Jaunākais izdevums

Ķīna industriālā parka attīstībai Baltkrievijā izmantos Klaipēdas ostu; ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīna rēķinās ar investīcijām Klaipēdas ostas attīstībā, kas dos ķīniešu kompānijām pieeju Baltkrievijai, un Honkongā bāzētais valsts konglomerāts China Merchants Group (ChMG) risina attiecīgās sarunas, iepriekš norādīja kompānijas vadītājs Lī Džiganhongs, vēstīja Rzd-partner.ru. Savukārt jūlija sākumā notikušās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» laikā Klaipēdā China Merchants Holding (International) Company Ltd ģenerālmenedžeris Bai Jing Tao norādīja: «Esam gatavi šeit investēt un attstīt uzņēmējdarbību,» rakstīja biznesa portāls Vz.lt. Pēc viņa teiktā, Klaipēdas osta jau drīzumā varētu tikt izmantota materiālu un iekārtu piegādei topšajam ChMG industriālajam parkam Baltkrievijā tā būvniecības laikā un produkcijas eksportēšanā pēc tā darbības uzsākšanas.

Noslēdz līgumu

Foruma noslēgumā tika parakstīts sadarbības memorands starp Klaipēdas un Šendžeņas rietumu ostām, kuras apsaimnieko ChMG. Puses veidos dažādas biznesa programmas, lai paplašinātu piegādes ķēdes, sadarbosies mārketinga izpētē un kravu apjomu palielināšanā, kopīgi izpētīs iespēju veidot Klaipēdas ostā transporta mezglu, kā arī dalīsies pieredzē ostu vadībā un tehnoloģijās, svarīgākos līguma punktus minēja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils.

Vairāk nekā 30 kompānijas vēlas īstenot savus projektus topošajā Ķīnas–Baltkrievijas industriālajā parkā Lielais akmens, norādījis par šī objekta attīstību atbildīgās privātās AS Industriālā parka attīstības kompānija ģenerāldirektors Li Haixin, vēsta Belta.by. Līdz šim kā parka rezidenti reģistrētas septiņas Ķīnas, Baltkrievijas un Krievijas kompānijas. Patlaban Smaļaviču rajonā 25 km attālumā no Minskas tiek attīstīta 350 ha liela teritorija. Projektā jau ieguldīts ap 90 milj. ASV dolāru, bet nākamgad plānots investēt vēl ap 120 milj. ASV dolāru.

Visu rakstu Ķīniešus nozvejo pie baltkrieviem lasiet 15. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu un Krievijas sankciju un pretsankciju laikmetā ieguvēja izrādās Baltkrievija

Arī tās ekonomiskie plāni Latvijai ir izdevīgi un ir jāizmanto. Tā pirms šīs nedēļas Austrumu partnerības samita Rīgā saka KPMG Baltics vecākais menedžeris Dr. oec. Edgars Voļskis.

Jūs visai bieži esat Baltkrievijā. Kādas tur ir ekonomiskās aktualitātes?

Galvenā ir saistīta ar Ķīnas kompartijas vadītāja Sji Dziņpina apmeklējumu pagājušajā nedēļā. Vizīte bija zīmīga ar politisko reveransu – Ķīnas prezidents ar ļoti augstu delegāciju Baltkrievijā uzkavējās trīs dienas, bet Krievijā – tikai vienu. Līdz ar to var teikt, ka tas, kas ir noticis Krievijā, baltkrieviem ir smagi iesitis pa kabatu, tāpēc viņiem ir jādomā, kā pārorientēties uz citiem tirgiem, un šie pēdējā laika notikumi norāda, ka primāri tas nozīmēs orientāciju uz Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kaimiņi var nosmelt krējumu tranzīta jomā

Egons Mudulis, DB žurnālists, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Kazahstānas sadarbībai kravu pārvadājumu jomā redzami konkrēti pozitīvi rezultāti, bet Latvijas aktivitātes tā arī var nevainagoties ar vēlamajiem rezultātiem tranzīta attīstībā

Pagaidām vēl ir grūti spriest, cik lielu kumosu no Latvijas tranzīta biznesa nākotnes pīrāga būs nokodušas mūsu apsviedīgo dienvidu kaimiņu līdzšinējās darbības sava tranzīta koridora konkurētspējas uzlabošanā un piedāvāšanā ārvalstu partneriem. Taču vairāki notikumi viens pēc otra liecina, ka atsevišķos kravu segmentos Lietuva apņēmusies nosmelt krējumu, atstājot mums to, kas nu paliek pāri.

Pēdējais liecinieks tam ir nule kā uztapinātais kazahu un lietuviešu kopuzņēmums, lai vieniem būtu daļa multimodālā termināli – Klaipēdā, bet otriem – pie kazahu un ķīniešu robežas Horgosā. Kazahstānas dzelzceļa vadītājs ļoti skaidri pasaka, kāpēc izvēle kritusi uz mūsu kaimiņiem: «Ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā streiko vairāku uzņēmumu darbinieki, otrdien vēsta opozīcijas žurnālista Stepana Putilo kanāls lietotnē "Telegram" "NEXTA Live".

Protesta akcijai pievienojušies Žabinkas cukurfabrikas strādnieki, kas pieprasa tikšanos ar rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Uzņēmuma darbs ir pilnībā apturēts.

Arī Minskas margarīna rūpnīcas strādnieki masveidā dodas prom no uzņēmuma.

Streiks sācies arī Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Jauno materiālu ķīmijas institūtā.

Protestējot pret prezidenta vēlēšanu falsifikāciju, streiku pieteica daļa Kozlova Minskas elektrotehniskās rūpnīcas (METZ) strādnieku.

Internetā publicēti aicinājumi baltkrieviem uzņēmumos sākt beztermiņa streiku un pieprasīt jaunas, taisnīgas vēlēšanas.

Svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA aicina Baltkrievijas uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saasinoties konkurencei eksporta tirgos, Latvijas bērzu sulu ražotāji pievēršas blakus biznesiem

LETA, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole: Jāievieš skaidrība par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasta kompānija Latvijas Pasts (LP) pie pasta nodaļām sāk izvietot īpaša dizaina velonovietnes - pirmās velonovietnes pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas jau izvietotas pie trim Rīgas un reģiona pasta nodaļām, informē LP Sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone.

Atkarībā no saskaņošanas procesa gaitas šovasar velonovietnes plānots izvietot pie vēl piecām Rīgas pasta nodaļām, kas izvēlētas, vērtējot riteņbraucēju plūsmu un nodaļu pieejamību. Kompānijā sola, ka pasta nodaļu aprīkošana ar velonovietnēm tiks turpināta ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas reģionos.

Jaunās velonovietnes veidotas, balstoties uz riteņbraukšanas ekspertu rekomendācijām un konsultējoties ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību. Tās ir augstā tipa velonovietnes ir īpašu dizainu - novietņu siluetā stilistiski attēlota sūtījuma aploksne, un tās izgatavotas no nerūsējošā tērauda. Augstā tipa velostatīvi tiek atzīti par riteņbraucējiem drošākiem un ērtākiem, turklāt šāda tipa novietnes iespējams izmantot, piestiprinot arī bērnu ratiņus un moto tehniku. Konstrukcijas iespējams lietot, velosipēdu gan piestiprinot pie pamatnes, gan arī bez stiprināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galvojumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei atvēl vēl 859,4 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien tika piešķirts 859 385 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei, informē Ekonomikas ministrija.

Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām.

Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 859 385 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 550 ģimenes ar bērniem mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 3 527 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 2 270 ģimenēm.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015. gada janvārī. Līdz 2016. gada 14. martam programmas ietvaros piešķirti jau 1753 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 2 556 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 10 906 111 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 700 000 eiro atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei

Dienas Bizness, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums piešķirt 700 000 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei, informē ministrijā.

Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām.

Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 700 000 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 600 ģimenes pirmā mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 2 668 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 1 720 ģimenēm.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015. gada janvārī. Līdz 2015. gada 7. decembrim programmas ietvaros piešķirti jau 1112 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 1660 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 6 914 724 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza 2016.gada valsts budžeta projektu

Dienas Bizness, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 27.novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. Galīgajam lasījumam komisija virza arī 24 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu.

Valsts budžeta projekta izskatīšanai Saeimas Prezidijs sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks pirmdien, 30.novembrī, pulksten 10.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķirts papildu 1 miljons eiro atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei

Dienas Bizness, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei. Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām, informē Ekonomikas ministrijā.

«Iedzīvotāju lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei apliecina ģimeņu vēlmi uzlabot dzīves apstākļus saviem bērniem. Ņemot vērā, ka daudzām ģimenēm pirmās iemaksas veikšana mājokļa iegādei rada finansiālas grūtības, valsts pieņemtais lēmums par atbalsta programmas ieviešanu ir bijis pareizs. Šodien piešķirtais papildu finansējums palīdzēs vēl vismaz 650 ģimenēm ar valsts atbalstu vieglāk saņemt kredītu mājokļa iegādei,» uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta šā gada janvārī. Līdz šim programmas ietvaros piešķirti 797 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 1213 bērni. Kopējā piešķirtā galvojuma summa ir 4,932 milj. euro. Visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā – 334 galvojumi un Pierīgas novados – 131 galvojums. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 50 galvojumi, Jelgavā – 36, Daugavpilī un Ventspilī – katrā 13, Jūrmalā – 12, Valmierā – 11, Rēzeknē – 8. Pārējā Latvijas teritorijā piešķirti 189 galvojumi, kas ir 24 % no kopējā skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muguras sāpes ir otrais biežākais iemesls vizītei pie ārsta. Par muguras sāpēm mēdz sūdzēties kā cilvēki pusmūžā, tā jaunieši, bet visbiežāk cilvēki brieduma gados, kad muguras sāpes ir nopietna problēma, kas traucē darba režīmu, aktīvas atpūtas plānus un samazina dzīves kvalitāti.

Par vienu no svarīgākajiem muguras sāpju riska faktoriem tiek uzskatīts sēdošas pozas prevalence ikdienā, fiziskas pārslodzes (sevišķi nepareiza smagumu celšana) un stress. Dators, sanāksmes, steiga, sēdēšana pie automašīnas stūres un vakarā atpūta pie televizora ir tipiska uzņēmēju ikdiena. Ja vien cilvēks apzināti nekompensē kustību trūkumu ikdienā ar regulārām fiziskām aktivitātēm, muguras problēmas t.s. biroja darbiniekiem novēro pat biežāk kā fiziska darba darītājiem. Sēdoša poza ir visnelabvēlīgākā dažādām muguras struktūrām, jo sēžot uz mugurkaula locītavām un starpskriemeļu diskiem ir vislielākā slodze. Ilgstoša statiska slodze uz muguras struktūrām var izraisīt dažādas hroniskas muguras problēmas, sāpes un pat nopietnas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru