Pakalpojumi

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuriem cieņā pārbaudītas vērtības

Linda Zalāne, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Uzticas ieteikumiem

Ar restorānu izvēli lietišķās tikšanās reizēs riskēt neesot prātīgi, tādēļ uzņēmēji visbiežāk izvēloties pārbaudītas vērtības, turklāt svarīga esot arī restorānu atmosfēra, kas ir pietiekami mājīga, bet tai pašā laikā nenovērš uzmanību no sarunas temata. «Uzskatu, ka biznesa pusdienas nav produktīvas, jo ēdot cilvēka interese koncentrējas uz gastronomisko garšu, nevis uz garīgo darbību, kas ir svarīga biznesa jautājumu apspriešanā. Tikšanās restorānos lieti noder, lai dibinātu kontaktus vai atsvaidzinātu attiecības, bet par nopietniem biznesa jautājumiem pusdienās runāt nevajadzētu,» savus uzskatus atklāja LMT prezidents Juris Binde.

Vairāki aptaujātie atzina, ka ir konservatīvi, gastronomiskiem priekiem nododas restorānos, kam ir teicama reputācija. «Esmu konservatīvs un dodu priekšroku labi zināmām vietām, tādām, kas gadu gadiem saglabājušas nemainīgi labu kvalitāti. Esmu itāļu virtuves cienītājs, turklāt neesmu eksperimentētājs, tādēļ pirms atsauksmju uzzināšanas uz jaunatvērtiem restorāniem nedodos. Ar draugiem esmu iecienījis restorānu Portofino. Man statuss nav tik svarīgs, tādēļ nemeklēju kādus godalgotus restorānus, un ļoti labi jūtos arī Andalūzijas sunī vai Lidojošajā vardē,» stāstīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Ne tikai galvaspilsētā

Protams, netrūkst arī eksperimentētāju, kas nebaidās meklēt, atklāt un izmēģināt jaunas vietas gan Rīgā, gan citās pilsētās. Gaumīgās un mājīgās kafejnīciņas uzņēmēji atklājuši arī ārpus Rīgas. «Ar sievu bieži dodamies uz Liepāju, kur konditorejā Boulangerie brīvdienās pasniedz vēlās brokastis, un šeit noteikti ieteiktu pacienāties ar gardajām kūciņām un bulciņām. Jūrmalā esam atklājuši restorānu MaMa, kurā saimnieko viena no labākajām Latvijas šefpavārēm Terēze Kondrāte,» garšas ceļojumu pieredzē dalījās pasākumu aģentūras Chocolate events līdzīpašnieks Jānis Spinga. Savukārt Latvijas balzama ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš - Āboliņš atzinis, ka bieži iegriežoties Braslas krogā, kas atrodoties Straupes pagastā, jo tur netālu dzīvojot. Šajā krogā esot «līdz kaulam» izturēts latvisko ideju stils – no interjera līdz ēdienu piedāvājumam. Tur vēl aizvien neesot nopērkama koka kola. Stendera līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atklājis, ka Cēsīs esošajā kafejnīcā Zaļā zāle varot mieloties ar garšīgiem burgeriem.

Savukārt kafijas cienītājiem vērts ielūkoties DB apkopotajā tabulā, kurā sarindotas tās kafejnīcas, kurās uzņēmēji mēdz biežāk iegriezties, lai baudītu kafiju. Accenture Latvija izpilddierektors Maksims Jegorovs ir espresso cienītājs un ir atradis dažas vietas, kurās to pagatavojot viņam pa prātam – Index Cafe, Innocent Cafe, tomēr, izcilāko espresso pasniedzot All Cappuccino.

Paši pie plīts

Daudzi augstākā līmeņa vadītāji Latvijā ir gardēži, cilvēki ar izsmalcinātu gaumi. Vairāki arī atzinās, ka paši mājās nemet līkumu virtuvei, bet ļaujas kulinārijas eksperimentiem. Kādam vislabāk izdodoties kūku cepšana, kāds cits dod priekšroku Āzijas ēdienu pagatavošanai. «Idejas receptēm smeļos dažādos interneta portālos. Vislabāk man garšo austrumu tipa ēdieni. Piemēram, nesen izmēģināju pagatavot marokāņu ēdienu, kura pamatā ir burkāni un medus. Cepu arī mafinus un reiz man gana garšīgi izdevās pagatavot parafē,» stāstīja komunikācijas profesionālis Ansis Egle. Savukārt a/s Spodrība direktore Baiba Merge-Ansviesule mājās bieži gatavojot jēru un zivis islandiešu gaumē, kas esot īstens piedzīvojums garšas kārpiņām. «Vai zinājāt, ka islandieši kūkas ēd ar putukrējumu, kuram nav pievienots cukurs? Lai arī sākumā pretstatā latviski ierastajam tas varētu šķist dīvaini, pamēģiniet, jums iepatiksies!» viņa mudināja.

Ekselences labākie restorānu saraksts

Vincents

Bibliotēka No.1

Tam labam būs augt

Kaļķu vārti

Riviera

Bergs

Renomme

Kilimanjaro

Vīna studijas restorāns

36.līnija

Mālpils muižas restorāns

Koya

Ostas skati

Neiburgs

Le Dome

Valtera restorāns

Burkāns

Pinot

Elements

Osiris

Dikļu pils

Tinto

Monterosso

Alberta 13

Portofino

Uzbekistāna

Aqua Luna

Olive Oil

Salve

Mio

DB aptauja

Biznesam un atpūtai

Bibliotēka No.1

Riviera

Tam labam būs augt

Koya

Kafetērija Gastronome

Vincents

Kid*

Le Dome

Fazenda

Vīna Studija

Elements

Cafe Mio

Māja

Gutenbergs

Amarone

Aqua Luna

Osiris

Kafijotavas

Innocent Cafe

All Capuccino

Index Cafe

Costa Coffee

Ārpus Rīgas

36. Līnija (Jūrmala)

32. augusts (Mārupe)

Braslas krogs (Straupes pag.)

Rātes Vārti (Valmiera)

AitiņLauvas (Rīgas-Liepājas šosejas 22.km)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā

Elena Košeļeva - privātās vidusskolas Patnis krievu valodas skolotāja, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozares pakalpojumu eksports strauji pieaudzis

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Mainās Čierīša rajona tēls

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 10.10.2014

Čiekurkalna tirgus rajons nebūt nav tik pelēks, to atdzīvina blakus esošo veikalu piedāvājums - krāšņie, atraktīvie un arī ekskluzīvie atribūti. Uz Čierīti joprojām atvizinās tramvajs, iespējams labi piebraukt arī ar auto.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Čiekurkalna tirgus tuvumā durvis vēruši dažādi veikali, visiem ir – pozitīva attieksme pret biznesa vietas izvēli, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus klātesamības faktors veicinājis veikalu vieglāku atrašanu, taču klientu pieplūdumu nav ietekmējis, jo veikalu mērķa auditorija ir ļoti specifiska.

Čiekurkalna tirgus apkārtnē, Ropažu ielā, mājvietu raduši daudzi dažāda profila preču tirgotāji. Jau vairāk nekā divus gadus šajā rajonā netālu no tirdziņa, ko tautā ierasts dēvēt par Čierīti, atrodas viens no diviem Gemoss specializētajiem veikaliem, kura sortiments paredzēts galvenokārt bāriem, restorāniem un viesnīcām, kā arī tiem, kuriem patīk rosīties pa virtuvi, izmantojot īpašus virtuves aksesuārus un izejvielas. Kā izrādās, Ropažu ielas Gemosu ir iecienījuši ne tikai gardēži, bet arī garnadži. «Pirmajā pastāvēšanas gadā veikalu bija iecienījuši negodprātīgi «klienti», kuri uz veikalu nāca kā uz darbu. Šī iemesla dēļ veikalam tika noslēgts līgums ar apsardzes kompāniju, taču tad veikala godprātīgie klienti sāka justies neomulīgi. Šobrīd jautājums ir atrisināts, palielinot darbinieku skaitu un, protams, uzstādot novērošanas sistēmas,» stāsta Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā joprojām viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

LETA, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gandrīz pusē BVKB pērn pārbaudīto sabiedrisko ēku drošība ir nepietiekama

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā, informē BVKB.

Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

«Nedrošo ēku īpatsvars ir augsts, tomēr jāuzsver, ka pērn pārbaudēs īpaši pastiprinātu uzmanību pievērsām ēkām, kas atbilst līdz šim identificētajam potenciāli nedrošo ēku raksturojumam. Tāpat ar augstu prioritāti tika izvirzīts apsekot izglītības iestādes, to skaits veido gandrīz pusi jeb 48% no pārbaudīto ēku apjoma pēc lietošanas veida. Pārbaudītās ēkas tiek iedalītas kategorijās pēc luksofora principa, rezultātus atzīmējot publiski izveidotajā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē BVKB mājaslapā. Ikvienam ir iespēja pārskatāmi sekot aktuālajai informācijai, kas regulāri tiek atjaunota,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkoreja aizliegs braukt ar automašīnām BMW, kuru dzinējiem pastāv aizdegšanās risks, ja tās nav pārbaudītas.

Aizliegums stāsies spēkā trešdien un attieksies uz aptuveni 20 000 BMW automašīnu.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW jūlijā atsauca Dienvidkorejā aptuveni 106 000 automašīnu un augusta sākumā izplatīja atvainošanos par aizdegšanās gadījumiem, kuros tiek vainota komponente, kas paredzēta dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu samazināšanai.

Taču automašīnu īpašnieki uzskata, ka atsaukums bijis novēlots.

Dienvidkorejas Zemes, infrastruktūras un transporta ministrija pirmdien informēja, ka drošības pārbaudi vēl nav izgājušas 27 000 automašīnu, taču pieļāva, ka daļa no tām tiks pārbaudītas pirms aizlieguma stāšanās spēkā.

Ar šīm automašīnām turpmāk būs aizliegts braukt, izņemot došanos uz pārbaudi. Aizlieguma pārkāpējiem varēs tikt piemērots gadu ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Noskaidroti 30 labākie Latvijas restorāni

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaicinot šefpavāru žūriju no ārvalstīm, trešo gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā.

Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2015 nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā vietējie žurnālisti, gardēži un restorānu jomas eksperti nobalsoja par viņuprāt labākajiem restorāniem, katru no tiem izvērtējot, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās starptautiska žūrija, kuru šogad veidoja 14 pieredzējuši profesionāļi no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Dānijas, Šveices, Somijas un Norvēģijas, informē konkursa organizētāji.

Apmeklējot restorānus, žūrija katram no tiem individuāli piešķīra punktus. Maksimālais punktu skaits, ko restorāns varēja iegūt, bija 200 punkti - 80 punktus par ēdienu; 50 punktus par apkalpošanu; 40 punktus par dzērieniem un 30 punktus par atmosfēru restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātinot saldējuma Ekselence piedāvājumu, piena pārstrādes uzņēmums Food Union izveidojis divus pavisam jaunus saldējuma veidus uz kociņa, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums izveidojis Ekselence pistāciju saldējumu ar šokolādes mērces slāņiem piena šokolādē, kas pārkaisīta ar macarons cepumu un mandeļu gabaliņiem, un Ekselence apelsīnu saldējumu ar apelsīnu mērces slāņiem piena šokolādes pārklājumā ar macarons cepumu un mandeļu gabaliņiem. Šie ir pirmie saldējumi Latvijā, kas gatavoti pēc sausā pārklājuma tehnoloģijas. Kopumā Food Union šogad ir investējis vairāk nekā 140 tūkstošus eiro gardēžu saldējuma Ekselence jauno produktu izstrādē un ražošanā.

«Mandeļu cepumi macarons ir franču konditorejas lepnums, kurus novērtē arī Latvijas gardēži. Gatavojoties jaunajai vasaras sezonai, iedvesmojāmies no vispasaules tendencēm, kā rezultātā pirmo reizi Latvijā radījām jauna veida saldējumu Ekselence ar macarons cepumu gabaliņu pārklājumu,» saka AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Noteikti 50 pasaules labākie restorāni

Žanete Hāka, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā World's 50 Best Restaurant Awards laikā nosaukti pasaulē labākie restorāni, raksta Business Insider.

Pasaules labākos restorānus izvērtējuši vairāk nekā 1000 starptautiskie šefpavāri, ēdienu kritiķi un ceļojošie gardēži.

Šajā gadā ieviests jaunums, ka, restorāni, kuri iepriekš ieguvuši pirmo vietu, vairs sarakstā netiks iekļauti, bet tos iekļaus speciālā sarakstā.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri ir 50 pasaules labākie restorāni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sanitex attīsta vairākus biznesa virzienus, audzē apgrozījumus un turpina investēt loģistikas pakalpojumos un tehnoloģijās.

2018. gadā SIA Sanitex atvērusi sesto Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzi, ieguldot tajā aptuveni 4,5 miljonus eiro. Šogad jaunas vairumtirdzniecības bāzes atvērtas netiks.

Veiksmīga sinerģija

Kopš 2011. gada uzņēmums ir atvēris sešas Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzes juridiskām personām – trīs Rīgā, pa vienai Valmierā, Liepājā un Daugavpilī; kopumā ieguldīti 15 milj. eiro; Rāmavā uzbūvēts loģistikas komplekss 41 tūkst. m2 platībā, kurā atrodas arī kompānijas birojs. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 25 milj. eiro, loģistikas centru pārvalda Sanitex grupas uzņēmums Baltic Logistic Solutions. «Turpmākās investīcijas tiek plānotas jaunu produktu, pakalpojumu izstrādē, kā arī tehnoloģijās, kas ļaus klientiem daudz ērtāk sazināties un iegādāties preces no uzņēmuma. Sagaidāmas investīcijas loģistikā, lai uzlabotu kvalitāti, darba ražīgumu un nodrošinātu vēl augstāku preču piegādes kvalitāti un izsekojamību,» stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nēģu suši un citas delikateses nēģu svētkos Carnikavā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru