Pārtika

Maize pārmaiņu ceļā

Anda Asere, 05.11.2014

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Mazāk ēdāju

«Kopējais maizes tirgus samazinās. Cilvēki ēd mazāk maizes. Tas ir galvenais izaicinājums,» saka A. Lankots. Viņš spriež, ka tam ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem ir tas, ka Baltijā samazinās iedzīvotāju skaits un to ietekmē emigrācija un negatīvs dzimstības indekss. Cita tendence liecina, ka mainās dzīvesstils un ēdiena kultūra. «Ikdienišķā maize ir bijis tradicionāls ēdiens kopā ar zupu, silto ēdienu, taču ierasto ēdienreižu kopā ar ģimeni ir arvien mazāk,» teic A. Lankots.

Pēdējā laikā novērots, ka balto kviešu miltu tēls ir negatīvs un piedāvājumā parādās vairāk pilngraudu produktu. «Baltie milti nav slikti, jūs tikai saņemat nedaudz mazāk vitamīnu un minerālvielu. Tā ir tēla lieta, kas ietekmē visu maizes industriju,» viņš apgalvo. Šajā biznesā jārēķinās arī ar to, ka paplašinās dažādu ēdienu izvēle un maize konkurē ar daudziem citiem produktiem. «Tas nozīmē, ka tradicionālā maize piedzīvo pārmaiņas,» saka A. Lankots.

Viņš paredz, ka divu, trīs gadu laikā kopējais maizes apjoms turpinās kristies, galvenokārt baltmaizes popularitātes samazināšanās dēļ. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, šogad Leibur apgrozījums, visticamāk, neaugs. Dramatiska krituma nebūs, tomēr būšot neliels samazinājums.

Vajag pielāgoties

Runājot par maizes tirgu, A. Lankots atzīst, ka, salīdzinot 2009. gada rādītājus un prognozi par šo gadu, maizes patēriņš kilogramos Igaunijā esot samazinājies par 15–20%. Tas ir izaicinājums, kas ietekmē tradicionālo maiznīcu biznesa modeli, un ir nepieciešams pielāgoties tirgus pieprasījumam. «Domāju, ka iemesls maizes patēriņa samazinājumam ir arī tas, ka maizes ražotāji cilvēkiem nav devuši pietiekami pievilcīgus piedāvājumus iepakojuma, kompozīcijas, ziņojuma un veselīguma veidolā. Cits veids, kā apturēt samazinājumu vai vismaz samazināt kritumu, ir mainīt piedāvājumu. Ir jāpielāgojas pieprasījumam,» uzsver A. Lankots.

Tajā pašā laikā, kopējam maizes patēriņam samazinoties, pieaug to maizes veidu pieprasījums, kurus patērētāji uzskata par veselīgākiem, piemēram, populārāka kļūst maize ar dažādām sēkliņām, no dažādu miltu maisījumiem u.tml. «Pēc apjoma pēdējos sešos gados maizes tirgus Igaunijā ir diezgan dramatiski sarucis, bet veselīgās maizes patēriņš ir teju dubultojies. Šis segments pagaidām veido 11–12% no kopējā maizes tirgus, bet pirms sešiem gadiem tie bija tikai 5%,» norāda A. Lankots.

Izmaiņas tirgū ir visai straujas, un ir skaidrs, ka tām ir jāpielāgojas, bet bieži vien lielākiem uzņēmumiem, pie kuriem pieder arī Leibur, tas nenākas tik viegli. A. Lankots šīs lielās kompānijas salīdzina ar milzu kuģi, kam jāmaina virziens. «Apdomājam jaunus produktus un pakalpojumus, arī jaunas jomas ārpus mūsu tradicionālā biznesa. Mums ir spēcīgs zīmols, laba vadības komanda. Potenciāls ir liels. Mūsu vadības komanda ir diezgan jauna, tā ir vērtība. Vidējais vecums ir 38 gadi. Tā ir jauna līderu paaudze, kas ir dedzīga attīstīt biznesu,» viņš spriež.

Visu rakstu Maize pārmaiņu ceļā lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness.