Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Latvijā ir aktivizējušies "domēnu skvoteri", kuri reģistrē zināmu zīmolu un uzņēmumu mājaslapu nosaukumu latvisko versiju un mēģina to pārdot otrreizējā tirgū, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā (NIC).

Pēdējā gada laikā dubultojies to domēna vārdu skaits, kuros izmantoti latviešu valodas burti ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, "tūdaliņ.lv", jeb latviskie domēna vārdi. Turklāt interesi izrāda ne tikai uzņēmēji, bet arī tā sauktie "domēnu skvoteri". Ja latviskie domēna vārdi primāri maksā 8,47 eiro (ieskaitot PVN), tad otrreizējā tirgus cenas svārstās no 500 līdz pat 15 000 eiro un vairāk.

"Aicinām uzņēmējus būt vērīgiem un reģistrēt savas mājaslapas nosaukuma latvisko versiju, pirms to ir paspējis izdarīt kāds cits," uzsvēra NIC ārējo attiecību speciāliste Dana Ludviga.

Domēna vārdi, kuros izmantotas no pierastā latīņu alfabēta atšķirīgas rakstu zīmes, piemēram, "tūdaliņ.lv", "пример.рф" vai "??.??", sen vairs nav nekāds jaunums. Patlaban pasaulē ir reģistrēti jau 8,3 miljoni šādu domēna vārdu.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

“Draugi, nav labi” bija vārdi, ko minēja ministru prezidents A. K. Kariņš, Covid-19 krīzē. Man, iespējams, jāsaka šie paši vārdi, taču ne vairs par pandēmiju, bet par paša premjerministra teikto š.g. 19. maijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Paskaidrošu trīs iemeslus, kāpēc.

Pirmkārt, premjers, šķiet nebija uztvēris acīmredzamo pamatojumu, kāpēc uzņēmēju organizācijas pauda nostāju šobrīd nemainīt ekonomikas ministru. Uzņēmēju biedrību pozīcija (vismaz pilnīgi noteikti – LTRK) bija balstīta ne tik ļoti ministra darba vērtējumā, bet vairāk apsvērumos, ka šajos ekonomikas “turbulences” apstākļos mainīt ministru mainīšanas pēc ir bezatbildīgi.

Otrkārt, ja uzņēmēji savu viedokli būtu balstījuši darba novērtējumā, tad pirmais, kuram būtu jāuzsaka darbs, būtu A. K. Kariņa partijas biedrs no Jaunās Vienotības – finanšu ministrs J. Reirs. Atgādināšu, ka pavisam nesen SKDS veiktajā uzņēmēju aptaujā , kurā tika aptaujāti >750 dažādu lielumu uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas un dažādām jomām, finanšu ministrs saņēma viszemāko novērtējumu – 3,6 balles no 10. Skolā ar 3 ballēm apzīmē “vāji”. Starp citu, atlaistajiem ministriem - M. Golubevai un J. Vitenbergam - šajā aptaujā bija augstāks novērtējums nekā pašam premjerministram un valdībai kopumā (4,2 balles no 10).

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas 20 jaunajiem tramvajiem tiks doti sieviešu vārdi, ziņo laikraksts Postimees.

Konkursu par to, kādus vārdus dot tramvajiem, bija izsludinājis Tallinas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums Tallinna Linnatranspordi.

Tika saņemti vairāk nekā tūkstoš priekšlikumu, un tika izvēlēti tie vārdi, kuri minēti visbiežāk.

19 tramvajiem tiks doti vārdi Аnnа, Аnnikа, Elīze, Ērika, Jānika, Kadri, Karmena, Katarīna, Koidula, Lidija, Linda, Marija, Monika, Mārika, Paula, Тēle, Тīna, Тrīne un Vīvika.

Par to, kāds būs divdesmitā jaunā tramvaja vārds, tiks izlemts, kad šis tramvajs tiks saņemts.

Šomēnes Tallinas tramvaju parks tiek daļēji nomainīts ar jauniem tramvajiem, kurus būvējusi Spānijas firma CAF.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Cērps starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem neoficiāli tika minēts jau vairākus mēnešus, bet pirmdienas vakarā viņš sociālajos tīklos ierakstījis: «Šodien es pieteicu savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Saeimas deputātiem, kam jāpieņem lēmums par šo amatu, būtu pietiekama izvēle.»

Pēc darba FKTK Cērps strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.

Šī gada februārī izsludinātajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna nosaukuma radīšanas konkursā kopumā saņemti 783 ideju pieteikumi. Uzvarējušais nosaukums tiks paziņots jūlijā – līdz ar restorāna oficiālo atklāšanu, informē LNB pārstāvis Augusts Zilbergs.

Šobrīd LNB un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA OZRT – Svētki jums pārstāvji izvēlējušies trīs radošus variantus, kuru autori saņems ielūgumus uz Gaismas pils kafejnīcas brīvdienu vēlajām brokastīm.

Konkursam pieteikto nosaukuma variantu diapazons ir plašs – tie aizgūti gan no literāriem darbiem, gan ar bibliotēkas saturu saistītiem elementiem. Savukārt skaita ziņā dominējoši ir priekšlikumi, kuru darināšanā izmantots simboliskais vārds «gaisma». Vienlaikus iedvesmojošs izrādījies restorāna dizains, kur redzami koku zaru atveidojumi. Plašā klāstā ir arī dažādu literatūras klasiķu vārdi, seno latviešu dievību un citu folkloras elementu vārdi, interesanti jaunvārdi.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Gulbeniete Elīna Bērziņa ir piesaistīta ratiņkrēslam kopš dzimšanas, tomēr viņa ir optimisma pilna un dzīvē neizvēlas iet vieglāko ceļu. Kā viņa pati saka, tad vieglāk ir nedarīt neko, bet kāds gan no tā ir labums? Elīna iesaistījusies unikālu melnbalto pastkaršu kolekcijas veidošanā. Ideja sevī ietver konceptu par to, kāds ir tipisks latvietis, radot zīmolu Typical, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Katrai kartītei otrā pusē ir trīs atslēgas vārdi angļu valodā, kas palīdz raisīt stāstu par kartītē atainoto. Tās ir melnbaltas tāpēc, lai stāsts iztēlei piešķirtu krāsas. Diez vai amerikānis zina, ka latviešiem ir tik daudz siena gubas laukos, un to, kāpēc rudenī novācam ražu. Ja stāsts pašam neraisās, tad mūsu radīto stāstu angļu valodā var izlasīt sociālajā tīklā facebook.com. Lielākā mērķauditorija ir tūristi. Vārdi iedod kartītes galveno esenci,» atzīst Elīna.

Viņa pirms tam saskārusies ar grūtībām darba tirgū gan fiziskā, gan emocionālā izpratnē, tāpēc sapratusi, ka pašai jārada sava darba vieta. «Pēc pirmās neveiksmīgās darba pieredzes manī ir spītība panākt savā biznesā to, ko vēlos realizēt. Ja man cilvēcīgi nevar pasniegt roku, tad pati varu veidot savu ceļu,» pārliecoši saka Elīna.

Forbes jaunākajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā iekļauti 1426 vārdi, bet tikai 29 no šīs elitārās grupas ir jaunāki par 40 gadiem.

Šo 29 miljardieru kopējā bagātība veido 119 miljardus ASV dolāru. Desmit ir no tehnoloģiju nozares, ieskaitot četrus no sociālā tīkla giganta Facebook.

Vienpadsmit ir no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Db.lv jau rakstīja - Forbes jaunākajā, 2013. gada miljardieru sarakstā atrodami 1426 cilvēku vārdi. Viņu kopējā bagātība veido 5,4 triljonus ASV dolāru.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

«Ja kādreiz uzņēmumiem patiešām pietika ar šo standarta komplektu – mājas lapa + Facebook.com + Twitter.com + Draugiem.lv, tad tagad situācija ir krietni mainījusies,» uzsver SIA WIT Berry vadītāja, grāmatas Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām autore Linda Kimeiša.

«Atkarībā no tā, kādā nozarē darbojas uzņēmums, kāds no sociālajiem tīkliem var izrādīties vairāk vai mazāk svarīgs,» viņa norāda.

«Ja uzņēmums nodrošina kādu pakalpojumu, iespējams, vajadzīgāks būs konts video vietnē Youtube.com, kur publicēt video pamācības, kā rīkoties dažādās situācijās, savukārt, ja uzņēmums darbojas, piemēram, tūrisma nozarē, daudz nepieciešamāks būs Tripadvisor.com, savukārt dažādu modes un dizaina preču tirgotājiem neaizstājami būs Instagram un Pinterest, bet visiem ir svarīgs Google Business,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa akcentē, ka sociālie tīkli nevar aizstāt mājas lapu. «Mājas lapa ir centrālā vieta, kur izvietot visu nepieciešamo informāciju. Protams, sociālie tīkli ir strauji attīstījušies un mūsdienās piedāvā tādas iespējas, kādu agrāk nebija. Piemēram, Facebook.com iespējams publicēt klientu atsauksmes, aprakstīt pakalpojumus, u.tml. Mājas lapa tomēr sniedz plašākas iespējas parādīt savu identitāti.»

Jo vēlāk pieņem Ministru kabineta noteikumus, jo pievilcīgāka ir uzņēmējdarbības vide – šķiet, šajā izteikumā loģisku cēloņsakarību spēj saskatīt vien Ekonomikas ministrija

Reālajā dzīvē mēdz būt grūti izskaidroties, ja vārdi nesaskan ar darbiem. Tas gan neattiecas uz politiķiem, kuriem drīzāk izņēmuma gadījumā vārdi ar darbiem mēdz sakrist. Kā citādāk, kā vien ar savādu skatījumu uz lietām, lai skaidro to, ka ministrs, publiski uzstājoties, gandrīz izrunā dvēseli no ķermeņa, sacīdams, ka uzņēmējdarbības vides pievilcība ir Latvijas ekonomikas konkurētspējas pamats, bet viņa ministrijas darbība liecina par kaut ko gluži pretēju? Savās runās ministrs stāv un krīt par to «jo mēs vairāk atvieglosim uzņēmējdarbības veikšanu, jo mums būs vairāk gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu, kas Latvijā radīs jaunus uzņēmumus un līdz ar to arī darba vietas». Ar vārdu «mēs» ministrs gan laikam domā kādu abstraktu kopumu, tikai noteikti ne paša vadīto Ekonomikas ministriju, jo tā nule ir pierādījusi, ka 14 mēnešu laikā nespēj atbilstoši sagatavot un valdībā laicīgi iesniegt Latvijā ļoti svarīgas tautsaimniecības jomas – būvniecības – regulējošos noteikumus.

Eiropas parlaments (EP) atbalstījis pretrunīgi vērtēto vienošanos, kas paredz lidsabiedrībām par pienākumu sniegt Vašingtonai pasažieru datus, kuri dodas uz ASV.

ASV tiks nodoti pasažieru vārdi, adreses, kredītkaršu informācija, telefonu numuri. ASV būs tiesības datus uzglabāt un izmantot piecus gadus, taču pasažieru vārdi tiks izdzēsti pēc sešiem mēnešiem. Pēc tam datus ar stingrākiem noteikumiem drīkstēs uzglabāt vēl desmit gadus.

Tāpat būs atļauts izmantot arī datus, kuri informē par pasažiera rasi, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju, kurus lidsabiedrības iegūst reģistrējot pasažiera maltītes izvēli, ja tā atbilst noteiktām reliģiskajām tradīcijām, vai pasažiera prasību sniegt īpašu palīdzību veselības stāvokļa dēļ.

Šādi dati būs pieejami tikai sevišķi īpašos gadījumos un tos uzglabās tikai 30 dienas no to reģistrācijas.

«Jo vēlāk pieņem Ministru kabineta noteikumus, jo pievilcīgāka ir uzņēmējdarbības vide – šķiet, šajā izteikumā loģisku cēloņsakarību spēj saskatīt vien Ekonomikas ministrija. Reālajā dzīvē mēdz būt grūti izskaidroties, ja vārdi nesaskan ar darbiem. Tas gan neattiecas uz politiķiem, kuriem drīzāk izņēmuma gadījumā vārdi ar darbiem mēdz sakrist,» DB viedoklī raksta Līva Melbārzde.

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi.

Siers nav dārzeņi, saka Eiropas Komisija, un pārtraukto atbalstu sankcijās cietušajiem neatjauno.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

«Gan ES, gan ASV ar Krieviju runā diplomātijas valodā, sankcijas skar amatpersonas, politiķus un bankas, bet līdz tirdzniecībai nesniedzas. Protams, gan valdībā, gan Satiksmes ministrijā ir veikti aprēķini, kāda ietekme uz ekonomiku varētu būt gadījumā, ja sankcijas pastiprināsies,» jautāts, vai viņam ir plāns, ko darīt gadījumā, ja politiskā krīze padziļināsies, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atbildējis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

«Par sliktu scenāriju – tādām ES un Krievijas attiecībām, kur sankciju rezultātā spēji samazinās vai pat pārtrūkst tirdzniecība ar Krieviju – pat domāt negribas,» viņš atzinis.

«Ekonomisku sankciju ietekme var būt ļoti liela – transports, uzglabāšana, loģistika veido 12% no Latvijas IKP. Tas atstātu iespaidu arī uz iekšējiem pārvadājumiem. Dzelzceļa uzņēmumos strādā 18 000 darbinieku, kopā ar ostām – 50 000 darbinieku,» skaidrojis ministrs.

Vaicāts, kā Ukrainas krīze ietekmē pārkrauto kravu apjomu Latvijas ostās, A. Matīss atbildējis: «Apjomi aug, un šogad pirmajos divos mēnešos ir pat pārsniegti rekordi.»

Veselības jaunuzņēmums CheeksUp vienkāršo tehnoloģisko risinājumu, lai to varētu lietot plašāks logopēdu loks, tādējādi sākot pakalpojuma komercializāciju, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim uzņēmums piedāvāja ar programmas palīdzību mācīties tiem, kuri apmeklēja logopēdijas nodarbības, bet šobrīd ar programmas palīdzību pareizo izrunu var trenēt un nostiprināt mājās. SIA Health Lab izstrādātās sistēmas CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne stāsta, ka izmaiņa ir tā, ka šobrīd var piedāvāt programmatūru kā pakalpojumu un gala lietotāji maksā abonēšanas maksu par tā izmantošanu, un tas ir mērogojams biznesa modelis, kas līdz šim nebija iespējams. Šobrīd pieeja sistēmai ir 20 logopēdiem, kuri var piedāvāt šo mājasdarbu rīku saviem klientiem. Šādi risinājums ir pieejams visā Latvijā plašākam cilvēku skaitam, tādējādi terapija kļūst sasniedzamāka.

Nav šaubu, ka valoda var atklāt cilvēku domāšanu un personību. Tāpēc darba intervija ir un būs neaizvietojams rīks, lai iepazītu un izvērtētu potenciālos uzņēmuma darbiniekus. Labs intervētājs noteikti ir arī uzmanīgs klausītājs. Gan tas, ko darba kandidāts mums stāsta, gan viņa ķermeņa valoda pasaka pietiekami daudz.

Tāpat personāla atlases speciālisti ir raduši sadzirdēt un uztvert īpaši zīmīgas vietas sarunā – piemēram, kad intervējamais sūdzas par pašreizējo darbavietu (kas var norādīt uz negatīvu vai nelojālu attieksmi), kad katru sasniegumu apraksta kā personīgo uzvaru (diez vai būs komandas spēlētājs), daudz lieto ciešamās kārtas izteiksmi (iespējams, izvairās no atbildības), pārtrauc citus (tātad nepacietīgs) u.c.

Izrādās, ka ir vērts klausīties vēl uzmanīgāk – un, protams, ne tikai darba intervijās, bet jebkurās pārrunās. Amerikāņu sociālpsihologs, pagājušajā gadā iznākušās grāmatas «Vietniekvārdu slepenā dzīve» autors Džeimss Pennebeikers (James Pennebaker), izmantojot speciāli veidotu datorprogrammu, ir konstatējis, ka vēl vairāk nekā saturiskie vārdi cilvēka personību atklāj tas, kā viņš izmanto palīgvārdus – vietniekvārdus, prievārdus, saikļus.

Viena no Zviedrijas lielākajām bankām uzturējusi slepenu reģistru ar tūkstošiem ierakstu par cilvēkiem, kuri raksturoti kā «ekonomikas vājprātīgie» un «gangstergrāmatveži». Tā tiek saukta par klientu «melno grāmatu», iekļaujot tos, ar kuriem banka nevēlējās sadarboties, raksta thelocal.se.

400 lapas garais saraksts, kuru uzturējusi tagadējā Nordea banka, ietver vārdus un personas identifikācijas numurus (sonnummer), kas attiecas uz vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, bieži ar subjektīvām vai nievājošām atzīmēm, vēstījis laikraksts

Svenska Dagbladet.

«Nepiemērots! Auto pārdevējs no čigānu ģimenes,» teikts vienas personas aprakstā.

«Krāpnieku ģimene ar tēvu un diviem dēliem, kuri neapšaubāmi iet tēva pēdās,» liecina cits ieraksts.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Saistībā ar izskanējušajām apsūdzībām par žūrijas kukuļošanu Eirovīzijas organizatori paziņojuši par vairākām radikālām izmaiņām žūrijas sistēmas noteikumos, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Konkursa organizatori Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) sāka izmeklēšanu, jo šajā mēnesī Zviedrijas medijos parādījās paziņojumi, ka Azerbaidžānas amatpersonas mēģinājušas piekukuļot žūrijas locekļus vairākās valstīs, norāda mediji.

EBU ziņojumā esot minēti vairāki vārdā nenosaukti žūrijas locekļi no mazajām valstīm, tai skaitā Lietuvas un Maltas, apgalvojot, ka tie uzrunāti balsot Azerbaidžānas labā.

Kopš 2009.gadā Eirovīzijas finālā tika ieviests žūrijas balsojums, katras valsts piecu locekļu vārdi netika atklāti līdz brīdim, kad tika paziņoti gala rezultāti. Netika atklāts arī viņu individuālais balsojums par katru no dziesmām.

Pašmāju grupa Prāta vētra vakar draugu un atbalstītāju lokā prezentēja savu jaunāko dziesmu albumu Vēl viena klusā daba.

Albums Vēl viena klusā daba ierakstīts no 2011.gada septembra līdz šā gada martam ASV pilsētiņā Hadsonā, Anglijā un Rīgā.

Kā atklāja grupas solists Renārs Kaupers, aptuveni pirms gada, sanākot kopā grupas dalībniekiem, spriests par to, ka vajadzētu ierakstīt jaunu albumu. «Ieraksts ir ceļojums gada garumā, jo esam pāris reizes bijuši Hadsonā, dažas reizes Anglijā, bet bieži esam bijuši Ingara Viļuma studijā, ko esam nodēvējuši par Ol Ingrid's Place, kā arī daudz laika esam pavadījuši mēģinājumu telpā Ziņģu nams,» stāstīja Kaupers.

Grupas jaunā albuma ierakstīšanā lielu ieguldījumu devis producents Deivids Fīlds. Producents darba procesā aicinājis katram izdomāt dāmu vārdus, stāstot, ka tas palīdzēšot satuvināties. Tā Prāta vētras dalībnieki tikuši pie vārdiem, piemēram, Mimī, Ingrid un Ru Ru, savukārt pašam producentam dots vārds Dorotija.