Jaunākais izdevums

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

«Nevienam nav jāiet kārties, ja komercdārzā konstatē bakteriālo iedegu. Slimos kokus izzāģē, bet par tiem saņem kompensāciju,» atzīmē D. Drošprāte. Viņa norāda, ka saimniecībā zāģim nolemtās bumbieres vēl nebija sasniegušas pilngatavību, tāpēc ražas zudumi šogad nav lieli, taču vairāk žēl neiegūtās ražas, jo koki auguši vairākus gadus. Zaudējumus saimniecība vēl nav aprēķinājusi. Lai ierobežotu slimības izplatību, ar ko saimniecība saskārusies jau vairākus gadus, piemēram, rūpīgi jādezinficē zaru grieznes, jo kaite pārnēsājama arī ar zaru grieznēm.

Visu rakstu Komercdārzus nāvē neredzami lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) saņemtie ekspertīžu rezultāti apstiprinājuši, ka pagājušā gada nogalē AS «Olainfarm» vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins nav miris vardarbīgā nāvē, aģentūrai LETA apstiprināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.

Pievienota 2. rindkopa

Vīrietis esot miris «dabīgā nāvē», taču precīzu nāves cēloni policija atklāt nedrīkstot.

Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.

Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.

Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.

Maligins kļuva par «Olainfarm» valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS «Olainfarm» attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs ECT no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai prokuratūra lietojusi nelicencētu programmatūru?

Jānis Goldbergs, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lietas materiāli 165 sējumos.

Foto: Jānis Goldbergs

Ar cietušo pārstāvja advokāta Jura Raudzepa noraidījumu 21. februārī sākās un ātri beidzās šā gada pirmā tiesas sēde "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā.

Process velkas jau gadu, lietas skatīšana pēc būtības vēl tā īsti nav sākusies un paredzams, ka lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā.

21. februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šogad pirmo reizi pēc pāris mēnešu pārtraukuma atsāka skatīt "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu, kurā kopumā ir 11 apsūdzētie. Lietas centrā ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lietā ir vairāki cietušie, tostarp Lielbritānijā reģistrētā kompānija Ergo Tec LLP, kuru līdz šim pārstāv advokāts J. Raudzeps.

Nesāk liecinieku nopratināšanu

Noraidījumu advokātam J. Raudzepam izteica viena no cietušo aizstāvēm advokāte Guna Kaminska. Brīdī, kad tiesnesis Imants Dzenis izteica nolūku uzsākt liecinieku nopratināšanu, kā jau tas bija iecerēts, lai lietas izskatīšana pēc būtības varētu sākties pa īstam, G. Kaminska cēla iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Draugiem Group iekārtojas Cēsu birojā

Anda Asere, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu elektroniskās mūzikas grupas «The Prodigy» vokālists Kīts Flints pakāries, noskaidrots izmeklēšanā.

49 gadus vecais Flints 4.marta rītā tika atrasts miris savās mājās Eseksā. Kā pavēstīja Flinta grupas biedrs Līems Hovlets, Flints izdarījis pašnāvību.

Kā izmeklēšanas sēdē pavēstīja tiesu medicīnas biroja pārstāve Linsija Šafe, bojāgājušā apskate veikta ceturtdien.

Provizoriskais nāves cēlonis ir pakāršanās, viņa sacīja, piebilstot, ka tiek gaidīts toksikoloģijas ziņojums un izmeklēšana joprojām ir atvērta.

«Piedalījās policija, tika ievēroti visi protokoli un viņa nāve tika apstiprināta kā neaizdomīga,» pavēstīja Šafe.

Britu avīzes rakstījušas, ka Flints pēdējā laikā saskāries ar privātām problēmām, šķiroties no savas sievas. Dažas dienas pirms nāves Flints izlicis pārdošanai savu fermu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

FOTO: Mūžībā aizgājušās pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas iespaidīgie darbi

LETA, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien 65 gadu vecumā mirusi pasaulslavenā irākiešu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida.

Hadida bija pirmā sieviete, kura ieguva prestižo Prickera balvu arhitektūrā. Viņas slavenākie darbi ir Guandžou operas ēka Ķīnā un ūdenssporta centrs, kas tika izmantots 2012.gada Vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā.

Hadidai raksturīgas vērienīgas, futūristiskas būves ar sarežģītiem izliekumiem.

