«Esmu šokā. Mēs, pēdējie mohikāņi, strādājam, lai būtu vietējās zivis, nevis tikai imports, taču mūs cenšas iedzīt stūrī.»

Tā savu sašutumu par pēdējā brīdī veiktajām izmaiņām valdības darba kārtībā, izņemot jautājumu par grozījumiem noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, pauž z/s Staģis 1 saimniece Ausma Dančauska.

Sākotnēji bija paredzēts, ka valdība par murdu zvejas lieguma perioda izmaiņām spriedīs jau šīs nedēļas valdības sēdē, taču pēdējā brīdī jautājums no Ministru kabineta sēdes darba kārtības izņemts. Tas tiek skaidrots ar nozares asociāciju iebildumiem, un tagad nolemts jautājumu vispirms skatīt koalīcijā. Paši zvejnieki gan uzskata, ka tas saistīts ar makšķernieku spēcīgo lobiju. Grozījumi paredzēja par divām nedēļām samazināt šobrīd noteikto lieguma laiku zvejai ar murdiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tas turklāt, iespējams, notiek pretēji Krājbankas kreditoru interesēm un apejot tiesas liegumus. Jo, neraugoties uz BAS, tās mantai un amatpersonām noteiktajiem juridiskajiem liegumiem, notikusi BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesības pret airBaltic - īpašnieku maiņa un tā jau kā komercķīla ir reģistrēta uz cita vārda.

Proti, pagājušā nedēļā Krājbankas meitas uzņēmums Atlantijas biroji no airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS pārņēma saistības pret Krājbanku un Snoras: ir reģistrēta ķīla, kuras devējs BAS vietā nu ir Atlantijas biroji, bet ņēmējs Krājbanka un Snoras. Ķīlas maksimālā summa minēti 26,04 miljoni latu, bet komercķīlas priekšmetā ietilpst arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. DB jau iepriekš rakstīja, ka pērn pēc Krājbankas kraha banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Atlantijas biroji pārņēma BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un Taurus Asset Management.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Carnikavas nēģi kā pirmie no Latvijas pārtikas produktiem iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar norādi Carnikavas nēģi marķēs tikai laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos un pārstrādātos nēģus.

Lēmumu par Carnikavas nēģu iekļaušanu Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi 2015. gada 13. februārī.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana.

Zemkopības ministrija aicina arī citus Latvijas tradicionālo produktu ražotājus būt aktīviem un sagatavot pieteikumus produktu nosaukumu ierakstīšanai kādā no ES aizsargātajiem reģistriem.

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Laika apstākļi, kuri strauji izmainījās nedēļas sākumā, ir labvēlīgi nēģu, lašu un taimiņu migrēšanai no jūras upēs un uz to ir reaģējuši arī maluzvejnieki, informē biedrības Latvijas Makšķernieku asociācija valdes loceklis un Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs.

Zivju resursu ieguves kontroles reida laikā pagājušajā naktī Gaujas upes posmā no grīvas līdz dzelzceļa tiltam no ūdens tika izcelts viens nelikumīgs nēģu un viens zivju murds, kas linuma lielo acu izmēra dēļ acīmredzami bija paredzēts lašu un taimiņu ieguvei.

Nevienā no murdiem zivju nebija, kas liekot domāt, ka ūdenī tie ievietoti pirms dažām stundām. Tā liek domāt arī LMA rīcībā esošā informācija, ka reida laikā iepriekšējā diennaktī, kurā piedalījās vietējās pašvaldības policijas pārstāvji, minētajā upes posmā no ūdens tika izcelti pieci nēģu murdi.

Reidu veica LMA Mobilā grupa sadarbībā ar Valsts vides dienesta inspektoriem. LMA Mobilā grupa atsevišķi, kā arī sadarbībā ar valsts policiju, pašvaldību policiju, un Valsts vides inspektoriem katru gadu veic kontroles reidus Gaujā, tās pietekās un citās upēs, tos īpaši palielinot rudens laikā, kad notiek lašvaidīgo zivju nārsts.

No šī gada 14.augusta tiks mainīti starptautiskās muitas tranzīta sistēmas TIR režīma piemērošanas noteikumi Krievijā, liecina paziņojums Krievijas Federālā muitas dienesta mājaslapā. Pēc Latvijas autopārvadātāju domām, iecerētās pārmaiņas draud apstādināt kravu ievešanu kaimiņzemē.

«Nav jau alternatīvas. Ja TIR atcels, apstāsies kravu ievešana Krievijā,» brīdina asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijas muitas dienesta paziņojumā tiek skaidrots, ka transportlīdzekļi, kuri ar TIR karneti veic iekšējā tranzīta pārvadājumus, no 15.augusta drīkstēs Krievijas teritorijā pārvietoties tikai Krievijas muitas konvoja pavadībā, turklāt to varēs darīt tikai tad, ja būs samaksātas visas muitas nodevas.

Šāds lēmums pieņemts, jo Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija (ASMAP), kas izsniedz TIR karnetes, nav maksājusi muitas nodokļus saskaņā ar TIR konvenciju. 2013.gada 1.jūnijā kopējā summa, kas saistīta ar TIR procedūras pārkāpumiem, sasniegusi 20 miljardus rubļu (329,54 miljonus latu), teikts Federālā muitas dienesta paziņojumā.

Japānas varasiestādes atcels piegāžu aizliegumu "Daihatsu" automobiļiem, piektdien paziņoja Japānas autobūves kompānijas "Toyota Motor Corp." struktūrvienība.

Japānas Transporta ministrija apstiprinājusi, ka visi "Daihatsu" ražotie automobiļi atbilst oficiālajiem drošības standartiem un atcels piegāžu aizliegumu trīs modeļiem, norāda uzņēmums.

"Move Canbus", "Rocky" un "Toyota" zīmola "Raize" automobiļi bija trīs pēdējie "Daihatsu" ražotie modeļi, kas gaidīja šo apstiprinājumu. Ministrija citus modeļus jau apstiprinājusi un atcēlusi tiem noteiktos piegāžu aizliegumus.

Tādējādi "Daihatsu" tagad var veikt visu pašreiz ražošanā esošo modeļu piegādes klientiem.

Kā ziņots, "Daihatsu" decembrī Japānā pilnībā apturēja ražošanu pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka tas ar drošības testiem manipulējis vismaz kopš 1989.gadiem, ietekmējot 64 modeļus.

Ryanair paziņojis, ka aviosabiedrība ieviesīs divu eiro (1,4 lati) papildus maksu par katru biļeti, lai atgūtu līdzekļus, ko, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu, ir spiesti izmaksāt kompensācijās pasažieriem par atceltiem un nokavētiem reisiem arī force majeure gadījumos, kad Ryanair nav atbildīgs par neparedzētām izmaiņām lidojumos.

Jauno nodevu visām biļetēm piemēros jau no 4. aprīļa.Tas biļešu cenas paaugstinās vidēji par 11%.

Ryanair paziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā aviokompānija cietusi vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudējumus saistībā ar 15000 lidojumu atcelšanu vai atlikšanu, kas ietekmējis apmēram 2,4 miljonus pasažieru. Tam par iemeslu bijis gaisa telpas slēgšana Īslandes vulkāna izvirduma dēļ pagājušā gada pavasarī, ko lidasabiedrība nevarēja ietekmēt. Tāpat kā lidostu slēgšanu sniegputeņa dēļ.

Aviosabiedrība ES regulu jau nodēvējusi par netaisnīgu un diskriminējošu un uzskata, ka būtu jāgroza šie noteikumi, lai atvieglotu aviosabiedrībām pienākumu nodrošināt klientiem palīdzību gadījumos, kad lidojuma atcelšana un/vai kavēšanās nenotiek aviosabiedrības vainas dēļ.

Ja tiesa atcels Latvijas energokompānijas Latvenergo jaunos tarifus, radīsies nopietnas problēmas, otrdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.

Pēc viņa teiktā, atceļot tarifus, Latvenergo meitasuzņēmumam Sadales tīkls radīsies problēmas. «Mēs nonāksim līdz situācijai, ka tas [Sadales tīkla līnijas] sabruks kā vecs kāršu namiņš,» sacīja Lokenbahs, skaidrojot, ka tās vairs nespēs nodrošināt savas funkcijas.

SPRK vadītājs uzsvēra, ka līniju funkcionēšanai nepieciešamas papildu investīcijas.

Tāpat Lokenbahs vērsa uzmanību uz to, ka elektroenerģijas tarifi nav paaugstināti divus gadus. Ja tarifi netiks mainīti tagad, tas neatbildīs Eiropas politikai, netiks ieviests tirgus princips, un netiks atjaunoti pamatlīdzekļi, viņš uzsvēra.

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Valsts 2017.gada budžeta pieņemšanas trakuma aizsegā Saeima ir pieņēmusi, un jau 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā kardināli grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un likumā Par nodokļiem un nodevām, par kuriem diemžēl atbildīgajām institūcijām, kā izskatās, ir piemirsies iepriekš veikt jebkādas publiskas diskusijas un sabiedrības informēšanu.

Tāpat, diemžēl, grozījumu kvalitāte ir vairāk kā apšaubāma, nemaz nerunājot par to, ka tā arī nav saprotama to nepieciešamība.

Riska pieteikumus par jaunu komersantu reģistrāciju sūtīs pirmsreģistrācijas pārbaudei uz VID

Grozījumi nosaka pienākumu UR konstatējot atbilstību noteiktiem kritērijiem nodot VID atzinuma sniegšanai informāciju par UR saņemto pieteikumu jauna komersanta reģistrācijai vienlaicīgi pagarinot pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām. Kā skaidro anotācija, grozījumu mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri netiek reģistrēti ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan ar mērķi veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļiem. Šie kritēriji ir sekojoši:

Anrijs Lembergs pieprasa atcelt uzliktos liegumus rīcībai ar viņam piederošajām 500 000 Ls vērtajām SIA LSF Holdings un 135 465 Ls vērtajām vārda akcijām a/s L.V.K., šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis nenoliedz, ka šādu iesniegumu ir saņēmis - sakarā ar Anglijas tiesas lēmuma izpildi Latvijā par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs.

Anrijs Lembergs norādījis, ka nodrošinājuma līdzekļu reģistrēšanai komercreģistrā attiecībā uz viņam piederošajām SIA LSF Holdings kapitāldaļām un a/s L.V.K. vārda akcijām nav nekāda tiesiska pamata, jo viņš nav atbildētājs Anglijas tiesas lietā un arī nav norādīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumā un tās izsniegtajā izpildrakstā.

Tā kā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šā gada 8.martā lēma ierosināt SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, uzņēmuma valde lūdz pieteikties kompānijas kreditorus, kā arī aicina pieteikties administratora amata kandidātus. Pieteikšanās notiek līdz šā gada 1. maijam.

Šobrīd noritot darbs pie tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes. Nolūkā maksimāli precīzi sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aicina kreditorus precizēt savus prasījumu apmērus un darīt to zināmu kompānijai, teikts uzņēmuma paziņojumā, ko izsūtījis valdes loceklis Edijs Ziediņš.

Kreditora prasībā jānorāda visas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas saistības pret attiecīgo kreditoru, papildus norādot pamatsummu, kā arī blakus prasījumu apmērus. Tāpat jānorāda tās Baltijas Aviācijas Sistēmas maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā. Atsevišķi esot jānorāda saistības, kuru izpildei kreditors cēlis prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām Baltijas Aviācijas Sistēmas sniegusi galvojumus.

Šajā plānošanas periodā, kas ilgst no 2014. gada līdz 2020. gadam, kopumā sagriezti 5 kuģi, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Par šo kuģu sagriešanu to īpašniekam izmaksāti 1,32 miljoni eiro. Latvijas Zivsaimnieku asociācijā DB izdevās noskaidrot, ka kuģu īpašnieks ir SIA Livonijas lasis. Kompānijas īpašnieks Ivo Bergmanis norādīja, ka, pirmkārt, kuģi bijuši veci, bet otrkārt – nozare iznīkst. «Zivju krājumi samazinās un, ja zivju nav, tad zvejot nav vērts,» sacīja Bergmanis. Viņa firma zvejoja mencas un tieši mencu krājumi pēdējos gados dramatiski sarukuši. Bergmanis uzskata, ka pie šīs situācijas vainojami gan paši zvejnieki, kas nav ievērojuši nozvejas liegumus, gan Eiropas zinātnieki, kas šai problēmai pievērsušies novēloti. Pašlaik viņš pievērsies viesnīcu biznesam un gatavojas iesaistīties arī kažokzvēru biznesā.

Anrijs Lembergs pieprasa atcelt uzliktos liegumus rīcībai ar viņam piederošajām 500 000 Ls vērtajām SIA LSF Holdings un 135 465 Ls vērtajām vārda akcijām a/s L.V.K.

Cēsu alus pieliek priekšā kāju

Pēc stīvēšanās vairāku gadu garumā Cēsu alus pēc apgrozījuma pirmo reizi vēsturē apsteidzis Aldari.

Atkritumi

Ienāk Rīgas atkritumu tirgū

Cīņa Rīgas atkritumu tirgū var kļūt vēl asiņaināka, zviedru kompānija Ragn-Sells nopērk Latvijas uzņēmumu Exto-D.

Pasaule

Šveice piesaka karu dārgajai valūtai

Šveices centrālā banka gatava darīt visu, lai nepieļautu franka nostiprināšanos.

Latvijai vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot ,tikai radot labvēlīgus apstākļus un neuzliekot apgrūtinājumus vai šķēršļus visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā.

Tādas atziņas skanēja AS BDO Latvia rīkotajā diskusijā. Tika norādīts, ka Latvija nav spējusi sekmīgi izmantot padomju laiku ražošanas un kapitāla resursu mantojumu, kā rezultātā ir palaistas vējā iespējas piesaistīt investorus tieši eksportspējīgu produktu ražošanai un pakalpojumu radīšanai. Rezultātā sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūra nodrošināšanai pieaug, taču šāda finansējuma radītājiem jau pašlaik nav iespējams segt šīs vajadzības to pilnā apmērā, un vienīgais risinājums ir lielāks budžeta deficīts. Situāciju vēl satraucošāku dara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā ES struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Nesenā pagātnē Latvijas Uzņēmumu reģistrs (UR) noteica liegumu dažādām darbībām ar vairāku uzņēmumu akcijām un kapitāldaļām, argumentējot šādu soli ar attiecīgu Anglijas tiesas lēmumu, kam savukārt esot aizdomas, ka noteiktās kompānijas it kā esot saistītas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Šobrīd viens no cietušajiem šā procesa rezultātā AnrijsLembergs ir pieprasījis atcelt visus iespējamos liegumus. Protams, to, kurai pusei ir taisnība, laika gaitā izvērtēs, visticamāk, dažādas tiesu instances, taču šī lieta kopumā spilgti atainoja to, kā strādā viena otra valsts institūcija Latvijā.

Laikā, kad aktualizējās jautājums par noteiktu akciju un kapitāldaļu it kā pavisam citu patiesā labuma guvēju, cik zināms, komerctiesību eksperti brīdinājuši UR un tā vadītāju Ringoldu Balodi par šāda soļa iespējamajām sekām. Proti, tika prognozēts, ka šo kompāniju daļu un akciju turētāji var apstrīdēt šādu lēmumu, vērsties tiesā un to, iespējams, arī uzvarēt. Zinot, kādā tempā Latvijā strādā tiesu sistēma, vispirms valsts vairākus gadus tiesāsies, un nav izslēgts, ka pēc tam vēl samaksās ievērojamas summas kompensācijas veidā. Tomēr minēto lēmumu Balodis pieņēma, un šajā gadījumā izskatās, ka primārais viņa rīcībā ir bijis nevis ekspertu ieteikumi, bet gan politiskais uzstādījums.

Ir pagājis aptuveni gads, kopš "Olainfarm" stāsts "Dienas Biznesa" slejās pārtapa par fabulu, jo tā vienkāršāk un īsāk stāstīt atkal un atkal to, kas uzņēmumā notiek divus gadus un līdzinās iesprūdušas plates darbībai uz veca atskaņotāja.

Mainās valdes, padomes, cieš zīmols un, visticamāk, arī pašas mantinieces, kuru nesaskaņas pārbaudīt nav pat mans nolūks. Tomēr vēlreiz fabulu atkārtot nāksies, kaut arī daudzi to zina no galvas.

Tātad - kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums "Olainfarm". Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas vairs nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas, cik spēka.

Zīmīgi, ka naktī uz svētdienu, divas dienas pirms "Olainfarm" akcionāru sapulcēm, kas notiek 22. septembrī, tika nogalināts advokāts Pavels Rebenoks, kuru viņa asi kritizēja.

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.