Transports un loģistika

Konteinerizācijas spožums un posts

Egons Mudulis, 13.10.2016

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Līdz šim visstraujākais kāpums jūras pārvadājumos bijis konteineru segmentā; šogad izaugsme var izpalikt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja neskaita globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmētos rādītājus 2009. gadā, jūras pārvadājumu kopējie apjomi kopš 2000. gada pastāvīgi turpinājuši palielināties. Kā liecina jaunākais ANO konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pārskats par jūras pārvadājumiem, visstraujākais kāpums ir bijis konteineru segmentā. Proti, no 2000. gada līdz 2015. gadam konteinerkravu apgrozījums pieaudzis 2,85 reizes no 3,17 trilj. tonnjūdžu līdz 9,02 trilj. tonnjūdžu. Kopumā jūras pārvadājumu apjomi šajā laika posmā palielinājušies 1,76 reizes līdz 54,24 trilj. tonnjūdžu. Pārskats arī atklāj, ka palielinās jaunattīstības valstu īpatsvars kopumā apkalpoto konteineru apjomā pasaules ostās.

Lai gan globālajā arēnā kravu jūras pārvadājumos mazāk nepaliek, kuģniecībām šis nebūt nav labākais laiks biznesam flotes pārsātinātības dēļ. Pie šīs un visām citām nelaimēm konteinerlīnijām jārēķinās, ka pārvadājumu apjomu pieaugums varētu tuvoties nullei, vēstīja The Wall Street Journal. Šis, 2016. gads, varētu izrādīties sliktākais kopš 2009. gada krīzes, laikrakstam norādījuši kuģniecību vadītāji.

Visu rakstu Konteinerizācijas spožums un posts lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook plāno lielas izmaiņas ziņu plūsmā

Lelde Petrāne, 12.01.2018

Marks Cukerbergs

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

#Informācija, kas nāk no uzņēmumiem, zīmoliem un plašsaziņas līdzekļiem būs mazāk pamanāma.

Interneta sociālais tīkls Facebook gatavojas mainīt savas ziņu plūsmas darbību, padarot ziņas no uzņēmumiem, zīmoliem un plašsaziņas līdzekļiem mazāk pamanāmas, ziņo BBC.

Tā vietā tiks uzsvērts saturs, kas raisa diskusijas starp ģimenes locekļiem un draugiem, kas izmanto šo vietni, informējis tās vadītājs Marks Cukerbergs.

Rezultātā uzņēmumi varētu saskarties ar to, ka to ierakstu popularitāte šajā vietnē krītas, atzīst Facebook.

Šīs izmaiņas stāsies spēkā tuvākajās nedēļās.

«Mēs esam saņēmuši atsauksmes no mūsu kopienas, ka publiskais saturs - uzņēmumu, zīmolu un plašsaziņas līdzekļu ziņas - izstumj personiskus mirkļus, kas liek vairāk savstarpēji sazināties. Veicot šīs izmaiņas, es paredzu, ka laiks, kuru cilvēki pavada Facebook, un kaut kādā mērā arī iesaiste mazināsies, bet es arī ceru, ka laiks, kas tiks pavadīts Facebook, būs vērtīgāks,» skaidrojis Cukerbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Gatavošanās, iespējams, aukstākajai Olimpiādei vēsturē

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai naidnieki dreb!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada maijā, 11.05.2018

Foto:LETA

Jaunākais izdevums

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmajā vietā Latvija!

Sandris Točs, speciāli DB, 05.06.2018

DB 5. jūnija vāks

Jaunākais izdevums

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas domes uzņēmumu spožums un posts

Elīna Pankovska, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neziņa par Brexit sāgas galu attur no britu aktīviem

Jānis Šķupelis, 12.02.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vai pelnītkāre un protesti nogalinās Airbnb

Rūta Kesnere, 04.06.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru