Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.
Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.
Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.
Jaunieši nav gatavi ilgstoši stradāt vienā uzņēmumā, norāda vadības konsultante un organizāciju psiholoģe Gitāna Dāvidsone, piebilstot, ka aptauja liecina, ka jaunieši plāno, ka vēlamo algu līmeni varētu sasniegt, ceļojot pa uzņēmumiem vai pāriet uz privāto biznesu.
Tomēr - jauniešiem jāsaprot, ka par labu speciālistu nekļūst uzreiz un soļi, kas jāveic līdz nākotnei, kad saņemt labu atalgojumu, pie tā jānonāk, viņa uzsver. Savukārt no darba tirgus puses skatoties, būtisks ir jautājums, kā pilnveidot un sagatavot jauniešus reālajai dzīvei, lai viņi neuzskata, ka iegūstot diplomu, uzreiz kļūs par uzņēmuma vadītāju.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, komentējot rezultātus, uzsver, ka to jauniešu īpatsvars, kuri pretendē uz salīdzinoši augstu algu, ir samērā liels, taču jāatceras, ka Baltijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem, turklāt liela daļa jauniešu darbu nevar dabūt vispār.
Savukārt aktīvs jaunietis, Latvijas Republikas 5.Jauniešu Saeimas pārstāvis Edgars Korsaks- Mills norāda, ka labs ir skolēnu mācību uzņēmumu projekts, kas ievirza jauniešus uzņēmējdarbības gultnē, taču nereti tas apstājas brīdī, kad jaunietis sāk studēt, tādēļ jāvērtē, kā veicināt, lai jaunieši turpinātu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Kādas ir jauniešu vēlmes, sākot darba gaitas un finanšu ieradumi, iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#1/5
Pirmais atalgojums
Latvijā jauniešu vidū ir divas dominējošās atalgojuma kategorijas – 34% norādījuši, ka pirmajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt robežās no 501 līdz 750 eiro, bet 33% vēlas saņemt atalgojumu 751-1000 eiro robežās.
Visaugstākās prasības atalgojuma ziņā starp Baltijas valstīm ir Igaunijas jauniešiem - katrs trešais uzskata, ka, uzsākot darba gaitas, viņam ik mēnesi kontā jāsaņem vismaz 1000 eiro. Latvijā algu virs 1000 eiro sagaida 24% jauniešu, bet Lietuvā – 12%.
Lietuvā 69% jauniešu sagaida, ka viņu atalgojums veidos 750 eiro.
#2/5
Uzņēmēja gars
Kā liecina pētījums, uzņēmējdarbība ir joma, kurā jaunieši vēlas aktīvi piedalīties, un saskata kā savas darba dzīves piepildījumu.
Latvijā un Igaunijā tikai 22% jauniešu noteikti vēlas kļūt par darba ņēmējiem, savukārt Lietuvā šādi ir tikai 13%. Pārējie iecerējuši sākt savu uzņēmējdarbību.
#3/5
Šķēršļi uzņēmējdarbības sākšanai
Galvenie šķēršļi, kurus jaunieši norādījuši visās trīs Baltijas valstīs patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai, ir līdzīgi – tas ir ideju un zināšanu trūkums, norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Vidēji 28% Latvijas jauniešu norāda, ka trūkst ideju, 21% - trūkst zināšanu, 10% - nav sadarbības partneru, bet 8% atbildējuši, ka jau sākuši spert pirmos soļus uzņēmējdarbības virzienā.
#4/5
Naudas trūkums
Aptaujājot visu trīs Baltijas valstu jauniešus, secināts, ka Latvijas jaunieši visbiežāk nekā citi mēneša beigās izjūt naudas trūkumu. 18% atbildējuši, ka plāno savus tēriņus, taču bieži pietrūkst līdzekļu. 41% jauniešu ikdienā plāno tēriņus, kad gaidāmi lielāki pirkumi, bet 27% vienmēr plāno un kontrolē izdevumus. Secināts, ka jaunieši 18-21 gada vecumā vismazāk rūpējas par savu ikdienas tēriņu plānošanu, un 25% norādījuši, ka to neplāno darīt. Igaunijā ir vismazākais respondentu skaits, kuri sūdzas par naudas trūkumu mēneša beigās - vien 10%.
#5/5
Galvenais ienākumu avots
67% Latvijas jauniešu galvenais ienākumu avots ir darba alga – pilna vai nepilna laika darbā. 16% ikdienas tēriņus sedz no studējošo kredīta, bet 14% - palīdz vecāki. Vecumā no 18 līdz 21 gadam 32% Latvijas un Lietuvas jauniešu paļaujas uz vecāku atbalstu, savukārt Igaunijā šis skaitlis ir lielāks – 48%. Latvija ir vienīgā valsts, kurā jaunieši izmanto valsts studiju programmas iespējas, lai segtu ikdienas vajadzības – 5% respondentu vecumā no 18-21 gadam norāda to kā avotu ikdienas tēriņu segšanai.
