Jaunākais izdevums

Vairākumam mēbeļu ražotāju ienākumi pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, visai strauju pieaugumu rāda tikai nozares jaunpienācēji, šogad minimāla izaugsme.

To liecina nozares lielāko spēlētāju neto apgrozījuma tendence pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu un šogad, kā arī pašu mēbeļu ražošanas uzņēmēju sacītais. Aizpērn Dānijas a/s Kvist Industries no Swedbank iegādājās bijušās Sāgas grupas SIA Laiko ražotni netālu no Mālpils, un šobrīd tā strādā (SIA Kvist) un eksportē savus liekti līmēto mēbeļu detaļu izstrādājumus. Arī otra bijušās Sāgas ražotne Tukumā, kuru iegādājās Daiļrade koks, aizpērn atsākusi savu darbu.

Sava artava pienākas vēl vienam nosacīti nozares jaunpienācējam SIA JPD Production, kura neto apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 1,76 milj. Ls lielāks nekā daudzu nozares uzņēmumu apgrozījums. Tieši SIA Kvist, SIA Tukuma mēbeles, kā arī SIA JPD Production ir lielākie mēbeļu ražošanas un eksporta apmēra audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltijas TOP: Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi

Anda Asare, Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Morozov&Son mēbeles

Monta Glumane, 20.07.2018

Uzņēmuma dibinātājs Jurijs Morozovs (no kreisās) ar dēlu Sergeju, kas ir uzņēmuma izpilddirektors.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iegādājoties mēbeles aptuveni miljona apmērā, VID vecās atdos reģioniem un citām finanšu iestādēm

Gunta Kursiša, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekot pie jaunas ēkas Valsts ieņēmumu dienests (VID), tiks arī pie jaunām mēbelēm, turklāt to iegādei būs atvēlēts aptuveni pusotrs miljons latu. Savukārt vecās mēbeles tiks atdotas citām Finanšu ministrijai (FM) pakļautām iestādēm, kā arī VID iestādēm reģionos.

«VID pārceļoties uz jauno ēku Talejas ielā 1, Rīgā izvietoto VID struktūrvienību lietošanā esošās mēbeles uz jauno ēku netiks pārvietotas. Tas skaidrojams arī ar to, ka jaunajā ēkā paredzēts citāds telpu plānojums un parametri un citāds darbinieku izvietojums,» Db.lv skaidroja dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Patlaban VID 14 adresēs Rīgā, no kurām darbinieki pārcelsies uz jauno VID ēku, atrodas aptuveni 5600 mēbeles, tostarp dažādi galdi, skapji, dokumentu plaukti u.c. mēbeles. Tiesa gan, ne visas mēbeles, kas šobrīd atrodas minētajās 14 adresēs, ir VID īpašums. Daļa no šīm mēbelēm pieder telpu iznomātājiem un VID šobrīd tās nomā, stāstīja E. Teice-Mamaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Jauna kleita vecu mēbeļu detaļām

Anda Asere, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.

Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar būvniecības nozares atlabšanu, kā arī 3,5 miljonus lielo pasūtījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmēbelēšanā šogad par 15% pieaudzis vietējo mēbeļu ražotāju kopējais apgrozījums. Savukārt nākamgad, attīstoties ekonomikai un palielinoties vietējā tirgus un eksporta pieprasījumam, gaidāms vēl 10% kāpums, intervijā aģentūrai LETA prognozēja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Nozare strauji auga no 2003.gada, jo privātpersonas ņēma kredītus, uzņēmumi iekārtoja birojus, bankas mainīja mēbeles utt. 2007.gadā vien mēbeles tika saražotas 175 miljonu eiro vērtībā. Taču, sākoties krīzei, ražotāji izjuta dramatisku kritumu. Smagākais laiks tika pieredzēts 2008.gadā, kad daudzi bankrotēja - no 555 uzņēmumiem palika apmēram 200. Tomēr palikušajiem izdevās pārdzīvot «tukšos» gadus, un no 2009.gada atsākās lēna attīstība, līdz 2013.gadā beidzot tika sasniegts 87 miljonu eiro patēriņa rādītājs,» sacīja Plezers.

Savukārt jaunākās aplēses liecinot, ka šā gada deviņos mēnešos asociācijā ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 43,51 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir par 11,1% jeb 4,38 miljoniem vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DB viesojas vienīgajā Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmumā

Anda Asere, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeles no ārvalstu džungļiem atved 74 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Mēbeles Rīgas Krēslu fabrikā

Monta Glumane, 01.03.2019

Uzņēmums fokusējas uz liekti līmēta saplākšņa mēbeļu ražošanu. RKF strādā aptuveni 50 darbinieki.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Kā top Troll Smiltene bērnu gultiņas

Jānis Strautiņš, 22.02.2019

Troll Smiltene bērnu gultiņu tapšanas process skatāms tālāk galerijā!

No bērza zāģbaļķiem izgatavotās sagataves ir sazāģētas, ņemot vērā mēbeļu detaļu garumu, lai varētu nodrošināt optimālu izejmateriāla kustību ražošanā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fokuss uz premium segmentu

Kristīne Stepiņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no panākumu atslēgām eksporta tirgū ir dizains, šim principam seko vairāki pašmāju bērnu mēbeļu ražotāji

Latvijā tiek ražotas kvalitatīvas bērnu mēbeles, un tām ir liels eksporta potenciāls. «Bērnu dizaina mēbeles ir skaistas un kvalitatīvas, tām ir lielas iespējas iekarot ārvalstu tirgus un pircēju sirdis. Taču katram zīmolam ir jāveido sava unikalitāte un jāstrādā pie lojālu klientu loka veidošanas,» vērtē SIA Nordi Furniture valdes loceklis Miks Pētersons.

Ražotāji aktīvi piedalās un arī gūst ievērību starptautiskās izstādēs, lielākā no kurām ir Kind + Jugend, kas notiek Ķelnē, Vācijā. Dizaineri cenšas radīt produktus, kas ne tikai atšķiras, bet pārsteidz un nespēj atstāt vienaldzīgus.

Uzņēmums Yappy Kids, pēc kura izstrādātā dizaina gandrīz trīs gadus tiek ražotas bērnu mēbeles, pērn ir spējis ievērojami palielināt apgrozījumu, sasniedzot 263 tūkst. eiro, un būtiski paplašinājis savu bērnu mēbeļu kolekciju. Šobrīd ar Yappy Kids zīmolu tiek ražoti pieci dažādi zīdaiņu gultiņu modeļi, trīs dažāda veida kumodes ar pārtinamo virsmu, kā arī izvelkamā pusaudžu gulta. Mēbeles pamatā top no bērza un dižskābarža, tāpat tiek izmanotas arī ozolkoka detaļas. Aptuveni 50% produkcijas uzņēmums eksportē. Bērnu mēbeles nonāk Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Norvēģijā, Ungārijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Lietuvas investoriem piederošā Furniture1 zīmols Berry Mebeles, kas šobrīd darbojas jau 10 Eiropas valstīs, Latvijā sāk mēbeļu tirdzniecību internetā.

Internetveikals piedāvās iespēju pasūtīt mēbeles bez avansa maksājuma, savukārt norēķināties par precēm varēs to piegādes brīdi. Interneta platforma radīta, piemērojoties tirgus prasībām, jo izpētīts, ka 57% pircēju mēbeles aplūko un izvēlas internetā.

«Internetā var izvēlēties mēbeles, atvēlot pārdomām neierobežotu laiku, turklāt to var darīt jebkurā ērtā brīdī, kaut vai vēlu vakarā vai naktī. Vairumu preču var apskatīt arī 3D formātā, mainīt to krāsas un izvietojumu – tādā veidā mēbeles izvēlēties ir daudz ērtāk, nekā fiziski apmeklējot veikalu. Jaunākie novērojumi liecina, ka gandrīz 6 no 10 internetveikalu apmeklētājiem tos pārlūko mobilajās ierīcēs, bet pašu iepirkšanos 7 gadījumos no 10 veic no datoriem,» stāsta preču zīmes Berry vadītāja Latvijā Jekaterīna Vercinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Atjauno koka mēbeles un gaida atgriežamies klientus

Anita Kantāne, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu atjaunošana ir viens no darbības virzieniem veikala Mājlietu sala īpašnieku ģimenei – Ivaram Stūrim un dzīvesbiedrei Ingai Ādminei-Stūris.

Ģimene pirms pusotra gada Ādažos atvēra mēbeļu un interjera priekšmetu veikalu, kura piedāvājumu raksturo kā vintage stils no Skandināvijas. Veikalā nonāk lietotās mēbeles un interjera priekšmeti, kas tiek iepirkti Zviedrijā, kā arī pašu atjaunotās mēbeles.

Lai arī šobrīd zviedru mēbeļu milzis IKEA vilina pircēju pie sevis, ietekmējot pircēju plūsmu, Mājlietu salas klients atgriežas.

«Esam attīstības ceļā. Vintage nav pārejošs modes stils, tas ir paliekošs, jo arvien būs paaudze, kas novērtēs neseno vēsturi – sadzīves lietas, kuras lietoja pirms 30, 40 gadiem un pat pagājušā gadsimta sākumā,» pauž I. Stūris.

Mēbeļu atjaunošana notiek ģimenes dzīvesvietā, kur pagrabā ierīkota darbnīca un procesā iesaistās abi dzīvesbiedri. I. Stūris veic «netīro» darbu – labo, slīpē, krāso, lako un vasko mēbeles, bet Inga vizualizē krāsu toņus un dizaina detaļas atjaunojamām mēbelēm. Pārsvarā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas ražoti uz ūdens bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Mēbeles eksportē kopā ar mājām

Māris Ķirsons, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražošanas SIA Skābardis ārvalstu tirgū iekļūst, izmantojot klastera principu – apmēbelējot Latvijā ražotās koka karkasu mājas, kuras domātas ārzemju pircējiem

Nelielam ražošanas uzņēmumam ārvalstu tirgus durvis «atslēgt» nav viegli, jo vajag ne tikai doties vizītēs uz ārzemēm, bet arī pierādīt savu varēšanu. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tomēr SIA Skābardis ir atradis citu ceļu, kā ražot mēbeles eksportam, izmantojot klastera principu – sadarbojties ar Latvijas māju ražotājiem – būvētājiem, kuri pilda pasūtījumus ārvalstu klientiem.

Klastera efekts

«Uzņēmuma mēbeles ir Norvēģijā, Spānijā, Francijā un Amerikā,» lepns par iespēto ir SIA Skābardis valdes priekšsēdētājs Andris Kārlis Ošiņš. Viņš cer, ka perspektīvā to valstu ģeogrāfija, kurās ir uzņēmuma ražotās mēbeles, tikai paplašināsies. «Nē, nē, paši neesam tik lieli un vareni, lai spētu ne tikai doties dažādos darījuma braucienos, bet arī piedalīties konkursos par mēbeļu dizainu, ražošanu un piegādi, kā arī dažādās izstādēs,» tā uz jautājumu, vai pats uzņēmums nodarbojas ar ārvalstu klientu meklēšanu, atbild A.K. Ošiņš. Veiksmes formula ir meklējama sadarbībā ar Latvijas mājražotājiem. «Ir lieliska sadarbība ar SIA Superbebris, kura ražotās mājas esam apmēbelējuši pēc ārvalstu pircēju – klientu vēlmēm,» skaidro A.K. Ošiņš. Šādu pasūtījumu izpilde ļaujot uzņēmumam ne tikai kāpināt savus ienākumus, bet arī slīpēt profesionālo meistarību. «Esam atvērti arī sadarbībai ar citiem Latvijā strādājošajiem māju ražotājiem un būvētājiem,» saka A.K. Ošiņš. Ir bijuši citi ārvalstu pasūtītāji, kuri paši piedāvājuši Latvijas ražotājam izgatavot iecerētu interjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti nosaukumam, SIA Palešu mēbeles produkcija tiek izgatavota no pirmreizējiem izejmateriāliem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, dizains tik tiešām ir aizgūts no paletēm. «Izgatavojam mēbeles no labiem materiāliem, tie ir apstrādāti un nav jāsatraucas par skabargām, kas var gadīties mēbelēm, kuras pašrocīgi izgatavotas no apslīpētām paletēm,» saka Anete Spēlmane, SIA Palešu mēbeles īpašniece un dizainere. Uzņēmuma ražoto mēbeļu dizaina pamatā apvienota tradicionālā, visiem labi zināmā t.s. eiropaletes forma un modernas koka apdares tehnikas. «Rezultāts ir augstas kvalitātes oriģinālas mēbeles ar personalizētu dizainu,» skaidro A. Spēlmane. Ražošanas procesā tiek izmantots apstrādāts priedes vai egles koks un ekoloģiskas krāsās, kas izceļ tā dabisko struktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 14,1% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018.gada pirmajos četros mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 47,542 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 11,539 miljonu eiro apmērā, kas ir 24,3% (pirms gada - 18%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 16,1% vairāk nekā 2017.gada pirmajos četros mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad četros mēnešos koka mēbeles vestas 6,261 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju - 3,946 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,2% (pirms gada - 15,1%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 7,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā vintidža balss vēl blāva

Linda Zalāne, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vintidža popularitātes vilnis, kas jau labu laiku pārņemis Eiropu un ASV, līdz Latvijai īsti nav nonācis , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vintidžu (vintage) parasti dēvē lietas – apģērbu, apavus, aksesuārus, mēbeles, interjera priekšmetus –, kas ražotas laika posmā no pagājušā gadsimta 20. līdz 90. gadiem. Vintidža apģērbu un aksesuāru cienītājiem pagājušā gadsimta pērļu medībās Latvijā ir plašākas iespējas, savukārt tiem, kas vēlas iegādāties mēbeles vai interjera priekšmetus mājoklim, klājas grūtāk. Turklāt šo apģērbu ir vieglāk pārvest no kāda ārzemju ceļojuma vai iegādāties dažādās ārvalstu interneta izsoļu vietnēs, piemēram, eBay, taču dīvānu vai krēslu ceļojuma somā ielikt būs sarežģīti, bet transporta izdevumi par preces atgādāšanu uz Latviju pirkuma summu krietni sadārdzinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru