Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2018. gada 05. marts plkst. 8:44
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Savukārt FinCEN tikai pagājušajā nedēļā publiskotajos dokumentos, kad ABLV Bank reputācijas aizskāruma dēļ jau ir paziņojusi par pašlikvidāciju, tā arī nav atklāti jauni pierādījumi pret šo Latvijas banku. Finanšu ministre tātad bija viesojusies šajā ASV institūcijā tieši tajā laikā, kad top ziņojums par ABLV Bank. Vai viņa netika informēta, vai nebija iespējas situāciju savlaicīgi labot? Tikmēr ir kļuvuši zināmi pirmie ieguvēji no ABLV Bank sabrukuma. FKTK ir paziņojusi, ka ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka Citadele, un ABLV jau ir ieskaitījusi tam nepieciešamos 480 miljonus FKTK kontā. Īpatnēji, ka šajās dienās neviens īpaši neuzsver, kas ir bankas Citadele īpašnieki. Savulaik Ilmārs Rimšēvičs taču jūsmoja par to, kā ASV investoru ienākšana uzlabos konkurenci Latvijas banku sektorā. Kā ziņots, Citadeles akcionāru vidū līdzās ASV privāto investīciju fondam Ripplewood ir arī bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Pols Volkers un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims D. Volfensons. Arī Citadeles padomes locekļu vidū ir izcilas biogrāfijas, no kurām īpašākā noteikti ir baronese Katrīna Margareta Eštone, bijusī Eiropas Komisijas viceprezidente un Eiropas ārlietu ministre. Šo cilvēku reputācija prasa izcilu skaidrību.

Kā tas ir sagadījies, ka ASV iestādes paziņojums nograuj latviešu uzņēmējiem piederošu banku, bet tās klientus pārņem tieši ASV uzņēmējiem piederoša banka? Nevis Swedbank, SEB vai Luminor, bet tieši Citadele.

Taču ir tā dīvaini sanācis. Domājiet paši, kā tas ir sagadījies, ka ASV iestādes paziņojums nograuj latviešu uzņēmējiem piederošu banku, bet tās klientus pārņem tieši ASV uzņēmējiem piederoša banka! Nevis Swedbank, SEB vai Luminor, bet tieši Citadele. Nevis skandināvu, bet tieši amerikāņu banka.

Ekspremjers Aigars Kalvītis jau ir paudis viedokli, ka Latvijas valdībai vajadzēja steidzīgi iesniegt notu, pieprasot skaidrus pierādījumus ASV pusei. Bet Latvijas premjeram tūlīt pat doties uz Ameriku, lai aizstāvētu šo vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. 2006.gadā ASV FinCEN noteica uzraudzības statusu VEF Bankai un Multibankai. Kalvītis, būdams premjers, tūdaļ izlidoja uz ASV un skaidroja situāciju. Rezultātā Multibanku izdevās glābt, tā darbojas arī šodien ar nosaukumu Meridian Trade Bank. Tātad pretēji pie mums izplatītajam uzskatam, ka «tur neko nevar darīt», situāciju var glābt pat tad, ja pārmetumus izsaka tik nopietns spēlētājs kā ASV. Iespējams, pat šajā situācijā varētu kaut ko darīt, lai glābtu šo latviešu banku, ja Latvijai būtu valdība, kas grib to darīt, nevis atdot to maksātnespējas administratoru saplosīšanai. Zīmīgi, ka valdība neko nedara, lai aizstāvētu darbotiesspējīgu banku, bet tā vietā steidzīgi car Saeimu tiek grūsts likums, kas ierobežo administratoru atlīdzību. Tā mērķis ir viens – nomierināt naivo sabiedrību, jo daudzi domā, ka treknās atlīdzības ir augstākais, ko administratori saņem. Paši administratori smej, ka ne viens vien «biezā gala» administrators būtu gatavs vēl piemaksāt valstij miljonu gadā par iespēju administrēt banku, kas joprojām ir pilna ar naudu.

Tas ir tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Iespējams, ka kāds ir cerējis, ka būs iespēja krietni nopelnīt, likvidējot ABLV, un ar to varēs darīt, ko grib, jo neviens taču nebūs tik drosmīgs, lai uzdrošinātos kaut kā aizstāvēt pašas ASV «nežēlastībā» kritušos.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds