Jaunākais izdevums

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Izaicinājumu netrūkst

Tomēr arī Rīgā AirBaltic joprojām ir par ko saspringt. Krievijas un Ukrainas krīze radījusi zaudējumus AirBaltic ienesīgākajos maršrutos. Turklāt vasarā no Rīgas jaunus lidojumus sākušas SAS, Ukraine International Airlines un Swiss International Air Lines. Savukārt zemo cenu aviokompānija Ryanair paziņojusi, ka oktobrī sāks lidot uz vēl vienu līdz šim pilnībā AirBaltic pārvaldītu galamērķi – Berlīni. «Berlīne AirBaltic nav tik svarīga kā Stokholma, kuru zaudēt noteikti ir katastrofa. Uz Stokholmu no Rīgas bez AirBaltic tagad lido vēl divas aviokompānijas – SAS un Norwegian. Tik mazā tirgū, kāds ir Baltija, ir ļoti grūti vietējai aviokompānijai ilgtermiņā strādāt ar peļņu,» DB atzina aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic viceprezidents ārējo sakaru jautājumos Ginters Solingers.

Visu rakstu Jaunās aviācijas stratēģijas gaidās lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa aviācijas centrs FBO RIGA šogad uzsācis jaunu darbības virzienu - pasažieru helikopteru pārvadājumus, biznesa portālam db.lv pastāstīja Romāns Starkovs, FBO RIGA līdzīpašnieks.

Lai apmierinātu biznesa aviācijas klientu aktuālās vajadzības, uzņēmums šogad paplašinājis sniegto pakalpojumu klāstu - jaunie uzņēmuma darbības virzieni ir pasažieru helikopteru pārvadājumi sadarbībā ar «GM Helicopters», biznesa aviācijas klientu un lidmašīnu apkalpes ēdināšana sadarbībā ar «Resto-Rātors», concierge serviss – privātā sekretāra pakalpojumi un luksusa klases transfēri. Pasažieru helikopteru pārvadājumiem pieejami divi lidaparāti, kuru izmantošanai iepriekš jāveic rezervācija.

Restorāns «Resto-Rātors» aviācijas centrā «FBO RIGA» biznesa klientiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumus. Pasūtījumi bieži vien ir nestandarta, ar augstām prasībām. «Šogad esam apkalpojuši gandrīz 200 lidmašīnas, kas ir vidēji viens reiss dienā. Privāto lidmašīnu klientu ēdināšana prasa precizitāti un kvalitāti, un es lepojos ar savu komandu, ka viņiem šis izaicinājums ir pa spēkam,» pastāstīja Viktors Ravdive, «Resto-Rātors» dibinātājs. Tāpat aviācijas centrā regulāri tiek organizētas jauno lidmašīnu, helikopteru un automašīnu modeļu prezentācijas, kā arī lidojumu paraugdemonstrējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa aviācijas reisu skaits novembrī pieaudzis par 37%

Dienas Bizness, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā izpildīto biznesa aviācijas reisu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, palielinājies par 36,7%, liecina konsultāciju aģentūras WingX Advance apkopotā informācija.

Salīdzinājumam Zviedrijā un Lietuvā šis pieaugums bija ap 10%, Francijā aptuveni 8%, Polijā 5.5%, kamēr viens no lielākajiem apjoma kritumiem piedzīvots Krievijā – teju 30%, Ukrainā -28.5% un Slovākijā -20.5%.

«Biznesa aviācijas segments ir jūtīgs – to ietekmē pieejamās infrastruktūra un servisa kvalitāte, kā arī saistītās izmaksas, ko arī apliecina rezultāti – kopš jaunā FBO RIGA biznesa aviācijas centra atklāšanas Rīgā strauji pieaudzis apkalpoto reisu skaits. Esam priecīgi, ka Rīgai izdodas nodrošināt klientiem izdevīgu servisu laikā, kad daudzviet Eiropā biznesa aviācijas apjomi krītas. Pašlaik ir būtiski šo pozitīvo tendenci saglabāt, it sevišķi tādēļ, ka citas lidostas ir sākušas samazināt cenas,» uzskata viens no FBO RIGA īpašniekiem Romāns Starkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Biznesa aviācijas centra FBO RIGA izbūvē investēti 12,5 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkājot jauno biznesa aviācijas centru FBO RIGA, uzņēmums plāno palielināt apkalpoto biznesa aviācijas gaisa kuģu skaitu par 35%, informēja FBO RIGA līdzīpašnieks Romāns Starkovs.

FBO RIGA biznesa aviācijas centrs, kuru otrdien, 8.septembrī, atklāja starptautiskajā lidostā Rīga, turpmāk sniegs pilna klāsta virszemes biznesa aviācijas pakalpojumus, turklāt ar laiku paredzēts biznesa darbības sfēru paplašināt, proti, nodrošinot privāto lidmašīnu tehnisko apkopi, kas arī ļaus palielināt apkalpoto gaisa kuģu skaitu.

Biznesa aviācijas centra FBO RIGA izbūvē investēti 12,5 miljoni eiro un tas būšot viens no vērienīgākajiem un modernākajiem šāda veida centriem Baltijā un Skandināvijā.

«Biznesa aviācijas nozarei Latvijā ir perspektīvas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, piemēram, Rīga atrodas stundas līdz pusotras attālumā no Stokholmas, Berlīnes, Maskavas u.tml., turklāt augstas kvalitātes serviss tiek nodrošināts par konkurētspējīgākām cenām. Tādēļ mēs varam piedāvāt biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanu izdevīgāk nekā citur Eiropā,» norādīja FBO RIGA līdzīpašnieks Leonīds Gorodņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis, 26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liks galdā Latvijas aviācijas stratēģiju, lidostu attīstības plānus, apspriedīs izaicinājumus Eiropas aviācijas un dronu jomā.

«Šajā konferencē nāksim ar savu piedāvājumu, proti, stratēģisko redzējumu par to, kā aviācijas nozarei attīstīties turpmāko 5‒7 gadu griezumā,» par 13. jūnijā gaidāmo otro Rīgas Aviācijas forumu saka Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. DB jau rakstījis, ka topošā nozares ilgtermiņa stratēģija ir rezultāts Satiksmes ministrijas un LAA sadarbības memorandam, kas cita starpā paredzēja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) izveidi. Dokumentā būs apkopots visu nozares segmentu spēlētāju redzējums par dažādiem jautājumiem, par ko iesaistītās puses diskutēja vairākās LAD kopā sanākšanās.

Vaicāts par šo lietišķo brokastu formātā organizēto pasākumu pienesumu, viņš norāda, ka ir iegūtas vērtīgas atziņas, kas var veicināt aviācijas nozares straujāku attīstību. Daudziem jautājumiem investīcijas nav vajadzīgas, bet svarīga ir valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbība. Piemēram, kredītu finansējuma pieejamība vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei var veicināt reģionālo lidlauku atdzīvošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Capital Handling skeptisks par vēl viena biznesa aviācijas termināļa atvēršanu Rīgā

Dienas Bizness, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 8. septembrī, atklāts jaunais biznesa aviācijas centrs FBO RIGA, kura izbūvē investēti 12,5 miljoni eiro un pēc kompānijas pārstāvju teiktā, tas būšot viens no vērienīgākajiem un modernākajiem šāda veida centriem Baltijā un Skandināvijā. Uzņēmums plāno palielināt apkalpoto biznesa aviācijas gaisa kuģu skaitu par 35%. Savukārt kopš 2012. gada 2. maija starptautiskās lidostas Rīga Biznesa aviācijas centrā darbojas uzņēmums SIA Capital Handling, kas piedāvā pilna servisa virszemes apkalpošanas pakalpojumus privāto gaisa kuģu operatoriem un īpašniekiem.

Capital Handling valdes loceklis Kristaps Lapsa stāsta, ka Capital Handling pašlaik piedāvā lielāko darbojošos šāda veida kompleksu Baltijas valstīs, kā arī plašāko pakalpojumu spektru gaisa kuģu īpašniekiem un biznesa aviācijas operatoriem. «Uzņēmuma pārstāvji pozitīvi vērtē jebkuru jaunu pakalpojumu ieviešanu un biznesa aviācijas tehniskās apkalpošanas infrastruktūras attīstību Starptautiskās lidostas Rīga teritorijā. Savukārt skeptiski raugāmies uz vēl viena biznesa aviācijas pasažieru apkalpošanas termināļa atvēršanu cerībā uz straujas pasažieru plūsmas palielināšanos. Ņemot vērā kopējās attīstības tendences nozarē, pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju, tuvākā laikā neprognozējam būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu biznesa aviācijas segmentā uz Rīgu,» atzīmē K. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunveidotajā aviācijas klasterī gatavi iesaistīties 30 uzņēmumi ar 486 miljonu eiro apgrozījumu

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga sākusi diskusijas par Latvijas aviācijas klastera vai kluba izveidi nozares interešu aizstāvībai, un šajā procesā iesaistījušies 30 Latvijā reģistrēti aviācijas uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 486 miljoni eiro un peļņu 33,6 miljoni eiro, šodien norādīja lidostas pārstāvis Artūrs Kokars pasākumā par Latvijas aviācijas nozares sadarbības iespējām.

Kopumā diskusijās iesaistījušies uzņēmumi pārklāj 75% no aviācijas nozares.

Viņš norādīja, ka klastera vai kluba izveidošana esot atkarīga no uzņēmēju intereses un gatavības līdzdarboties arī administrēšanā. Kokars uzskata, ka uzņēmēju iesaistīšanās būs atkarīga no tā, kādu praktisko atdevi tie redzēs, piemēram, sadarbojoties panākt izmaksu samazinājumu.

Diskusiju procesā ir iesaistīti 30 uzņēmumi, un tie nosacīti sadalīti piecās grupās - aviosabiedrības, aviācijas kravu uzņēmumi, apkopes remontdarbu veicēji, aviācijas izglītības iestādes un ražotāji.

Četros mēnešos strādāts pie tranzīta kravu muitas kontroles procesa uzlabošanas, izstrādāti priekšlikumi lidostas infrastruktūras uzlabošanā. Tāpat, piemēram, organizēti semināri ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem un apkopota informācija par apkopes remontdarbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozarei Latvijā ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. To apliecina līdz šim paveiktais lidostas «Rīga» infrastruktūras modernizācijas jomā, kā arī iezīmētie plāni turpmākai attīstībai.

Tomēr, nav šaubu, ka nozare Latvijā un visā Eiropā katru gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas, no vienas puses, rada šķēršļus vienmērīgai attīstībai, no otras puses, pieprasa straujāku un efektīvāku rīcības plānu drošai gaisa transporta sistēmas nodrošināšanai.

2018. gadā rīkotais starptautiskais Rīgas Aviācijas forums sekmīgi iezīmēja esošo situāciju aviācijas nozarē Latvijā, ļaujot pieņemt turpmākos soļus par attīstību tālāk. Tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands.

Ir svarīgi turpināt uzsāktās sadarbības sarunas, veicināt Latvijas aviācijas nozares starptautisko atpazīstamību, veidot stabilu augošu un drošu vidi starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Jau otro reizi «Dienas Bizness», Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, organizējot konferenci « Rīgas aviācijas forums 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteiks Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra kompetenci

Dienas Bizness, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) ceturtdien rosināts noteikt Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) kompetenci nelaimes gadījumos, kuros cietuši civilās aviācijas gaisa kuģi, informē Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

VSS izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Kārtība, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumā cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana un institūciju sadarbība noteiks ARCC atbildības sadalījumu un saskaņotu rīcību civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušā civilās aviācijas gaisa kuģa un cilvēku meklēšanā un glābšanā, kā arī aviācijas nelaimes gadījuma seku novēršanā.

Noteikumu projekts noteiks ARCC kompetenci gadījumos, kad civilās aviācijas gaisa kuģis nonācis nelaimes gadījumā. Tāpat tiks noteiktas institūcijas, kuras iesaistās cietušo glābšanas pasākumos un seku likvidēšanā, kā arī nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa atrašanās vietas identificēšanas, medicīniskās palīdzības sniegšanas cietušajiem un institūciju informēšanas kārtība. MK noteikumu projektā paredzēta arī cita ARCC kompetence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nodibina Latvijas Aviācijas asociāciju

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 20.janvārī nodibināta biedrība Latvijas Aviācijas Asociācija, informē Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvji.

Aviācijas nozares sadarbības platformas izveidošana bija viens no lidostas mērķiem, pie kā aktīvi sākām strādāt pagājušajā gadā. Uzskatu, ka vienota nozares organizācija sniegs ieguldījumu Latvijas aviācijas konkurētspējas stiprināšanā, uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Aviācijas nozares asociācijas dibināšanas sapulcē piedalījās vairāk nekā 30 uzņēmumi, kuri pārstāv Latvijas aviācijas nozari visdažādākajos ar to saistītajos pakalpojumu segmentos.

Asociācijas galvenie darbības mērķi ir Latvijas aviācijas nozares vērtību stiprināšana un saistīto uzņēmumu konkurētspējas atbalsts vietējā un starptautiskajā tirgū, aviācijas nozares cilvēkresursu attīstība, kā arī nozares uzņēmumu iesaiste nacionālās aviācijas politikas plānošanas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru