Enerģētika

Fortum Zviedrijā iegādājas būvniecībai gatavu 75 MW vēja elektrostacijas projektu

Dienas Bizness, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Fortum iegādājies 75 megavatu (MW) vēja elektrostacijas projektu no zviedru vēja elektrostaciju attīstītāja Arise AB grupas. Solbergas projekts ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un ir gatavs būvniecības uzsākšanai, informē uzņēmumā.

Tas atrodas Vesternorlandas apgabalā Zviedrijas ziemeļu daļā, kur ir ļoti labvēlīgi apstākļi vēja enerģijas izmantošanai.

Arise AB sniegs projektam būvniecības uzraudzības pakalpojumus. Pirms būvniecības uzsākšanas, Fortum vēl pieņems investīciju lēmumu. Fortum patur tiesības neatklāt darījuma vērtību.

Projekts atbilst Fortum nesen pārstrādātajai stratēģijai, saskaņā ar kuru Fortum ir plānojis ievērojami palielināt savu vēja elektrostaciju skaitu, gan iesaistoties dažādos attīstības projektos, piemēram tādos, kā Solbergas projekts, gan arī iegādājoties vēja elektrostacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" pabeigusi darījumu, kurā pārdevusi siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts "Fortum" paziņojumā.

Tajā sacīts, ka galīgā pārdošanas summa ir 710 miljoni eiro.

Martā, kad tika paziņots par plānoto darījumu, tika panākta sākotnējā vienošanās par summu 800 miljoni eiro.

Latvijā "Fortum" nodrošināja apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

"Fortum" jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs iespējamo pārdošanu.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī aģentūrai LETA norādīja, ka "Fortum" infrastruktūra Latvijā nav tāda, ko varētu pārvietot vai aizvest uz citu valsti, tādēļ klientiem Jelgavā un Daugavpilī, kur notiek "Fortum" darbība, nevajadzētu satraukties par to, ka uzņēmumam, kas nodrošina pakalpojumu, mainītos investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ginta Cimdiņa: Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas

Līva Melbārzde, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO: Noteikti Baltijas nozīmīgāko uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu veicēji

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību trijās dažādās kategorijās saņēma mūsu reģiona ievērojamākie darījumi pēdējo 12 mēnešu laikā. Apbalvojumus ieguva Trilini Energy, Providence Equity Partners un FCR Media Group.

Baltijas gada M&A darījums 2016 - Trilini Energy iegādājies Eesti Gaas no Fortum un Gazprom (Igaunija).

Igaunijā bāzēta investīciju holdinga kompānija Trilini Energy no Fortum iegādājās 51% Eesti Gaas akciju (darījuma summa netiek atklāta), kā arī vēl 37% Eesti Gaas akciju no Gazprom par EUR 24,5 miljoniem.

Darījuma svarīgums izskaidrojams ar stratēģisku nozīmi enerģētikas sektoram, tā vērtību, kā arī to, ka vietējais investors iegādājas akcijas no ārvalstu investora.

Baltijas gada privātā/riska kapitāla darījums 2016 ‒ Providence Equity Partners pērk BITĖ grupu (Lietuva un Latvija)

ASV privātā kapitāla sabiedrība Providence Equity Partners, kas pārvalda vairāk nekā USD 45 miljardus, iegādājās Nīderlandē bāzētu sabiedrību Bite Finance International no Apvienotās Karalistes privātā kapitāla sabiedrības Mid Europa Partners (darījuma summa netiek atklāta). BITE ir starp 3 vadošajiem reģiona telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā mobilās telekomunikācijas un mobilā interneta pakalpojumus Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RTU zinātnieki piedāvā meža ceļu būvē izmantot pelnus

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts kāro pēc tiesvedībām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Saeima lielā vienprātībā (87 balsis par) lēma OIK atcelt jau pēc trīs mēnešiem – 31. martā, nevis pēc trīs gadiem, kā to vēlējās Ekonomikas ministrija. Faktiski tas nozīmē, ka OIK tiek atcelts bez pārejas perioda.

Patērētāji var uzgavilēt par jaunās Saeimas populistisko dedzīgumu, kas daudz «nežāvē», «nevelk garajā» un rīkojas apņēmīgi, un, protams, tautas interesēs. Un kuru gan uztrauc tas, ka šāds 100 gudro galvu lēmums draud ieraut valsti tiesvedībās par investīciju aizsardzību, kas neizbēgami tiks zaudētas? Tiesiskās paļāvības princips nav saistošs tiem, kas dodas cīņā pret veco kliķi. Tas, ka pašreizējā OIK sistēma ne tuvu nav optimāla un ir aplama, tas arī ir skaidrs, taču tās izbeigšanai ir jānorit tiesiski korektā veidā. Jo ir gana daudz lielu uzņēmumu, tostarp ārvalstu, kas pilnīgi godīgi, nekrāpjoties, ir investējuši milzīgas summas atjaunojamo energoresursu ražošanā, paļaujoties tieši uz valsts garantēto iepirkumu OIK sistēmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nākotnes potenciāls ir jāizmanto, nevis jāaprok

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības problēmas ir risināmas kopīgi, valsts un pašvaldību struktūrām cieši sadarbojoties ar investoriem

Fakts, ka ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, ir viens no vissliktākajiem novērtējumiem, kādu mūsu valsts potenciāls vispār var saņemt. Slikts tas ir tāpēc, ka to var uzlabot tikai ilgākā laika termiņā un tikai ieviešot kompleksu risinājumu. Tā nav infrastruktūra, ko var uzbūvēt, vai konkrēti likuma grozījumi, kurus var pieņemt, pielāgojot uzņēmējdarbības vidi investoru vajadzībām. Mēs esam valsts bez derīgajiem izrakteņiem, līdz ar to cilvēku kapitāls ir un būs mūsu vienīgā vērtība, bet ir skumji, ja politikas veidotāji tam nepiešķir pienācīgu nozīmi.

Lai saprastu, kā situāciju risināt, vispirms ir jāapzinās esošā situācija un tās rašanās iemesli. Diemžēl Latvijas politikas veidotāji ne vienmēr to saprot, par ko liecina Saeimā notikušās runas par Latvijas darbaspēka zemo produktivitāti un efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju. Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījumu virpulī ar 76,5 miljonu glābšanas riņķi

Daiga Laukšteina, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra konkursu izsludinās jau šī gada 1.ceturksnī

Lai stutētu uzņēmumu ieguldījumus inovācijās un kompensētu nepiedodami nelielo valsts finansējumu zinātnei, valdība neliedza no 2016. līdz 2023. gadam komercializējamos pētījumos ieguldīt 76,5 miljonus eiro jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Potenciāls mums noteikti ir,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere. Viņa zina teikt, ka ar labām sekmēm programmām arī iepriekš pieteikušies farmācijas, ķīmiskās nozares uzņēmumi, tāpat mežsaimniecības, lauksaimniecības, pārtikas, IKT jomu pārstāvji, kas varētu turpināt jau iestaigāto taciņu. S.Šmīdlere pieļauj, ka lielākais finanšu ieguldījumu apjoms būs medikamentu ražotājiem a/s Grindeks, a/s Olainfarm, kas pārstāv zinātņu ietilpīgas nozares un kuru pamatdarbība, izdzīvošana un sekmes atkarīgas no sadarbības ar zinātniskajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

M&A un riska kapitāla gada nozīmīgākie darījumi

Dienas Bizness, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomei Latvijā ievēlēta jauna valde. Pirmo reizi valdē ievēlēta Circle- K izpilddirektore Latvijā Gunta Jēkabsone, ASV Tirdzniecības kameras pārstāve Ingrīda Kariņa-Bērziņa, kā arī Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš. Atkārtoti valdē ievēlēta All Media Baltics valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena. Darbu valdē turpinās Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Alfs Ēriks Lundgrēns, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, Fortum valdes locekle Jūlija Sandberga, kā arī PwC Latvija valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājas amatā atkārtoti ievēl Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku

Dienas Bizness, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes sēdē, kas notika 7.martā, valdes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa ievēlēta jau piekto gadu pēc kārtas. Balstoties uz FICIL statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis būs pēdējais gads valdē. Par FICIL valdes priekšsēdētājas vietnieci ievēlēta Fortum valdes locekle Jūlija Sandberga.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska: «Galvenais uzdevums šim gadam ir veicināt uzticību starp privāto un valsts sektoru - tieši tādēļ šī gada galvenā tēma ir »Building Trust« jeb uzticības veidošana. Jāstrādā pie tā saucamajiem higiēnas faktoriem, par ko investoru bažas nav mazinājušās - jāveicina ātra un kvalitatīva korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšana, vēlamies panākt daudz skaidrāku un ātrāku rīcību no tiesībsargājošajām institūcijām. Ir nepieciešamas »ķirurģiskas iejaukšanās« šo »augoņu« likvidēšanai. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par valsts ilgtermiņa vīziju un konkurētspējas piedāvājumiem. Tādēļ ar savu ekspertīzi būsim konstruktīvs sarunu partneris un turpināsim strādāt pie konkrētiem ierosinājumiem, lai uzlabotu Latvijas pievilcību investoru acīs, piemēram, atvieglot ārvalstu darbaspēka piesaisti, modernizēt un digitalizēt valsts pakalpojumus, turpināt augstākās izglītības reformas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par efektivitāti jādomā visiem

Armanda Vilcāne - DB žurnāliste, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr teju visi lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši, situācija otrā flangā joprojām ir kardināli atšķirīga - līdz 27.martam pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien aptuveni 300 lielie elektroenerģijas patērētāji. Lai gan tas ir ievērojami vairāk nekā februāra beigās un Ekonomikas ministrija (EM) jau paudusi gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, nedrīkstētu aizmirst, ka, vērtējot situāciju kopumā, paveras diezgan bēdīga aina.

Energoefektivitātes likuma prasības attiecināmas uz 1152 uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas gada patēriņš pārsniedz 500 MWh. Tas nozīmē, ka šobrīd uz energoefektivitātes nodevu pretendē teju 900 komersantu jeb 74% lielo patērētāju. Nozares pārstāvji atklāj, ka, tuvojoties 1.aprīlim, kas ir noteikto prasību izpildes gala termiņš, spriedze pieaug un uzņēmēji arvien interesējas par iespējām no nodevas izbēgt. Jāsecina, ka šī aktivitāte gan, visticamāk, nāk par vēlu un ekspertu izteiktās prognozes, ka termiņos varētu iekļauties aptuveni puse lielo patērētāju, šķiet arvien tālākas. Lai gan līdz 1.aprīlim atlikušas vēl četras dienas, jāatgādina, ka trīs no tām oficiāli atvēlētas pavasara saulgriežu svinībām, tāpēc maz ticams, ka pirmrindnieku skaits šajās dienās piedzīvos grandiozu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājas amatā ievēl Jūliju Sandbergu

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā («FICIL») valdes sēdē valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta «Fortum» vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņa pārņem amata pienākumus no līdzšinējās vadītājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas, kas turpinās darboties «FICIL» valdē.

Balstoties uz «FICIL» statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis ir pēdējais gads valdē. Par «FICIL» valdes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēts Ints Krasts un līdz termiņa beigām par otru vietnieku ievēlēta Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Pēdējo gadu laikā esam aktīvi pārstāvējuši biedru intereses, par ko liecina stabils biedru skaita pieaugums un biedru aktivitāte dažādās «FICIL» darba grupās - šogad to skaits pārsniedza desmit,» saka Z. Elksniņa-Zaščirinska.

«Saskaņā ar «FICIL» redzējumu Latvijai jākļūst par uzņēmējiem un biznesam draudzīgāko valsti Baltijas jūras reģionā. Lai to panāktu, ir būtiski uzturēt aktīvu dialogu ar politikas veidotājiem: skaidrot un atgādināt par to, kas darāms, lai uzlabotu biznesa vidi un vairotu Latvijas konkurētspēju reģionā. «FICIL» pamata prioritātes ir izglītība, digitālā ekonomika un ekonomisko noziegumu apkarošana. Taču tikpat aktīvu darbu plānojam jautājumā par darbaspēka pieejamību Latvijā, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku, kā arī investīciju aizsardzību,» akcentē J. Sandberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga. Viņa pārņem amata pienākumus no līdzšinējās vadītājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas, kas turpinās darboties FICIL valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru