācijai ir jārod nekavējoties. Viens no tiem varētu būt pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana, uzsver finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Kā iespējamie risinājumi, kas varētu nodrošināt to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ilgtermiņā nav risks personas sociālajam nodrošinājumam, ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana (piemēram, 122 eiro mēnesī), kas aprēķināta no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Otrs iespējamais risinājums ir noteikt tiesības piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu divus vai trīs gadus. Šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem un šai daļai ir tendence strauji augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jau no 2016. gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas), informē Finanšu ministrija.

Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem – fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas) un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, - mikrouzņēmumu veido, nodalot no darbojoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiktu atcelti nozaru ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Likumā paredzētais mikrouzņēmumu nozaru ierobežojums līdz šim sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valdība radikāli maina dzīvi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Māris Ķirsons, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa likmi plāno samazināt vairāk nekā uz pusi, bet šī nodokļa maksātāju darbiniekiem tiek noteikta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme; liegto nozaru sarakstā – 37 jomas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē šodien paredzēts izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuri noteiks tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Jāatgādina, ka Ministru kabinetam jau līdz šā gada 1. augustam bija jānosaka tās nozares, kurās darbojoties vairs nevarēs maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu. Pārmaiņas vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vērtēja diametrāli pretēji – vieni šo revolucionāro pagriezienu uzskata par sava veida šīs labi iestrādātās idejas iznīcināšanas plānu, savukārt citi norādīja, ka MUN ir kā legāla nodokļu paradīze, kas apdraud valsts budžeta vajadzību finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju sniedzējiem grib liegt dibināt mikrozuņēmumu

LETA, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dibināt mikrouzņēmumu varētu liegt grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju nozarēm, trešdien sprieda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Deputāts Kārlis Šadurskis (V) rosināja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu nosauktas tās nozares, kurās varētu dibināt mikrouzņēmumu. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) atzina, ka vieglāk būtu noteikt to nozaru sarakstu, kurām būtu liegts dibināt mikrouzņēmumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita šādai idejai, tajā pašā laikā rosinot noteikt juridiski pamatotus kritērijus ierobežojumiem, lai tie nebūtu pretrunā ar Satversmi. «Nedrīkst būt situācija, ka cilvēkiem tiek aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, » sacīja Endziņš. Savukārt Šadurskis LTRK vadītāja bažas kliedēja, uzsverot, ka minētajā gadījumā netiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan tiek noteikts, ka valsts ar atvieglojumiem neatbalsta konkrētas uzņēmējdarbības jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl šodien var pieteikt statusa maiņu uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vai atteikties no tā

Lelde Petrāne, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2016. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, vēl šodien ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat šodien ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2016. gada 1. janvāri.

Esošajiem mikouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu.

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt:

individuālais komersants,

individuālais uzņēmums,

zemnieka vai zvejnieka saimniecība,

fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

1) SIA dalībnieki ir fiziskās personas,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēl šonedēļ var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2015.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 15.decembrim ieskaitot jāvēršas ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), informē VID.

Līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas arī tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2015.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā nestrukturētu dokumentu.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Saeima galīgajā lasījumā nolemj minimālās sociālās iemaksas nākamgad neieviest

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Komiteja atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas sēdē trešdien tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas ceturtdien, 5. februārī, tiks skatīti Saeimas 1. lasījumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. No ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.

Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Komitejas dalībnieki norādīja arī to, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai.

Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu nodokļu maksāšanas režīmu, papildu norādot, ka 2016.gadā tiks izslēgts arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komitejas dalībnieki uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana radīs ēnu ekonomikas un bezdarba līmeņa palielināšanās risku, mazinās reģionālo attīstību Latvijā, turklāt šāds ierobežojums būs viegli apejams nodokļu optimizētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs par mikrouzņēmumu nodokli: Valsts savus iedzīvotājus nedrīkst legāli dzīt nabadzībā

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšlikums liegt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām jau no 2016. gada šokē šos uzņēmējus un paralizē grozījumu izskatīšanu Saeimas atbildīgajā komisijā , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nav panākta vienošanās. Ir strīds starp Finanšu un Ekonomikas ministrijām attiecībā uz liegumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (MUN) sniegt pakalpojumus juridiskām personām,» kādēļ no komisijas dienaskārtības tika izslēgta grozījumu izskatīšana mikrouzņēmumu nodokļa likumā, skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš norādīja, ka šī likuma grozījumu izskatīšana komisijā varētu notikt jau otrdienas sēdē. MUN maksātāji – pakalpojumu sniedzēji – šokēti par notiekošo.

Daudz optimizētāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID divos gados saņēmis gandrīz 1500 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem 9% nodokļa likmi piemēros pirmajos trīs darbības gados; ierobežos darbības nozares

LETA, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.

Likuma izmaiņas tika pieņemtas bez debatēm, par balsojot 67 valdošās koalīcijas un Saskaņas deputātiem, bet pret bija 11 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai.

Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus

Komentāri

Pievienot komentāru