Jaunākais izdevums

Ar slaveno kino dižpārdokli saistītais tūrisma uzrāviens rādītājos apsteidz Jaunzēlandes tradicionālo piensaimniecību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krītošās piena cenas pasaulē ir 80% Jaunzēlandes piensaimniecību «iestūmušas sarkanajā zonā», atsaucoties uz valsts Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Lekno ganību vietā Jaunzēlandē ienesīgāk ir izrādījies audzēt zāli uz mājokļu jumtiem. Tiesa, mājokļi ir īpaši – tie izbūvēti Matamata pilsētas apkaimes reljefajā ainavā valsts ziemeļos Džona Ronalda Rūlela Tolkīna romānu Hobits un Gredzenu pavēlnieks ekranizācijām, kas kalpo par magnētu starptautiskajam tūrismam.

Sevišķi Matamata apkārtnes lauksaimniecības zemes īpašniekiem lauku tūrisms pēdējos pāris gados ir izrādījies ienesīgāks par savu īpašumu izīrēšanu ganībām, raksta Bloomberg. Režisora Pītera Džeksona vizualizētais hobita Bilbo Maišelnieka tēls ir globāli atpazīstama «preču zīme», un Jaunzēlandes priekšrocība, ko tā arī nekavējas izmantot, ir fakts, ka autentiska saskare ar to iespējama vienīgi Matamatas pauguros.

Visu rakstu Hobiti apdzen govis lasiet 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska, lai arī dažviet piena iepirkuma cena pārsniedz 20 eiro centus par kilogramu, tā joprojām ir zem pašizmaksas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Latvijā ar piensaimniecību pārtraukušas nodarboties teju 800 zemnieku saimniecības, taču slaucamo govju skaits ir palicis nemainīgs, šobrīd to ir aptuveni 166,3 tūkstoši. Daudzas saimniecības pārstrukturē savu biznesu. Z/s Kalna Dambrāni, kura izceļas ar lielākajiem piena izslaukumiem, plāno sākt vaislas buļļu audzēšanu un būvēt izsoļu namu.

Z/s Kalna Dambrāni ar piena lopkopību sāka nodarboties 2003. gadā, kad saimniecībai bija 100 slaucamas govis, 2008. gadā saimniecībai jau bija 400 slaucamas govis. Šobrīd tai ir 1200 liellopu, no tiem 614 slaucamas govis, kuras dienā dod aptuveni 17 tonnu piena, stāsta Viesītes novada saimniecības vadītāja Iveta Tīrumniece. Vidēji gadā no govs tiek izslaukti 12,7 tūkst. kg piena, kas ir viens no augstākajiem izslaukumiem Latvijā. Z/s Kalna Dambrāni ir tīršķirnes ganāmpulks, tiek audzēti tikai ģenētiski augstvērtīgi melnraibie Holšteinas šķirnes liellopi. «Šīm govīm ir daudz lielāks izslaukums nekā citu šķirņu govīm. Līdz ar kvotu pārpildīšanu bijām spiesti nedaudz samazināt izslaukumu, tomēr joprojām vidējais izslaukums ir augsts – virs 35 kg dienā no govs,» informē I. Tīrumniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība un vienlaikus ģimenes uzņēmums J.Gierkena ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā uzcēlusi jaunu fermu, kas ļāvusi govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm. Jaunā ferma būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Govju fermas izbūvē un lopu iegādē kopumā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts. Pārējo finansējumu sniedza banka Citadele. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Lēmumu par jaunas fermas būvniecību pieņēmām pirms diviem gadiem, kad jau bija sākusies piena cenas krīze, un mērķis bija samazināt saražotā piena pašizmaksu. Infrastruktūru jau bijām izveidojuši tādu, lai strādātu ar 1000 govīm. Uzbūvējot jauno fermu un nopērkot govis, jau tagad esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu.»

«Gierkenu ģimenes uzņēmums ir piemērs mērķtiecīgai lauku uzņēmuma attīstībai, sākot ar mazumiņu un tēva pieredzi līdz lielai, inovatīvai saimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas lauki ir vieta, kur uzņēmējiem augt un attīstīties. Man simpatizē arī tas, ka lauksaimnieks pienu pārdod citam Latvijas ģimenes uzņēmumam Bauskā, nevis ved uz ārzemēm. Tas dod darbu un labu izejmateriālu vēl kādam Latvijas uzņēmumam,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pētnieki: Mazo saimniecību skaits saruks, lielsaimniecības augs

Sandra Dieziņa, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kāpēc mēs tik ļoti gribam, lai mums būtu ražotne?” — teica viens no analītiķiem, skatoties uz produkta cenas veidošanas diagrammu: tie bija sporta apavi. Diagrammā bija skaidri redzams, ka produkta cenas vislielāko daļu — ap 40% — veido pārdošana. Tas nozīmē, ka tie, kas grib un māk pārdot, pelna un turpinās labi pelnīt tuvākajos gados un gadu desmitos.

Vispārēja robotizācija?

Nekā! Nevienā izmirušo profesiju sarakstā nav pārdevēja profesijas. Protams, daudzām profesijām draud izmiršana robotizācijas dēļ, bet ne pārdošanai. Pašus robotus arī vajadzēs pārdot un ja mēs spējam labi iztēloties, kā roboti ražos jaunus robotus, tad neviens nespēj iztēloties kā roboti spēs pārdot robotus. Viss ir ļoti vienkārši: robots visu izrēķinās — jā — bet atšķirībā no cilvēka robots neriskēs, tas nozīmē, nevinnēs!

Jūs noķērāt laimi aiz astes

Risks — augstsirdīga rīcība un tas dod savus rezultātus. Ar vien vairāk pārdēvēju mūsu apkārtnē dibina pārdošanas attiecības ar Ķīnu, Dienvidameriku, Austrāliju. Likmes, kuras viņi noteica precēm, labi nostrādāja! Pieprasījums pēc stiprinājuma detaļām, plēves segumiem un pat velosipēdiem ir stabili augsts. Potenciāls ir un pārdošanas tempi apdzen pārdēvēju finansiālās iespējas, viņiem nepietiek finanšu rezerves, lai veiktu jaunus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Polija eksportējusi uz citām ES valstīm 2500 kilogramus slimu govju gaļas

LETA--AP, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

If Apdrošināšanas Atlīdzību nodaļa kādam Pierīgas iedzīvotājam kompensējusi vairāk nekā 1700 eiro par automašīnas BMW X5 virsbūves remontu pēc tam, kad tās īpašnieks atklāja, ka auto virsbūvi sagrauzis suns.

Apdrošināšanas praksē bijuši vairāki atlīdzību gadījumi, kad bojājumus automašīnām radījuši dzīvnieki – arī žurkas un govis.

2014. gada izlaiduma BMW X5 auto īpašnieks savā pieteikumā norādījis, ka, mazgājot automašīnu, konstatējis, ka uz tās virsbūves – spārniem, numura zīmes, dekoratīvajām restēm un citām daļām – redzamas kodumu pēdas. Tāpat automašīnai bija norautas vairākas gumijas detaļas, bet dažām virsbūves detaļām arī izrauti robi. Auto īpašnieks minēja, ka automašīnu, visticamāk, sabojājis kāds suns laikā, kad ģimene bija devusies ciemos.

Žurkas un citi grauzēji apdraud automašīnas, kas atrodas saimniecības ēku vai fermu tuvumā. Tāpat auto nav drošībā, ja ir novietots līdzās lieliem atkritumu konteineriem, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmos, kā arī garāžās, jo grauzēji, meklējot siltumu, ielien automašīnās un nodara zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī plašu skandālu izraisījusī slimo liellopu gaļa no Polijas uz AS Lido nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču, pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tika laicīgi atklāta, intervijā stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Nesen sabiedrībai tika atklāti skati no kautuves, kur tika dzītas slimas govis, un pēc tam PVD informēja, ka šī gaļa nonākusi arī Latvijā, konkrēti Lido. Kādēļ uzņēmums iegādājās liellopu gaļu no Polijas?

Priekšroku vienmēr dodam vietējiem piegādātājiem, ja tie atbilst mūsu kvalitātes standartiem un ir spējīgi izpildīt piegādes prasības un piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mēs katru dienu ēdinām 30 tūkstošus cilvēku un Latvijas tirgum tas ir liels apjoms, ko ir grūti nodrošināt. Jāpiebilst, ka mēs nevaram iepirkt gaļu pa tiešo no zemnieka, jo ko tad mēs darīsim ar veselu gotiņu? Tas ir vesels process, kamēr gaļa nonāk līdz mums. Lai cik augsti būtu kvalitātes standarti un drošības sistēma, neviens nav pasargāts no krāpniecības. Konkrētā gaļa pie mums nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tā tika laicīgi atklāta. Šajā gadījumā sadarbībā ar PVD visu atklājām laicīgi, tādēļ neviens kilograms nenonāca pie patērētājiem, viss tika utilizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Neraugoties uz krīzi nozarē, Naukšēnu piensaimniecība Tiltgaļi būvēs jaunu kūti par pusmiljonu eiro

LETA, 24.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ieilgušo krīzi piena nozarē, Naukšēnu novada zemnieku saimniecība Tiltgaļi plāno paplašināt piena govju ganāmpulku, izbūvējot jaunu fermu un investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro, atzina saimniecības īpašnieks Māris Ošs.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, saimniecība izsludina iepirkumu liellopu kūts, slaukšanas zāles un kūtsmēslu krātuves būvniecībai ar paredzamo līgumcenu 699 900 eiro.

Projekts tiks realizēts, izmantojot Lauku atbalsta dienesta administrēto līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) atbalsta pasākumā Investīcijas materiālajos aktīvos. Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 6.oktobrim, savukārt darbu termiņš ir nākamā gada decembris.

Kā atzina Ošs, patlaban saimniecībā ir 80 slaucamas govis, bet pēc jaunās fermas nodošanas to skaits pieaugs līdz 200 govīm.

«Apstāties attīstībā nevaram, jāiet uz priekšu, lai gan situācija nav viegla. Ceram, ka līdz projekta pabeigšanai piena iepirkuma cena normalizēsies, patlaban pirmās cerības parādās - jūlijā par kilogramu piena Valmieras piens maksāja 18 centus, augustā - par vienu centu vairāk, septembrī būšot 20 centi,» sacīja zemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grasbergi Zilūžos saimnieko moderni

Sandra Dieziņa, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grasbergu saimniecībā Zilūži Bērzaines pagastā palielina piena un piena produktu ražošanu

Z/s Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs ir moderns lauksaimnieks un šajā nozarē saredz labu perspektīvu. Investīcijas saimniecībā jau sasniegušas vairākus miljonus eiro.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Saimniecība darbojas četrās nozarēs – piena lopkopības, augkopības, piena pārstrādes un tirdzniecības. Saimniecībā ir 200 slaucamās govis, kopā 400 liellopi. Dienā tiek iegūtas septiņas tonnas piena, no kā 3 tonnas pārstrādā pašu piena pārstrādes uzņēmumā, iegūstot biezpienu, krējumu, sviestu un saldējumu. Pārējais piens tiek realizēts kooperatīvam Piena Loģistika.

Piena pārstrādes un tirdzniecības nozares viena otru labi papildina. Saimniecībai ir savs autoveikalu tīkls, caur kuru tiek realizēta saražotā produkcija. Pārstrādi J. Grasbergi uzsāka 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru