Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Lielvārdes novada kažokzvēru saimniecība SIA Lāčplēsis ZF par 431 000 eiro plāno rekonstruēt kažokzvēru fermu, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projektā paredzēti meliorācijas darbi, fermas rekonstrukcija, kā arī jaunu, ar Eiropas standartiem saskaņotu vairāk nekā 750 dzīvnieku būru izvietošana.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, darbu pabeigšanas laiks noteikts šā gada decembrī. Darbus veiks Ādažu novada būvuzņēmējs SIA Katleri.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Lāčplēsis ZF reģistrēts 1996.gadā Lielvārdes novada Lapsās. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 684 017 eiro, tas nodarbina 38 darbiniekus.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 1,15 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,86 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa bija 9074 eiro salīdzinājumā ar 468 069 eiro 2013.gadā.

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

AS Grobiņa 1. ceturkšņa neto apgrozījums sasniedzis 349 050 eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā laikā Kanādas izsoļu namā NAFA realizētas tikai 14 307 ūdeļādas par vidējo cenu 24,28 eiro, kā rezultātā 2018.gada 1.ceturkšņa apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 83%, jo 2017. gada 3 mēnešos tika realizētas 68 977 ūdeļu ādas par vidējo cenu 30,16 EUR/gb.

2017.gadā AS Grobiņa vadība vienojās ar Kanādas izsoļu namu NAFA par finansējuma piešķiršanu kažokzvēru nobarošanai 2017.gadā, kas ļāva sabiedrībai nodrošināt normālu saimniecisko darbību atbilstoši Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

Ar 2018.gada 29.marta Liepājas tiesas lēmumu apstiprināti grozījumi AS Grobiņa Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, pagarinot tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa termiņu līdz 2020.gada 30.jūnijam.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2014. gadā kažokzvēru audzētavu attīstībā investējuši 13,2 miljonus eiro. Kopumā četru gadu laikā nozares paplašināšanā investēti 45,5 miljoni eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Latvijas zvēraudzētāji arvien lielāku uzmanību pievērš kvalitātei, nevis kvantitātei, vairāk līdzekļu ieguldot dzīvnieku labturībā, modernizējot zvēraudzētavu aprīkojumu un piesaistot ekspertus. Esam pirmie Eiropā sākuši ieviest starptautiski izstrādāto dzīvnieku labturības programmu "WelFur", kas ir priekšnosacījums tam, lai Latvijas zvēraudzētavu produkcija spētu ilgtermiņā konkurēt globālajā tirgū, » uzsver Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa.

Pērn nodokļos valsts budžetā samaksāti 3,5 miloni eiro, kas ir par 300 tūkstoši eiro vairāk nekā 2013. gadā. LZAA biedru apgrozījums pērn bija 17,4 milj. eiro, savukārt eksporta apjoms sasniedza 16,5 miljonus eiro. 2014.gadā tika realizētas 690 tūkstoši ūdeļu un lapsu kažokādu.

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Kamēr aiz restēm neviens netiek sēdināts, žēlabās varam skaitīt naudu, kas apjomīgiem dūmu vāliem izkūpējusi pa ļaunprātīgi izmantotu maksātnespējas procesa skursteni

Ārvalstu investoru medus karote noslīcināta valsts savdabīgi uzpasētajā maksātnespējas procesa darvas mucā. Ārvalstu investoru pārtrauktais dialogs ar valdību var kalpot par signālu investoriem, lai Latvijai mestu līkumu, bet šāda notikumu attīstības scenārija skābos augļus gan baudīsim tepat pašu mājās. Īsi un kodolīgi – mazāk naudas ekonomikā. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Daudzi maksātnespējas procesa jautājumi, kas ir būtiska uzņēmējdarbības un investīciju vides sastāvdaļa, tā arī, gadiem ejot, palikuši neatbildēti, jo īpaši maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas nesodāmība. Tā likta lietā masveidā, jo maksātnespējas process biežāk ir netīrs nekā tīrs. Kliedzošs fakts, bet neviens nereaģē. Šai Latvijai raksturīgajai parādībai ir divu veidu sekas – tā no vienas puses aizbaida investīcijas, bet no otras veicina vēl lielāku krāpšanos, vieglu roku mainot uzņēmumu īpašniekus, valdes un juridiskās adreses, kā arī veidojot ciešas saites ar administratoriem.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Priekšlikums tirdzniecības vietās ierobežot tabakas izstrādājumu izvietošanu ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošajiem tirgotājiem, kā arī veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu, uzskata nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Izskatīšanai Saeimā iesniegts priekšlikums mazumtirdzniecības vietās aizliegt atklāti izvietot tabakas izstrādājumus un to preču zīmes. Šis ierobežojums attiektos arī uz augu smēķēšanas produktiem un elektroniskās smēķēšanas ierīcēm. Pircēji par produktu pieejamību un cenām tirdzniecības vietā tiktu informēti ar cenu lapas starpniecību. Ierobežojumi neattiektos uz vietām, kuru pamatnodarbošanās ir minēto izstrādājumu tirdzniecība un kurām nav atsevišķas ieejas, kā arī tirgotā prece nav redzama ārpus tirdzniecības vietas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka šādas tirdzniecības vietas bez atsevišķas ieejas jeb tā saucamās «saliņas» dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, bet tikai retais Latvijas tirgotājs būs spējīgs izveidot savos veikalos.

Cilvēki ir pieraduši, ka mazumtirdzniecības tīkla Narvesen kioskos allaž var iegādāties jaunāko presi un kādu uzkodu. Pircēji Aizkrauklē un Skrīveros ievērojuši aiz letes atsaucīgu jaunu vīrieti — Eināru Kviesi. Izrādās, viņš nav tikai pārdevējs, bet arī triju tirdzniecības vietu vadītājs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Einārs Kviesis ar sievu Lauru šajā biznesā ir vairāk nekā divus gadus.

«Bija vēlme veidot kaut ko savu, un šī izrādījās laba iespēja. Esam Narvesen uzņēmums, bet šo tirdzniecības vietu vadība ir mūsu pārziņā. Visos kioskos piedāvājums pamatā ir līdzīgs, lai gan katrā vietā pieprasījums tomēr mēdz atšķirties,» saka Einārs Kviesis.

Šajā darbā jāspēj pielāgoties pircēju vēlmēm — kādā laikā cilvēki vairāk iepērkas, kas vairāk pieprasīts, lai izvēlētos kiosku darba laiku un preces. Tā kā Narvesen kioski lielākoties ir dzelzceļa un autobusu staciju tuvumā, tad jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības saraksts. Aktīvākais laiks noteikti ir rītos un pēcpusdienās, bet dienas vidus «tukšāks». Einārs atzīst, ka noteikti jāstrādā arī pašam, jo tādējādi vislabāk var saprast, kas tirdzniecībā vajadzīgs. Tāpēc viņš lielākoties ir kustībā, un arī sava biroja uzņēmējam nav.