«Es uzskatu, ka mūsdienu dzīves sarežģītību un dinamiskumu nevar ielikt vienkāršajās, platoniskajās formās, ko piedāvā klasiskais kanons,» Hadida sacīja 2004.gada Prickera balvas pasniegšanas ceremonijā.

Pērn pasūtītāji atteicās no Hadidas divus miljardus ASV dolāru (1,7 miljardus eiro) vērtā Tokijas Olimpiskā stadiona projekta, kā iemeslu minot pieaugošās izmaksas un neapmierinātību ar dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka iespējamība nomirt ir 100%; no tā var mēģināt arī nopelnīt

Bizness aptver visdažādākās sfēras, un bieži vien investori mēģina izsvērt to, kam varētu būt gan pievilcīgi, gan stabilāki ieņēmumi. Ja runā par lietām, ko neapgāžami pierādījusi vēsture, tad viena no tām ir – cilvēka mūžs kādā brīdī tomēr pārtrūkst. Ilgtermiņā mums visiem ir tendence mirt, un mēdz teikt, ka dzīvē neizbēgamas ir vien divas lietas – nodokļi un nāve.

Tad nu arī investoriem ir iespēja meklēt ieguldījumu iespējas šajā parādībā – tie, pakāpeniski gaidot savu liktenīgo stundiņu, var likt likmi uz dažu lielo Rietumvalstu apbedīšanas pakalpojumu uzņēmumu vērtspapīriem, kuri tiek kotēti biržā, un no tā nopelnīt – galu galā naudu kapā līdzi ņemt īsti jēgas laikam nav, bet, kamēr esi virs zemes, apbedīšanas industrijas akcijas var būt lielisks ieguldījums. Tiesa gan, par drošām šīs akcijas uzskatīt būtu kļūdaini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Oficiālā e-adrese uz e-paraksta sliedēm

Raivis Bahšteins, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem tapusi ierēdnieciski «meistarīgi» satamborēta koncepcija, bet par izpildījumu skaidrības joprojām nav

Lai gan jau 2018. gadā jāievieš oficiālas elektroniskās adreses (sākumā juridiskām personām, bet pēcāk arī fiziskām), pašlaik nav lielas skaidrības ne par izmaksām, ne izpildījumu. Mērķis «modernizēt un optimizēt iestāžu darbu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību» nav slikts, bet ir apaudzis ar garu bārdu. Lai gan bārdas tagad esot modē, naudas kaisīšana vējā, ceru, gan tāda nav.

Viena lieta ir prasīt, lai katram būtu elektroniskā adrese, kura, tāpat kā dzīvesvietas adrese, faktiski nemainītos un kalpotu saziņai abām pusēm – personai un valstij. Protams, te visupirms jārunā par drošības riskiem un, otrkārt, par digitālo plaisu starp «Rīgas publiku» un «reālo tautu» ārpus galvaspilsētas, kā arī par vecāka gadagājuma cilvēkiem. Otrs aspekts ir valsts iespējamie centieni izveidot (un finansēt) savu e-pasta servisu. Grūti noticēt, ka jaunveidots risinājums valsts pārvaldes izpildījumā varētu mēroties spēkiem ar ierastajiem un populārajiem e-pasta servisiem apaļus desmit gadus kopš brīža, kad interneta lietotāju skaits Latvijā pārsniedza miljonu. Ja šo valsts uzspiesto e-adresi varēs pārbaudīt, tikai pieslēdzoties Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajam portālam Latvija.lv, ērtas lietošanas pazīmes saskatīt nevar, jo uzlikt par pienākumu pārbaudīt «varas vēstis» šķiet visai absurdi. Iespējams, prātīgāk būtu, ja katrs varētu deklarēt savu lietoto e-adresi. Tāpat nav skaidrs, kādi būs e-pasta servisa sniedzēju datu centri un serveri – tie būs privāti, valsts pārziņā, atradīsies Latvijā vai ārzemēs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Nākamais gads tiks veltīts uzņēmuma stabilitātes nodrošināšanai un izmaksu konsolidēšanai

LETA, 25.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais gads tiks veltīts uzņēmuma stabilitātes nodrošināšanai, iespēju izmantošanai un izmaksu konsolidēšanai, aģentūrai LETA pastāstīja farmācijas uzņēmuma AS «Olainfarm» valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš sacīja, ka lielākā šā gada daļa pagājusi mēģinot vadīt un kontrolēt dažāda veida pieaugošās izmaksas. «Mums tas pilnībā neizdevās, tāpēc finanšu rezultāti, lai arī būs salīdzinoši labi, tomēr ne tik labi kā bijām sākotnēji plānojuši,» norādīja Lapiņš, piebilstot, ka līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Maligina nāve gada beigās minētajam piešķir sēru noskaņu.

Vienlaikus «Olainfarm» valdes loceklis uzsvēra, ka galvenais uzņēmuma sasniegums šajā gadā ir koncerna kārtējais sasniegtais realizācijas rekords, kas pārsniegs 120 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka šogad uzņēmums veicis būtiskas investīcijas iekārtu iegādē un pētniecībā. «Lielākā ārējā investīcija bija »Olaines veselības centra« iegāde, kā arī esam paplašinājuši »Latvijas aptieka« tīklu ar vairākām aptiekām Bauskā, Rēzeknē un Ventspilī,» sacīja «Olainfarm» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu mēnešu laikā vienā no Venecuēlas galvenajiem zooloģiskajiem dārziem bada nāvē miruši aptuveni 50 dzīvnieki.

Tajā vainojams pārtikas trūkums, kas pārņēmis krīzes skarto Dienvidamerikas valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielākā kļūda - neapdrošināt ceļojumu

Aļona Zandere, 29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem

Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nemirstīgais mironis

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā.

KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris šonedēļ paziņoja, ka uzņēmuma mantu izsolīs pa daļām, kā nekā jēdzīga vienošanās starp valsti un potenciālo investoru Igoru Šamisu neesot panākta, jo vienīgā kaut cik nopietnā «precinieka » piedāvājums esot bijis ne vairāk un ne mazāk kā nepārliecinošs. Tas nav raisījis ticību investora apņēmībai pamirušo metalurģijas milzi iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Lai gan tieši to I. Šamiss vismaz publiski ir apņēmies. Tomēr varētu arī saprast pretējo, jo laikam jau ne īsti līdz galam iekārotajai metalurģijas «līgavai» prāvs sūras pieredzes pūrs un arī šāda veida biznesa izredzes izmaksu un mūsdienu tirgus apstākļos ir drīzāk paradoksālas, nekā akmenī kaltas. Līdz ar to rodas sajūta, ka līgava zaudējusi pievilcību tik ļoti, ka to laulības gultas vietā nu gaida kaps. Un patiesībā tieši tas tika arī piesaukts un pareģots jau iepriekš. Dzelzs lēdijas gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tusks: Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" ES vēsturē

LETA--GUARDIAN, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzbeki varētu kļūt atvērtāki

Didzis Meļķis, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varas maiņa Centrālāzijas visapdzīvotākajā valstī iezīmē jaunu laikmetu, tomēr ne gluži liberalizāciju; pozitīvais faktors ir skaidras investīciju prioritātes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzbekistānas ilggadējā un faktiski jau vienīgā prezidenta Islama Karimova nesenā nāve ir likusi saausīties gan investoriem, gan ārpolitikas amatpersonām. Līdzšinējā premjera (arī ilggadējā – kopš 2003. gada) Šavkata Mirzijojeva iecelšana prezidenta pienākumu izpildītāja amatā tiek traktēta kā paredzamais virziens varas nodošanai šai autoritārajā valstī un centralizētajā ekonomikā.

«Kas nu būs?» veida ažiotāža, kas vērojama arī ap Taškentā notiekošo, ir raksturīga augsti centralizētām ekonomikām, kurās viss vai gandrīz viss ir atkarīgs no vienas personības, kad nu tomēr pienāk neizbēgamais – varas maiņa. Tehniski prezidenta funkcijas pēc I. Karimova nāves vajadzētu pārņemt valsts Senāta priekšsēdim, kas pašlaik ir Nigmatulla Juldaševs – «mazpazīstama figūra», kā viņu lakoniski apraksta Financial Times. Tāpēc Š. Mirzijojeva izraudzīšana pagaidu amatam līdz vēlēšanām, kas notiks 4. decembrī, tiek interpretēta kā skaidra norāde, ka uzbeku elite tieši viņu ir izraudzījusi par I. Karimova pēcteci.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mana veselība ir mana atbildība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 7. aprīlī, ir Pasaules veselības diena, un tieši šajā datumā 1948. gadā arī izveidota Pasaules Veselības organizācija. Veselība ir kas tāds, kas skar ikvienu un ļoti personīgi, tieši tādēļ viens no tradicionāliem vēlējumiem dažādos svētkos ir saistīts ar labas veselības piesaukšanu.

Veselība gan nav tikai individuāla un personiska lieta, tai ir izmērāmi ekonomiskie parametri. Lai cik ciniski tas neizklausītos, taču ir visā pasaulē pieņemta aprēķina metodoloģija, kas noteic, cik, piemēram, tautsaimniecībai izmaksā darbspējīga cilvēka pāragra nāve. XXI gadsimta Eiropā veselības aprūpe ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa – no vienas puses, un svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa – no otras puses.

Diemžēl šķiet, ka Latvijā nereti tiek aizmirsts gan par cilvēktiesībām, gan ekonomiku. Citādi ir grūti izskaidrojams jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas liedz pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemt cilvēkiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un par kuriem tās neveic valsts. Grūti izprast, kādu ekonomisko vai citu labumu valstij varētu dot tas, ka lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu par valsts naudu tiks liegti, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem vai pašnodarbinātajiem, kas maksā patentmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotējuša kriptovalūtas uzņēmuma klienti pieprasa dibinātāja ķermeņa ekshumāciju

Lelde Petrāne, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juristi, kas pārstāv bankrotējušās kriptovalūtas biržas "QuadrigaCX" lietotājus, pieprasa Kanādas varas iestādēm ekshumēt dibinātāja ķermeni, vēsta BBC.

Ekshumācija esot jāveic, ņemot vērā "QuadrigaCX" dibinātāja nāves "apšaubāmos apstākļus".

Džeralds Kottens (Gerald Cotten) pērn pēkšņi mira Indijā no komplikācijām, kas saistītas ar Krona slimību.

Pēc viņa nāves birža vairs nespēja darboties. 30 gadus vecais dibinātājs bija vienīgā persona, kurai bija paroles digitālajiem makiem, kuros kriptovalūtās atradās 180 miljoni Kanādas dolāru.

Viņa pāragrā nāve piespieda slēgt "QuadrigaCX", kurai tajā laikā bija aptuveni 115 000 lietotāju.

Kopš tā laika ir izplatījušās baumas, spekulējot ar to, ka Dž. Kottens patiesībā nav miris un aizbēdzis ar visiem finanšu līdzekļiem, lai gan gada laikā kopš viņa nāves tam nav gūti nekādi pierādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Putniņš: ABLV Bank gadījumā negatīvo lomu nospēlēja pagātne

Dienas Bizness, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.

«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Piesprādzējieties – turbulence vēl tikai sāksies

Didzis Meļķis, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktas ziņas tiem, kam Trampa ievēlēšana šķita pasaules gals; nē, tas ir sākums – jauns sākums cikliskām nepatikšanām

Šai komentārā būs runa par četriem asinsizliešanas gadījumiem diennakts laikā, kopš komentāru lapas redaktors man palūdza uzrakstīt par to, kas un kā no starptautiskajā arēnā šogad pieredzētā turpināsies nākamajā gadā. Pirmais gadījums ir Krievijas vēstnieka nogalināšana Turcijā, kas acīmredzot ir Daesh grupas teroristu vai to simpatizētāju atriebība Krievijai par Turcijai blakus esošās Sīrijas režīma atbalstīšanu karā pret salafītu novirziena islāmiskajiem dumpiniekiem.

Otrs gadījums ir kravas automašīnas ar nodomu veiktā ietriekšanās Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nogalinot 12 un ievainojot vairākus desmitus. Pašlaik jebkuras publiskas nejēdzības neizbēgami notiktu Ziemassvētku kontekstā, jo līdz ar to komercializāciju šie baznīcas svētki tiek piesaukti visur, lai gan tiem būtībā nav nekāda sakara ar karstvīna tirdzniecības telti, kurā vispirms ietriecās terorista nolaupītais smagais auto, aizraujot nāvē daudzas dzīvības. Tāpēc es savā interpretācijā labprāt paliktu pie neitrāla vērojuma – ka tas draņķis vienkārši piemeklēja maksimāli blīvu un relaksējušos cilvēku koncentrāciju, un, grozies kā gribi, tā pašlaik Eiropā ir ar savu reliģiozo ingredientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru