Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Lētāk nopirkt

«Tas nebija lēciens nezināmajā, jo jau bija līdzīga pieredze, savulaik iegādājoties SIA Valmieras mēbeles. Tiesa, ražotne Valmierā atšķirībā no Tukuma strādāja,» stāsta SIA Daiļrade koks līdzīpašnieks un SIA Tukuma mēbeles valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka Swedbank bija nodrošinājusi ražotnes saglabāšanu un tai bija labs potenciāls. «Iepriekšējais īpašnieks – Sāgas grupa – savulaik Tukumā izveidoja labu liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotni, kādas nebija Daiļrade koks uzņēmumu grupai, tāpēc uzņēmums pēc konsultācijām ar potenciālajiem šādu mēbeļu pircējiem sāka interesēties par iespēju to iegādāties,» atceras A. Jansons. Viņš gan piebilst, ka ar to naudu, kas ieguldīta ražotnes reanimācijā, jaunu līdzvērtīgu izveidot nebūtu iespējams.

Garāks termiņš

«Dīkā stāvējušās Tukuma ražotnes iedarbināšani nācās saskarties ar daudz garākiem termiņiem un arī lielākām izmaksām, nekā sākotnēji tika lēsts,» stāsta A. Jansons. Proti, tikai Latvijas valstī prasītās dokumentācijas sakārtošana un arī atļauju saņemšana aizņēmusi teju sešus mēnešus. «Tas ir situācijā, kad jauna veida ražošana nav tikai tās atsākšana. Nezinu, cik ilgā laikā un kā ar šo jautājumu tiktu galā uzņēmējs bez darba pieredzes mēbeļu ražošanā, jo Daiļrade koks bija gan strādājošu ražotņu pieredze, gan attiecīgie speciālisti,» uz jautājumu par birokrātiskajiem līkločiem atbild A. Jansons.

Viņš norāda vēl uz kādu vēsturisku faktu, kas ietekmēja strādāšanu Tukumā. Proti, mēbeļu ražotne tur savulaik 2009. gadā tika aizvērta ar blīkšķi uzņēmuma īpašnieku un kreditētājbankas strīda iespaidā. «Bijušie liekti līmēto detaļu un mēbeļu pircēji par to bija šokā un pat pēc 2,5 gadiem pēc slēgšanas nebija gatavi pieņemt, ka šajā ražotnē, kuras produkcijas kvalitāti un iespējas viņi zināja, ir atjaunota darbība un var atkal viekt pasūtījumus,» vēl vienu mītu par visai ātru bijušo klientu atgūšanu stāsta A. Jansons. Tādējādi Tukuma mēbelēm nācās iekarot pircēju uzticību no nulles. Minēto divu aspektu dēļ būtiskas korekcijas piedzīvoja arī ražotnes reanimācijas plāns. «To, ko plānojām sasniegt pirmajā gadā, sasniedzām tikai otrajā, un tos finansiālās darbības rādītājus, ko vajadzēja sasniegt otrajā gadā, varētu iegūt tikai šogad,» nobīdes apmēru no sākotnējām iecerēm rāda A. Jansons.

22% pieaugums

2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno strādāt ar 4,4 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas vidēji ir par 22% vairāk, nekā tika sasniegts 2013. gadā. «Tā dēvētais nāves punkts šī uzņēmuma izaugsmē ir pārvarēts, jo ar šādu apgrozījumu tas var ģenerēt pietiekamu peļņu, nosegt visas pieskaitāmās izmaksas un būt konkurētspējīgs tirgū,» uz būtiskāko norāda A. Jansons.

«Šobrīd ir daudz pasūtījumu, tāpēc vairums ražošanas iecirkņu strādā divās maiņās,» situāciju iezīmē SIA Tukuma mēbeles direktors Gints Ieviņš. Pašlaik uzņēmumā tiek nodarbināts 190 strādājošo. Agrāk abās Sāgas ražotnēs kopējais darbinieku skaits svārstījās ap 230. «Sekmīgi audzējot ražošanas apjomus arī perspektīvā, bijušo strādājošo daudzumu vairāku gadu laikā arī varētu sasniegt,» tā uz jautājumu, vai bijušo darba vietu skaitu var atjaunot, atbild G. Ieviņš. Viņš gan piebilst, ka uzņēmums jau pašlaik izjūt kvalificētu speciālistu trūkumu un cieš no kadru mainības. «Inženiertehniskie speciālisti lielākoties brauc strādāt no Rīgas, savukārt strādājošie pārsvarā ir Tukuma un pilsētas apkaimes iedzīvotāji,» darbinieku ģeogrāfiju iezīmē G. Ieviņš.

90% eksporta

Lielākais liekti līmēto mēbeļu un to detaļu noiets ir ziemeļvalstis – Somija, Zviedrija, Dānija. «Ir eksports arī uz Vāciju, Poliju un pat atsevišķi pasūtījumi uz pasaules otru puslodi – Austrāliju un Jaunzēlandi,» par noieta tirgu stāsta G. Ieviņš. Pašlaik aptuveni 90% no saražotā tiek eksportēts, un tikai aptuveni 10% paliek realizācijai pašmāju tirgū – māteskompānijas Daiļrade koks veikalos Čiekurs. «Plāns ir, ka 50% no uzņēmuma neto apgrozījuma ģenerēs liekti līmēto mēbeļu ražotne un 50% rada korpusa mēbeļu ražotne. Pašlaik gan lielāko pienesumu rada tieši liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotne,» stāsta G. Ieviņš. Viņš arī norāda, ka Tukuma mēbelēm ir plašas liekti līmēto mēbeļu un to detaļu apdares – finierēšanas – iespējas. «Bērza liekti līmētās mēbeles un to detaļas varam finierēt ar ozola, oša, dižskābarža finieri vai arī ar plastikātu, ko bieži vien pasūtītāji vēlas tieši bērnu mēbeļu pasūtījumos,» ražotnes iespējas iezīmē G. Ieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vecā vikinga saimnieks paziņo par restorāna slēgšanu

Dienas Bizness, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. septembrī Liepājas Vecajā vikingā plānota pēdējā ballīte, un nākamajā dienā pēc ballītes restorāns tiks slēgts, paziņojis restorāna saimnieks Peders Rathlefs.

Dāņu izcelsmes uzņēmējs skaidro, ka viņš šovasar zaudējis dzīvesbiedri, tādēļ nevar turpināt šo biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.lv. Uzņēmēja plānos ietilpst naktsklubs Vecā vikinga telpās, kas darbosies 2. stāvā.

P. Rathlefs norādīja, ka nezina, kas turpmāk būs restorāna vietā. Tas pieder ēdināšanas uzņēmumam Hesburger un, iespējams, ka uzņēmums to iznomās citiem vai darbosies pats.

Dāņu uzņēmējs restorānu Vecais vikings bijušajās Latvijas 1. Rokkafejnīcas telpās atvēra 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veidos spēcīgāko talantu izlasi; Stendzenieks ikdienas darbā vairs neiesaistīsies

Linda Zalāne, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reklāmas nozarei ir nepieciešams restarts, lai klienti reklāmistus neuztvertu kā naudas tērētājus vai māksliniekus, bet ieraudzītu reklāmu kā investīciju

Zīmolu stratēģis, McCANN WorldGroup vadošais partneris Kristaps Siliņš ir pārliecināts, ka, saliekot kopā vairākus šauras nišas speciālistus vienā grupā, ir iespēja nodrošināt biznesa rezultātus un izaugsmi. Šī stratēģija bija pamudinājums McCANN WorldGroup iegādāties ikonisku nozares uzņēmumu !Mooz ar vairāk nekā 20 gadu pieredzes bagāžu. K. Siliņš atklāj, ka sarunas par !Mooz iegādi ar tā īpašnieku un spožāko radošo prātu Ēriku Stendzenieku notikušas jau labu laiku un piedāvājumu izteica McCANN WorldGroup, jo !Mooz pievienotā vērtība ir talanti un tā līdz šim ir bijusi apbalvotākā reklāmas aģentūra Baltijā.

«Tas ir visloģiskākais partneris, kuru pievienot grupai, lai kļūtu stiprāki, piesaistītu vairāk talantu, lai spētu aizvien vairāk konkurēt eksportā. Ē. Stendzenieks līdz šim ir sasniedzis visu, ko var šajā nozarē izdarīt Baltijā. Viņš, līdzīgi kā es, vēlas Rīgu uzlikt uz Eiropas kartes un parādīt, ka Latvijas reklāmas aģentūras spēj veidot pasūtījumus ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu klientiem,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētnieks: Tramps mobilizēja vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām

LETA, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu

Sandris Točs, speciāli DB, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā ražo unikālu produktu – pirmos krūšturus meitenēm vecumā no pieciem līdz 12 gadiem

Bērnu apakšveļas ražotājs SIA Sikksi dibināts pirms sešiem gadiem. Tajā ir trīs darbinieki, bet saražotais apjoms ir atbilstošs pieprasījumam Latvijas mērogā un arī sāktajam eksporta ceļam. «Ar četriem darbiniekiem varētu sašūt tik, cik šeit pat nevarētu pārdot,» atzīst uzņēmuma vadītāja Kristīne Kisnica. Atlaižu laikā produkcijai ir augsts pieprasījums, taču par regulāro cenu tas ir zemāks. Uzņēmuma produkcija pieejama Latvijas lielākajos specializētajos veikalos, taču aktīvākā tirdzniecība notiek sociālajos tīklos, izmantojot tiešā mārketinga rīkus. Tādā veidā pārdošana notiekot daudz raitāk, efektīvāk.

«Man nesen piedzima bērniņš, tāpēc šobrīd uzņēmumam ir tāds kā restarts,» saka K. Kisnica. Šobrīd tiek plānots ar savu zīmolu pozicionēties veikalos Stockmann un Elkor.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Demogrāfijas jūrnieka mezgls

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Investoru izcelto problēmu kompasa bultiņa no ēnu ekonomikas un tiesiskuma kaitēm sāk nosvērties uz demogrāfiju un tās ietekmēto darba tirgu.

Ārvalstu investoru ieskatā uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas, un to apliecina arī gan investīciju apmēra pieaugums, gan investoru apņēmība ieguldīt vēl papildu naudu Latvijā. Tomēr, pirms sist uz pleca valdībai, jāanalizē, kāpēc liela daļa no tomēr problēmām tiek pārmantotas no gada uz gadu.

Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veido uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus Latvijā, uzrāda pozitīvu tendenci, un ne bez iemesla, jo tas sakrīt ar ekonomikas aktivizēšanos. Tomēr nav ātru risinājumu tādām problēmām kā kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības sistēmas restarts vai demogrāfijas līknes noturēšana no ietriekšanās grīdā. Jāpiebilst, ka līdz ar šiem izaicinājumiem cilvēkresursu bijāšana Latvijā pieņemsies spēkā, bet tas nerunā par labu nedz produktivitātei, nedz konkurencei darbaspēka tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem

Monta Glumane, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog" līdzīpašnieks Dainis Grūbe.

"Mēs apvienojamies un "precamies", lai no februāra sāktu jaunu kopdzīvi zem viena kopīga lozunga "Weekend Every Day". Jauns formāts, jaunas topošās atmiņas un viss tas labais, ko mēs kopā turpināsim sniegt kā līdz šim," sociālajā tīklā "Facebook" informē hotdognīca "Kadagi".

D.Grūbe pastāsta, ka esošās hotdognīcas "Kadagi" telpas Āgenskalnā līdz aprīlim ir slēgtas, bet pēc tam darbu turpinās ierastajā kārtībā.

"Ilgi meklējām Rīgas centrā vietu, kur atvērt "Kadagi", bet tas bija sarežģīti. Sanāca aprunāties ar līdzšinējo kluba "Piens" īpašnieku Ģirtu Upīti, kurš atzina, ka ir noguris un "Pienam" ir nepieciešama jauna elpa un restarts," stāsta D.Grūbe. Abi uzņēmumi ir vienojušies par abām pusēm pieņemamiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Intervija ar Ojāru Spārīti: Ir jāattīsta ražošana

Kristīne Stepiņa, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti var runāt ne tikai par zinātni, inovācijām, viedās specializācijas stratēģiju, bet arī par vasaras saulgriežu fenomenu

Godīgs, atklāts un tiešs, pirmsjāņu gaisotnē nedaudz apreibis no gaidāmajiem papardes zieda meklējumiem, – tāds sarunu biedrs ir mākslas zinātnieks un bijušais kultūras ministrs, kurš jau trešo gadu tur roku uz Latvijas zinātnes pulsa.

Kas jādara, lai Latvijas sniegums starptautiskajā arēnā inovāciju ziņā uzlabotos?

Ir jāattīsta ražošana. Tās bremzēšana ar nodokļu slogu, neļaujot jaunajiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams starta laukums un ieskrējiens, neizbēgami noved pie situācijas, ka lielie uzņēmumi Latviju pamet, bet mazie diemžēl nekad nekļūst lieli. Mēs ar savu sadrumstaloto ražošanu kļūstam par tādu sīkbodnieku zemi. Uzskatu, ka ir nepieciešama sadarbība Baltijas mērogā, bet tās pietrūkst gan politikā, gan ekonomikā. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa pārmetumi par to, ka Igaunijas un Latvijas starpā nav reālas kooperācijas, ir pamatoti, jo, kamēr sarunāsimies tikai par Dziesmusvētkiem, kamēr mums nebūs integrētas sadarbības aizsardzības jomā vai ekonomikā, nevarēsim runāt par reāliem panākumiem. Tāpēc jāatzīst, ka Latvijas atrašanās trešajā vietā no beigām Eiropas valstu vidū inovāciju ziņā ir objektīva. Ja atceramies Austrumeiropas bloka laikus, Latvijas zinātne, tehnoloģijas, zinātniskā infrastruktūra 1990.–1991. gadā bija Eiropas līmenī. Tas bija gan eksperimentālo instrumentu un tehnoloģiju rūpnīcas laiks, kas Zasulaukā ražoja inovatīvus darba galdus un instrumentus PSRS industrijai un kas visi tika ieviesti, gan tāds uzņēmums kā Alfa, kas ražoja militārajai tehnikai mikroshēmas. Šobrīd Latvijā nekā līdzīga nav. Iespējams, tas nozīmē, ka neesam uzticami partneri NATO lielajām industrijas zemēm, lai tās izvietotu savas ražotnes šeit. Jautājums, protams, ir saistāms arī ar Latvijas depopulāciju, kuru Latvijas politika šajos 25 gados ir sekmīgi panākusi. Esot Amerikā, man viens trimdas latviešu uzņēmējs teica, ka viņš vēlētos Latvijā izveidot lielu datoru un IT tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu, bet lai tā būtu izdevīga, viņam bija nepieciešami vismaz pieci tūkstoši strādnieku. Latvijā šobrīd ir grūtības atvērt uzņēmumu pat ar simts strādniekiem. Tas ir ne tikai mans, bet arī daudzu uzņēmēju viedoklis, ka Latvijas valsti vajag restartēt. Es brīnos, kāpēc Latvija negāja, piemēram, Ungārijas ceļu, proti, tādiem zinātniskajiem institūtiem, kas ir spējīgi piesaistīt ārējo finansējumu un spējīgi izpildīt uzņēmēju pasūtījumus, kāpēc tiem nedot brīvību? Ungārija pirms vairākiem gadiem veica šo soli un daudziem zinātniskajiem institūtiem deva putna brīvību. Šie institūti sekmīgi pastāv, un, kāpinot apgrozījumu, gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Kurzemē: būvniecībā dominē estētika


Vēsma Lēvalde, 23.12.2013

KURZEME

Objekts: Biomasas katlu māja Liepājā

Pasūtītājs: Liepājas enerģija
Projektētājs: AS UPB
Būvnieks: AS UPB
Izmaksas: 7,4 milj. latu

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs zem viena jumta - Daiļrade koks konsolidējas

Māris Ķirsons, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu izmaksas, trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējas vienā SIA Daiļrade koks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Apvienotais uzņēmums sāk strādāt 1. decembrī, tomēr nekādas pārmaiņas tādēļ nejutīs nedz mēbeļu pircēji, nedz ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pārdevēji,» uzsver SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka juridiski ir veikta reorganizācija, kurā SIA Daiļrade koks ir pievienotas tās meitas kompānijas SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. «Darbinieku skaits paliek tāds pats, kāds tas bija, – 576,» tā uz jautājumu, vai apvienotajā uzņēmumā strādās tikpat cilvēku, cik visos trijos uzņēmumos kopā, atbild A. Jansons.

«Sasniedzot zināmu sadarbības līmeni, secinājām, ka esošā – vairāku uzņēmumu uzbūve sāk kavēt attīstību ar dažādām birokrātiskām lietām. Piemēram, Valmierā saražo detaļas, kuras SIA Daiļrade koks ražotnē tiek ieliktas mēbelēs, tad Daiļradei par šo piegādi ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis valstij, arī darījumam jābūt ar peļņu un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas nozīmē, ka detaļas vairs nav par pašizmaksu, bet jau ar krietnu uzcenojumu. Turklāt mēbeļu ražošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tika iepirkti visiem grupas uzņēmumiem, bet, tos reāli nododot – pārdodot Valmierai vai Tukumam, ir jāievēro transfertcenu nosacījumi, jārēķina un jāmaksā valstij pievienotās vērtības nodoklis un peļņas nodoklis. Kopš 2014. gada uzņēmumu grupā vairs nevar pārnest peļņu un zaudējumus,» uzņēmumu konsolidācijas iemeslus izskaidro A. Jansons. Viņš min, ka pēdējais piliens triju uzņēmumu konsolidācijā bijis jaunas datorizētās uzskaites sistēmas ieviešana, kas izdevīgāk bijis vienam, nevis trijiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apmēbelēšana, lielāki pārdošanas apjomi pašu mājās un ārvalstīs ļāvuši mēbeļu ražotājiem kāpināt ieņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina apkopotie dati par 24 lielākajiem mēbeļu un to detaļu ražotājiem 2014. gadā. Neto apgrozījuma kāpumu uzrāda vairums komersantu, kaut gan ir daļa uzņēmumu, kuriem pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu tas ir krities. Būtisku neto apgrozījuma palielinājumu turpina demonstrēt SIA Avoti SWF, SIA Daiļrade koks, SIA Kvist. Neto apgrozījuma kritums ir tikai dažiem no nozares lielākajiem spēlētājiem.

Vairāku faktoru summa

«Vairāku faktoru summārais efekts,» mēbeļu ražotāju veiksmīgā pērnā gada recepti izskaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Katram ražotājam ir sava panākumu recepte. «Vienai grupai ražotāju veiksmes pamatā ir viens liels pasūtītājs, citiem – iekšējā tirgus atdzīvošanās, vēl citiem – jauni ārvalstu pircēji vai arī esošo pircēju lielāki pasūtījumu apjomi,» stāsta A. Einauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam mēbeļu ražotāju ienākumi pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, visai strauju pieaugumu rāda tikai nozares jaunpienācēji, šogad minimāla izaugsme.

To liecina nozares lielāko spēlētāju neto apgrozījuma tendence pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu un šogad, kā arī pašu mēbeļu ražošanas uzņēmēju sacītais. Aizpērn Dānijas a/s Kvist Industries no Swedbank iegādājās bijušās Sāgas grupas SIA Laiko ražotni netālu no Mālpils, un šobrīd tā strādā (SIA Kvist) un eksportē savus liekti līmēto mēbeļu detaļu izstrādājumus. Arī otra bijušās Sāgas ražotne Tukumā, kuru iegādājās Daiļrade koks, aizpērn atsākusi savu darbu.

Sava artava pienākas vēl vienam nosacīti nozares jaunpienācējam SIA JPD Production, kura neto apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 1,76 milj. Ls lielāks nekā daudzu nozares uzņēmumu apgrozījums. Tieši SIA Kvist, SIA Tukuma mēbeles, kā arī SIA JPD Production ir lielākie mēbeļu ražošanas un eksporta apmēra audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu ražotājs Daiļrade koks palielinājis apgrozījumu un peļņu

Gunta Kursiša, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis finansiāli veiksmīgs mēbeļu ražotājai SIA Daiļrade koks, kura palielinājusi gan apgrozījumu, gan peļņu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pērn pieauga līdz 14,7 miljoniem eiro jeb par 12,2%, salīdzinot ar 2012. gadu. Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā pakāpusies līdz 264,2 tūkstošiem eiro.

52,6% no kopējā apgrozījuma uzņēmumam nodrošināja mēbeļu eksports. Lielākie ieņēmumi gūti tādās valstīs kā Vācija, ASV, Somija, Dānija un Zviedrija. Pērn par 11,5% palielinājusies arī mēbeļu pārdošana vietējā tirgū – augusi kā mēbļu komponenšu vairumtirdzniecība, tā arī uzņēmumam piederošā veikala Čiekurs apgrozījums, teikts vadības ziņojumā.

SIA Daiļrade koks reģistrēta 1993. gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir Juris Nagla un Andris Jansons. Kompānijai pieder daļas SIA Tukuma mēbeles un SIA Valmieras mēbeles. SIA Daiļrade koks ir arī pilnsabiedrības 4MB biedre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrades kokam pievienos Valmieras mēbeles un Tukuma mēbeles

Žanete Hāka, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par reorganizāciju paziņojis mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Daiļrade koks, liecina Lursoft dati.

Daiļrade Koks dalībnieku sapulcē šā gada 23.oktobrī pieņemts lēmums uzņēmumu reorganizēt, apvienošanas ceļā tam pievienojot SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības ziņo, ka visi kreditoru prasījumi piesakāmi viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas brīža Daiļrade Koks juridiskajā adresē - Čiekurkalna 1.līnija 11.

Daiļrades koka vadības ziņojumā redzams, ka izvadītais gads uzņēmumam finansiālā ziņā ir bijis samērā veiksmīgs. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 14,74 miljonus eiro, savukārt peļņa bija mērojama ar 264,26 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas, un tā pieauga 2,58 reizes, salīdzinot ar peļņu 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

UPB Liepājā iekārtojusi divus namus, kuros dzīvokļus piedāvā darbiniekiem

Vēsma Lēvalde, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru