Ražošana

Kokogļu ražotni Alūksnē tomēr nebūvēs

Dienas Bizness, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Alūksnes novada dome SIA Carbon energy systems nosūtījusi informāciju par alternatīvām vietām, kur novada teritorijā būvēt iecerēto kokogļu ražotni. Savu piedāvājumu nosūtījusi arī Apes novada dome, kas par to ieinteresējusies pēc publikācijām laikrakstā. Savukārt Carbon energy systems nolēmis Alūksnē savu ražotni nebūvēt, bet vēl izskata saņemtās alternatīvas, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Alūksnes novada dome esot piedāvājusi divus pašvaldības īpašumus un vienu privātpersonai piederošu. Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norādījis – piedāvāta vieta Zeltiņu pagastā blakus jau esošajai kokogļu ražotnei, kur ir pašvaldībai piekritīga zeme un ēkas, pašvaldībai piekritīgā zemē Jaunalūksnes pagasta Visikumā un privātpersonai piederošā zemē ar ēkām Pededzes pagasta Zaicevā.

SIA Carbon energy systems valdes priekšsēdētājs Haiks Nikogosjans Alūksniešiem.lv norādījis – šobrīd uzņēmums izvērtē piedāvājumus un lēmumu, kur būvēt, pieņems nākamnedēļ. «Jau tagad ir skaidrs – Alūksnē nebūvēsimies. Strādāsim tur, kur to nerisina politiski. Par to esam jau informējuši arī Vides dienestu. Šobrīd izskatām piedāvājumus no Alūksnes un Apes novadu domēm. Ja neviens īpašums neatbildīs, jo tur tomēr jābūt jau arī būvei, ne tikai zemei, tad pastāv iespēja ražotni celt Igaunijā vai Ugālē,» viņš sacījis un tomēr atzinis – pamest visu Alūksnes pusē, kur jau ir iestrādes, negribētos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Printful otrās ražotnes atklāšana ASV

Anda Asere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās auto kardānu ražotāja SIA Auto Cardan jaunā ražotne pavērs plašākas eksporta iespējas un uzņēmums klientiem varēs sniegt labāku pakalpojumu, sacīja Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš.

Uzņēmums strādās ar to pašu jaudu kā iepriekš, taču jaunā ražotne rada iespējas paplašināties, pirkt labākas iekārtas, sniegt labāku pakalpojumu, kā arī varam cerēt uz labākiem ārvalstu pasūtījumiem, sacīja Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Somija un Lietuva. Kārkliņš skaidroja, ka gadījumos, kad eksports uz kādu valsti ievērojami pieaug, uzņēmums šajā valstī atver pastāvīgu darbnīcu. Tā tas ir bijis ar eksportu uz Igauniju, kas pieaudzis tik lielā mērā, ka Auto Cardan izlēma radīt darbnīcu Igaunijā, un pirms diviem gadiem tika atvērta ražotne Tallinā.

Iespējams, ka arī uz Somiju tuvākajā laikā eksports pieaugs tādā apmērā, ka būs nepieciešams veidot pastāvīgu darbnīcu Somijā. Līdz ar to mūsu eksporta procents nav pastāvīgs lielums - kādu brīdi tam ir tendence augt, bet, sasniedzot noteiktu līmeni konkrētā valstī, tur tiek izveidota ražotne un kopējais eksporta apjoms atkal krītas, skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar foto - Balvu pusē maskētā cigarešu ražotnē atrod 8,5 tonnas tabakas

LETA, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balvu pusē nelegālajā cigarešu ražotnē atrastas 8,5 tonnas tabakas, cigarešu ražotnes iekārta ap pusmiljona latu vērtībā un citi priekšmeti.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ražotni policija atklāja 5.augustā un tā bijusi maskēta kā zemnieku saimniecība, kas nodarbojusies ar kokmateriālu pārstrādi. Likumsargu ierašanās brīdī ražotne gan nav darbojusies.

Notikuma vietā atrastā cigarešu ražošanas iekārta, pēc policijas aplēsēm, darbojusies apmēram gadu. Cigarešu ražošanas jaudu policija vēl plāno noskaidrot izmeklēšanā. Iekārtas vērtība ir apmēram pusmiljons latu. Izmeklētāji uzskata, ka saražotā prece bija paredzēta Rietumeiropas valstīm, piemēram, realizācijai Vācijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla jaunas ražotnes izveidē Latvijā investēs vairākus desmitus miljonus eiro

Db.lv, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla» ir pieņēmusi lēmumu grupas ietvaros nostiprināt cepumu ražošanu un būvēt jaunu ražotni Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējie ieguldījumi jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē būs vieni no lielākajiem ieguldījumiem Latvijas pārtikas nozarē kopš neatkarības iegūšanas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša. Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro, kuru kopsumma vairākkārt pārsniegs līdz šim Orklas ieguldīto.

Jaunā, modernā cepumu ražotne tiks būvēta Ādažos, blakus jaunajai «Laimas» ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gada nogalē. Tuvākajā laikā uzņēmums sāks ražotnes būvniecības plānošanas darbus un šī investīciju lēmuma īstenošanu, kā arī informēs par projekta attīstības galvenajiem posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā tiks pabeigta ražošanas telpu un biroju kompleksa «Lidostas Parks» būvniecība, kurā vairāk nekā 4000 m2 platībā atradīsies Printful Eiropas ražotne 80 darba vietām, informē Draugiem Group.

«Tik apjomīgas ražotnes ieviešana apliecina, ka Eiropas ražotne apkalpos mūsu Eiropas klientus ilgtermiņā. Mēs turpināsim veicināt pieprasījuma pieaugumu Eiropas tirgū. Lai to realizētu, mums ir vajadzīgas plašākas un mūsdienīgākas telpas,» saka Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Sākotnēji Printful ražotne atradīsies 4331 m2 plašās telpās, kas ir vairāk nekā divas reizes lielākas par līdzšinējām. Tuvāko gadu laikā ražotnes telpu lielums pieaugs līdz pat 7500 m2.

Ražotne atradīsies blakus starptautiskajai lidostai «Rīga», kā arī Latvijas Pasta, DHL, Fedex un citu lielu uzņēmumu loģistikas centriem, kas nodrošinās e-komercijas tirgum tik nozīmīgo piegādes ātrumu. Ražošanas telpās tiks iekārtots arī birojs Printful dizaineriem, fotogrāfiem, grafiku apstrādes speciālistiem un citiem ar ražošanu tieši nesaistītiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Orkla Confectionery& Snacks Latvija investē jaunā pūdercukura dozēšanas iekārtā

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

«Uzstādot jauno cukura dozēšanas iekārtu cepumu un vafeļu ražotnē, esam uzlabojuši gan ražošanas procesa efektivitāti, gan darba apstākļus ražošanas komandai. Līdz šim šis process tika veikts manuāli, bet tagad, automatizējot cukura malšanas un dozēšanas procesu, mēs esam raduši iespēju risināt darbinieku trūkumu ražotnē, kā arī minimizēt potenciālos šī ražošanas procesa riskus, kas saistīti ar pūdercukura putekļu nonākšanu telpā un smagumu pārvietošanu ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā iekārta ir integrēta jau esošā sistēmā, dodot iespēju precīzi dozēt pūdercukuru uz cepumiem, izmantojot vadības pulti. Nākotnē ražošanas iekārta var tikt izmantota vairākiem ražošanas procesiem, kā arī pārvietota uz jauno cepumu un vafeļu ražotni Ādažos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Atklāj Fazer kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni

Žanete Hāka, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ogrē tika atklāta Somijas maiznīcas SIA Fazer Latvija jaunā saldēto produktu ražotne.

Jaunajā ražotnē investēti 4,5 miljoni eiro un tajā ir izveidotas 33 jaunas darbvietas. Jaunajā ražotnē tiks izgatavotas dažādas kūkas, ruletes un citi konditorejas izstrādājumi.

Ražotnē, kas ir pilnībā integrēta Fazer maiznīcas infrastruktūrā, ir uzstādītas divas modernas līnijas, kas nodrošina efektīvu ražošanu un augstu kvalitāti. Vienlaikus, kūku un konditorejas izstrādājumu garnēšana būs roku darbs. Konditoru atlase un apmācības tika veikta šis vasaras laikā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta, savukārt, Latvijā un Baltijas valstu tirgos produktu tirdzniecība tiek plānota no 2016. gada.

«Fazer jaunā un modernā ražotne ir daļa no Fazer darbības efektivitātes uzlabošanas un nākotnes attīstības plāniem. Latviju par vietu, kur attīstīt ražošanu, esam izvēlējušies tās ģeopolitiskā novietojuma dēļ – Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nozīmē stabilitāti, Latvija atrodas tuvu Ziemeļvalstīm, kas nozīmē, ka mēs varam būt ātri un elastīgi. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka maiznīca Ogrē strādā jau no 2001. gada un šeit ir pietiekami vietas, lai ražotni paplašinātu. Mūsu biznesā svarīgs ir cilvēku darbs, un mēs zinām, ka šeit cilvēki strādā atbildīgi un profesionāli,» skaidro Petri Kujala, Fazer Bakery izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Ģipškartons uzņēmumā Knauf

Žanete Hāka, 20.02.2015

Materiāli, kas atvesti no karjera un tālāk tiks apstrādāti. Karjers, no kura tiek vests akmens ražosanai, atrodas 6 km Salaspils virzienā, un akmens uz uzņēmumu tiek vests visu gadu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties SIA Knauf ražotnē, aplūkojot ģipškartona tapšanas gaitu.

Latvijā Knauf SIA tika dibināts 1994. gada 4. oktobrī. 1997. gadā Knauf Latvijas ražotnē uzsāka metāla profilu izgatavošanu. Četrus gadus vēlāk - 2001. gadā – startēja ģipša sauso maisījumu ražotne, kurā ir uzstādīta arī jauna špakteļmasu ražošanas iekārta. 2000. gadā ekspluatācijā tika nodota ģipškartona plākšņu rūpnīca, kam sekoja tās rekonstrukcija un ražošanas līnijas pagarināšana 2007. gadā, savukārt pēdējo desmit gadu laikā pakāpeniski darboties uzsāka vēl divas jaunas ražotnes: 2006. gadā atklāja cementa sauso maisījumu ražotni un 2011. gadā - perlīta ražotni.

Kopumā Knauf Baltijas tirgū piedāvā vairāk nekā 3000 produktus. Liela daļa šajā reģionā izmantoto Knauf būvmateriālu – ap 60 nosaukumu 160 dažādās variācijās - ir ražoti Knauf SIA rūpnīcā Stopiņu novada Sauriešos – populārākais produkts ir ģipškartona plāksnes, kam seko profili, špakteles, flīžu līmes, apmetumi, gruntis, pašizlīdzinošās grīdas un fasāžu siltināšanas produkti. Ģipsis ražošanas vajadzībām Latvijā tiek iegūts turpat pie rūpnīcas esošajā ģipša karjerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: spagetiDobeles dzirnavniekā

Gunta Kursiša, 23.05.2014

Db.lv lasītājiem šonedēļ piedāvājam ielūkoties Dobeles dzirnavnieka jaunatklātajā spageti ražošanas cehā, kurš darbu sāka pērnā gada rudenī un kura izveidē ieguldīti vairāk nekā 4,8 miljoni eiro.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties pagājušā gada nogalē atvērtajā Dobeles dzirnavnieka spageti ražotnē, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 4,8 miljoni eiro un kura pagaidām ir vienīgā lielā spageti ražotne Latvijā.

Vienā stundā ražotne, kas izvietota vertikāli, proti, četros stāvos, var sagatavot trīs tonnas gatavas produkcijas, taču pagaidām spageti ražošanas līnija darbojas ar 30% noslodzi. Noslodzes palielināšana līdz 60% - 70% tiek plānota gada laikā, Db.lv stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vairāk par spageti ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Kopumā pašlaik ārpus Latvijas robežām tiek eksportēti līdz 90% no saražotajiem spageti. Lielākā daļa produkcijas nonāk Baltijas valstīs un Skandināvijā, taču daļa ceļojot arī uz tā dēvētajām attīstības valstīm Āzijā un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks atvēris Latvijā pirmo spageti ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turpmāk Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties pašmāju rūpnieciski ražotos spageti. Tirgū būs pieejami zīmolu Presto un Primo spageti no mīksto kviešu miltiem un spageti, kas ražoti no cieto kviešu mannas, ar zīmolu Dobele.

Kopējās investīcijas spageti ražotnē ir 4,86 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro investēti tehnoloģijās un iekārtās. Lieljaudas ražotne tapusi nepilnu divu gadu laikā. Tās kapacitāte ir aptuveni 3 t gatavās produkcijas stundā. «Esam saņēmuši pirmos lielāka apjoma spageti pasūtījumus, tāpēc paredzams, ka jau 6 mēnešu laikā spēsim nodrošināt ražotnes jaudu vismaz 50% apmērā. Prognozējam, ka no kopējā realizācijas apjoma 90% veidos eksports,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvības gatvē 224, Rīgā otrdien tika atklāts Baltijā lielākais 3D printēšanas tehnoloģiju centrs. Jaunā ražotne atvērta LIAA administrētā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta ietvaros. Piesaistot bankas Citadele aizdevumu, uzņēmums jaunajā ražotnē ieguldījis vairāk nekā 500 000 eiro, no kuriem 173 523,60 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi, informē Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks.

Industriālajā 3D printēšanas centrā izvietoti 9 moderni industriālie 3D printeri, un 7 no tiem iegādāti no pasaules lielākā 3D printeru ražotāja Stratasys.

«Šis augsto tehnoloģiju projekts ir piemērs citiem uzņēmumiem, ka globāliem plāniem iespējams atrast finansējumu šeit pat Latvijā,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile. «Prieks kreditēt uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību. Jaunatklātais Baltijas 3D printēšanas centrs rada jaunas iespējas attīstībai medicīnas, ražošanas un citās jomās.»

Kā norāda Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks, uzņēmuma darbība pamatā saistīta ar ražošanas uzņēmumiem, kam 3D printēšana palīdz organizēt ražošanu un samazināt izmaksas. «Jaunatklātajā ražotnē jau šobrīd piedāvājam izveidot augstas precizitātes funkcionālus prototipus, mazos apjomos ražot gala produktus, kā arī palīdzēt uzņēmumiem ievērojami optimizēt esošos ražošanas procesus. 3D printēšanas tehnoloģiju izmantošana mūsu klientiem ļauj samazināt izmaksas, salīdzinot ar tradicionālām ražošanas metodēm, un ļauj ietaupīt līdzekļus un laiku, radot jaunus produktus,» stāsta J. Jātnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iepakošanas materiālu ražotnē Immer Digital investēti 5 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī trešdien, 1.februārī tiks atklāta Immer Digital elastīgo iepakojumu ražotne, kas ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Ieguldot privāto kapitālu, ABLV Bank un attīstības finanšu institūcijas Altum līdzfinansējumu, projektā investēti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

«Immer Digital” ražotnē tiks izgatavoti augstas kvalitātes, videi draudzīgi elastīgie iepakojuma materiāli, radītas jaunas darba vietas un palielināta Latvijas eksportspēja. Mēs esam patiesi priecīgi, ka jaunā ražotne uzsāks darbu pilnā apjomā» stāsta uzņēmumu grupas Immer Group prezidente Irina Mirošņika.

Jaunā digitālās drukas ražotne nodrošinās elastīgā iepakojuma, etiķešu un gatavo maisu ražošanu. Immer Digital piedāvās iepakošanas materiālu izgatavošanu gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem. Pateicoties inovatīvajām ražošanas tehnoloģijām, salīdzinot ar tradicionālajiem iepakojuma veidiem, būtiski palielināsies produktu uzglabāšanas laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielvārdes pusē uzieta profesionāli aprīkota nelegālo cigarešu ražotne

Zane Atlāce - Bistere, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija vidū Ogres iecirkņa policisti konstatējuši un apturējuši profesionāli aprīkotu nelegālo cigarešu ražotni Lielvārdes novadā, izņemot 13,6 miljonus nelegālo cigarešu un deviņas tonnas tabakas, informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Divos savstarpēji savienotos angāros tika konstatētas plašas telpas cigarešu ražošanai ar modernu ražošanas iekārtu. Policijas ierašanās brīdī ražotnē bija 9 personas, visas aizturētas, četras no tām apcietinātas. Katrai no aizturētajām personām izdarītajā noziegumā bija sava loma. Viens no viņiem iepriekš ir sodīts par laupīšanu, savukārt vēl viens par nodokļu nemaksāšanu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas - par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu vai realizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā, un, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Valmieras stikla šķiedra nonākusi finansiālās grūtībās; iesniedz pieteikumu TAP

Žanete Hāka, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra 17. jūnijā iesniegusi Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

9. maijā sabiedrība paziņoja par padziļinātās izpētes procesa uzsākšanu sabiedrības ASV meitas uzņēmumā P-D VALMIERA GLASS USA Corp. Neskatoties uz šim procesam sekojošām sarunām, saistošs piedāvājums tā arī netika saņemts, kamēr papildus, vēl viena trešā persona ir izrādījusi interesi par ASV ražotnes visu aktīvu kopuma iegādi (gan Pirmās, gan Otrās fāzes ražotnes). Konkrēts piedāvājums no šīs trešās personas līdz šim brīdim vēl nav saņemts.

Līdz šim ieguldījumi par kopējo summu vairāk nekā 80 miljonu eiro apmērā ir veikti ASV Otrās fāzes ražotnē (kopumā plānotas 110 miljoni ASV dolāru investīcijas laika posmā no 2014. līdz 2022. gadam).

Diemžēl, šī projekta īstenošanas gaitā ir radušies vairāki neparedzēti šķēršļi, atzīst uzņēmums. To sekas, neraugoties uz vairākkārtēju vadības inovatīvu pieeju situācijas risināšanai, līdz pat šai dienai nav pilnībā novērstas. Šo iemeslu dēļ Otrās fāzes ražotne (vertikāli integrēta stikla šķiedras produktu ražotne) joprojām nespēj sasniegt nepieciešamās ražošanas jaudas un tādējādi nes materiālus zaudējumus, strauji patērējot naudas līdzekļus no citiem sabiedrības darbības virzieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas Bizness viesojas 28,5 miljonus eiro vērtajā iepakojuma ražotnē

Egons Mudulis, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju

Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas turpina savas produkcijas izgatavošanu Francijā, izmantojot roku darbu.

Piedāvājam ieskatu Francijas apavu un tekstilizstrādājumu zīmola Aigle ražotnē.

Zīmola pirmsākumi meklējami 1853. gadā. Tas turpina savas produkcijas izgatavošanu Francijā, izmantojot roku darbu. Ražotājs kā savas produkcijas galvenās vērtības noteicis autentiskumu, stilu un praktiskumu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē

FOTO: Helikopteru ražotnē Itālijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,7 miljonus eiro, SIA IKTK kopā ar saistītajiem uzņēmumiem būvē lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju apstrādes rūpnīcu

Tādējādi tā būtiski palielina piedāvāto produktu klāstu, ražošanas kapacitāti, vienlaikus sākot strādāt ārvalstu tirgos.

«Šis ir uzņēmuma otrs lielākais solis attīstībā pēc 2015. gada, kad tika atvērta 5,5 miljonu eiro vērtā Latvijā pirmā un joprojām vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju eksperimentālā ražotne, kuras izveidi atbalstīja ES struktūrfondu līdzfinansējums,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Bez ES struktūrfondu finansiāla atbalsta šāda ražotne diez vai taptu. «Atbalsta nosacījumos bija paredzēts, ka pirmajos trijos gados ražotne ir zinātnes, pētniecības un eksperimentālu ideju realizācijas vieta, kur bizness ir pakārtota lieta, taču šogad šis nosacījums beidz darboties, un tagad, kad ir aprobēta daudzu un ļoti dažādu konstrukciju izgatavošana, ir nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, lai spētu sekmīgi strādāt tirgū,» uzsver M. Peilāns. Līdz šim IKTK izgatavoto konstrukciju portfelī nav bijis divu identisku projektu. «Katrā projektā, kuram izgatavojām lielizmēra liekti līmētās konstrukcijas, ir sava specifika – rozīnīte, ar ko tas atšķirtas no citiem,» secina M. Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot arī iecerētās otrās ražotnes projektu, varēs ne tikai palielināt piedāvāto produktu klāstu un produktu ražošanas apjomus, bet ātrāk un efektīvāk veikt izgatavoto konstrukciju apstrādi. «Pašlaik šo salīmēto konstrukciju apstrāde bija roku darbs – kur vajag iegriezumu, kur iestrādāt urbumus skrūvēm, kur izveidot konstruktīvas nišas utt.,» skaidro M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru