Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu 

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

Māris Ķirsons, 2014. gada 06. februāris plkst. 7:31

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Lētāk nopirkt

«Tas nebija lēciens nezināmajā, jo jau bija līdzīga pieredze, savulaik iegādājoties SIA Valmieras mēbeles. Tiesa, ražotne Valmierā atšķirībā no Tukuma strādāja,» stāsta SIA Daiļrade koks līdzīpašnieks un SIA Tukuma mēbeles valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka Swedbank bija nodrošinājusi ražotnes saglabāšanu un tai bija labs potenciāls. «Iepriekšējais īpašnieks – Sāgas grupa – savulaik Tukumā izveidoja labu liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotni, kādas nebija Daiļrade koks uzņēmumu grupai, tāpēc uzņēmums pēc konsultācijām ar potenciālajiem šādu mēbeļu pircējiem sāka interesēties par iespēju to iegādāties,» atceras A. Jansons. Viņš gan piebilst, ka ar to naudu, kas ieguldīta ražotnes reanimācijā, jaunu līdzvērtīgu izveidot nebūtu iespējams.

Garāks termiņš

«Dīkā stāvējušās Tukuma ražotnes iedarbināšani nācās saskarties ar daudz garākiem termiņiem un arī lielākām izmaksām, nekā sākotnēji tika lēsts,» stāsta A. Jansons. Proti, tikai Latvijas valstī prasītās dokumentācijas sakārtošana un arī atļauju saņemšana aizņēmusi teju sešus mēnešus. «Tas ir situācijā, kad jauna veida ražošana nav tikai tās atsākšana. Nezinu, cik ilgā laikā un kā ar šo jautājumu tiktu galā uzņēmējs bez darba pieredzes mēbeļu ražošanā, jo Daiļrade koks bija gan strādājošu ražotņu pieredze, gan attiecīgie speciālisti,» uz jautājumu par birokrātiskajiem līkločiem atbild A. Jansons.

Viņš norāda vēl uz kādu vēsturisku faktu, kas ietekmēja strādāšanu Tukumā. Proti, mēbeļu ražotne tur savulaik 2009. gadā tika aizvērta ar blīkšķi uzņēmuma īpašnieku un kreditētājbankas strīda iespaidā. «Bijušie liekti līmēto detaļu un mēbeļu pircēji par to bija šokā un pat pēc 2,5 gadiem pēc slēgšanas nebija gatavi pieņemt, ka šajā ražotnē, kuras produkcijas kvalitāti un iespējas viņi zināja, ir atjaunota darbība un var atkal viekt pasūtījumus,» vēl vienu mītu par visai ātru bijušo klientu atgūšanu stāsta A. Jansons. Tādējādi Tukuma mēbelēm nācās iekarot pircēju uzticību no nulles. Minēto divu aspektu dēļ būtiskas korekcijas piedzīvoja arī ražotnes reanimācijas plāns. «To, ko plānojām sasniegt pirmajā gadā, sasniedzām tikai otrajā, un tos finansiālās darbības rādītājus, ko vajadzēja sasniegt otrajā gadā, varētu iegūt tikai šogad,» nobīdes apmēru no sākotnējām iecerēm rāda A. Jansons.

22% pieaugums

2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno strādāt ar 4,4 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas vidēji ir par 22% vairāk, nekā tika sasniegts 2013. gadā. «Tā dēvētais nāves punkts šī uzņēmuma izaugsmē ir pārvarēts, jo ar šādu apgrozījumu tas var ģenerēt pietiekamu peļņu, nosegt visas pieskaitāmās izmaksas un būt konkurētspējīgs tirgū,» uz būtiskāko norāda A. Jansons.

«Šobrīd ir daudz pasūtījumu, tāpēc vairums ražošanas iecirkņu strādā divās maiņās,» situāciju iezīmē SIA Tukuma mēbeles direktors Gints Ieviņš. Pašlaik uzņēmumā tiek nodarbināts 190 strādājošo. Agrāk abās Sāgas ražotnēs kopējais darbinieku skaits svārstījās ap 230. «Sekmīgi audzējot ražošanas apjomus arī perspektīvā, bijušo strādājošo daudzumu vairāku gadu laikā arī varētu sasniegt,» tā uz jautājumu, vai bijušo darba vietu skaitu var atjaunot, atbild G. Ieviņš. Viņš gan piebilst, ka uzņēmums jau pašlaik izjūt kvalificētu speciālistu trūkumu un cieš no kadru mainības. «Inženiertehniskie speciālisti lielākoties brauc strādāt no Rīgas, savukārt strādājošie pārsvarā ir Tukuma un pilsētas apkaimes iedzīvotāji,» darbinieku ģeogrāfiju iezīmē G. Ieviņš.

90% eksporta

Lielākais liekti līmēto mēbeļu un to detaļu noiets ir ziemeļvalstis – Somija, Zviedrija, Dānija. «Ir eksports arī uz Vāciju, Poliju un pat atsevišķi pasūtījumi uz pasaules otru puslodi – Austrāliju un Jaunzēlandi,» par noieta tirgu stāsta G. Ieviņš. Pašlaik aptuveni 90% no saražotā tiek eksportēts, un tikai aptuveni 10% paliek realizācijai pašmāju tirgū – māteskompānijas Daiļrade koks veikalos Čiekurs. «Plāns ir, ka 50% no uzņēmuma neto apgrozījuma ģenerēs liekti līmēto mēbeļu ražotne un 50% rada korpusa mēbeļu ražotne. Pašlaik gan lielāko pienesumu rada tieši liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotne,» stāsta G. Ieviņš. Viņš arī norāda, ka Tukuma mēbelēm ir plašas liekti līmēto mēbeļu un to detaļu apdares – finierēšanas – iespējas. «Bērza liekti līmētās mēbeles un to detaļas varam finierēt ar ozola, oša, dižskābarža finieri vai arī ar plastikātu, ko bieži vien pasūtītāji vēlas tieši bērnu mēbeļu pasūtījumos,» ražotnes iespējas iezīmē G. Ieviņš.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 08. oktobris plkst. 8:35

Dizaina pasaule lielā mērā virzās uz ekscentrismu, taču lielākā daļa cilvēku tik...

2013. gada 16. septembris plkst. 7:55

Vairākumam mēbeļu ražotāju ienākumi pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, visai...

2013. gada 15. augusts plkst. 12:23

Latvijā realizēts lielākais ūdenssaimniecības attīstības projekts, kas ietvēra ūdensapgādes...

2013. gada 08. augusts plkst. 11:10

Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā...

2013. gada 31. jūlijs plkst. 11:29

Mēbeļu detaļu ražotāja un tirgotāja un mēbeļu furnitūras tirgotāja SIA Attēls R...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...