Jaunākais izdevums

Igaunijas Veterinārais un pārtikas dienests vienojies par eksporta sertifikātu ar Melnkalnes Veterināro un fitosanitāro dienestu, paverot iespēju Igaunijas ražotājiem eksportēt uz Melnkalni zivis un zivju produktus.

Sākot no pirmdienas, visi zivju pārstrādes uzņēmumi, kam ir atļauja darboties Igaunijā, varēs eksportēt savu produkciju uz Melnkalni, ja būs saņēmuši sertifikātu no Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta.

2017.gadā Veterinārais un pārtikas dienests atvēra saviem lauksaimniekiem piena produktu eksportam jaunus tirgus Turcijā, Peru, Ukrainā, Dienvidkorejā, Japānā un Dienvidāfrikas Republikā.

Pašreiz Igaunijas piena produkti var tikt eksportēti uz 45 valstīm ārpus Eiropas Savienības, zivju produkcija var tikt eksportēta uz 32 valstīm, kas neietilpst ES, un gaļa un gaļas produkti - uz astoņām valstīm ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Belokoņs ar partneriem izveido 3,7 miljonu eiro vērtu zivju cehu Inešos

Sandra Dieziņa, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada Inešos atklāts akvakultūras uzņēmuma Hibitech Piebalga jaunais zivju audzēšanas cehs, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) informācija.

Projekta «SIA Hibitech Piebalga zivju audzēšanas ceha izveide» ietvaros tika veikta jauna zivju audzēšanas ceha būvniecība, teritorijas labiekārtošanas darbi, kā arī recirkulācijas sistēmas un dažādu ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu iegāde un uzstādīšana. Projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa ir 3 681 406,21 eiro. Plānots, ka daudzfunkcionālajā zivju audzētavā gadā tiks izaudzētas vairākas sugas zivju: 31 t sterletes (storveidīgās zivis), 180 t samu, 63 t stores un 68 t zandartu. Plānots, ka šīs zivis kļūs par eksporta preci un ceļos no Vecpiebalgas uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm. Pamats tam ir augošais pieprasījums pēc zivīm, kas audzētas tepat, Eiropas valstīs, nevis Ķīnā vai Vjetnamā, kā arī tas, ka zivju resursi jūrās un ezeros samazinās. Šobrīd par Inešos tapušo zivju audzētavu var teikt, ka tā ir lielākā zem jumta esošā zivju audzētava ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Zivju Lete Rīgā, Dzirnavu ielā tika atvērts jau 2015. gadā, taču šogad tā īpašnieks Murads Juško nolēmis īrēt divtik plašākas telpas Dzirnavu ielas otrā galā.

Restorāns tika izveidots mīlestībā pret jūras produktiem un Latvijas zvejniecības mantojumu. «Rīgā ir ļoti daudz restorānu, konkurence ir liela. Katru dienu parādās jaunas vietas, turklāt daudzas no tām ir patiešām labas. Bet tas viss mūs tur tonusā un motivē strādāt vēl labāk,» saka M. Juško.

Restorāna saimnieks ir dzimis Rīgā, bet 20 gadu vecumā aizbrauca uz ASV, vēlāk uz Maskavu, lai strādātu restorānu industrijā. 2015. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai paliktu šeit un realizētu sen izsapņoto sapni par paša veidotu restorānu. Viņam pieder arī citi restorāni, tajā skaitā «COD Robata Grill Bar».

Šefpavārs Romans Bidjuks un viņa komanda «Zivju Letē» radījuši zivju un jūras veltšu piedāvājuma klāstu, kuri integrēti gan Latvijai, gan citām valstīm raksturīgi ēdieni. Ēdienkartē var atrast tartaru, karpačo, grilētas zivis, jūras velšu sautējumu, omāru, kaviāru, kā arī citus ēdienus. No vietējā produkta klāsta restorānā ir nēģi želejā, reņģes, ķilavmaizītes un marinēta siļķe. Īpašnieka Murada iecienītākais ēdiens ir «fish&chips», savukārt viesu izvēle nav tik konkrēta un ir visai plaša. Vidējais «Zivju Letes» rēķina apmērs ir 17 eiro no cilvēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss likvidācijas process

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainījusies Ventspils zivju konservu kombināta vadība

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVD pārstāvis komentē slimo liellopu gaļas un eko medus skandālus

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs/Biznesa augstskolas Turība absolvents Ivars Koloda, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru