Ķīnas tirgus paviršības nepiedod.

Ja uzņēmums izlemj tajā ienākt, ir jābūt uzmanīgam jau no pirmās e-pasta vēstules. Pastāv dažādi riski, bet ar lielu pacietības devu tos iespējams pārvarēt. Veiksmīgi ceļu sev izsituši Latvjas zivjrūpnieki, piensaimnieki, kā arī kokrūpnieki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Šanhajā un Ningbo Kaspars Rožkalns norāda, ka Ķīnā vēl ir citas nišas, kurās plašais tirgus mūs spētu uzņemt. Varētu sarosīties, piemēram, medus ražotāji.

Fragments no intervijas:

Kādi ķīnieši ir kā uzņēmēji? Kādas ir viņu biznesa manieres kā sadarbības partneriem?

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers preses dienests, norādot, ka tādējādi tiek izraisīts haoss un postījumi Latvijas dzelzceļa sistēmai un radīti miljoniem latu zaudējumus gan Litasco, gan citām kompānijām, jo mazuta eksports caur Latviju šobrīd ir būtiski ierobežots.

Litasco, kas nosūtītīja naftas produktus uz Ventbunkers termināli iepildīšanai un izkraušanai kuģos, esot iesniegusi fiktīvu prasību pret VBU par to, ka degvielas kvalitāte neatbilst viņu klienta specifikācijām. «Saprotams, ka šis apgalvojums ir absurds. Pirms viņi nosūta produktu mums, tas ir viņu pienākums precīzi zināt, ko viņu klients sagaida un kādas specifikācijas ir nepieciešamas. Mēs esam atbildīgi, lai pārvietotu klienta - Litasco – iekrauto kravu no punkta A līdz punktam B. Līdz ko produkts ir novadīts un uzglabāts objektā, jau ir par vēlu veikt kādas izmaiņas. Vienīgais šādas rīcības mērķis ir bloķēt Ventbunkers termināli,» komentē a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze.

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 7,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ievesti 93,447 miljoni litru motorbenzīna un 482,3 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas.

Benzīns šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā importēts 26,77 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, savukārt dīzeļdegviela importēta 184,201 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk benzīnu un dīzeļdegvielu Latvijā ieveda no Lietuvas.

No Lietuvas pirmajos piecos mēnešos Latvijā ieveda 66,197 miljonus litru benzīna, kas ir 70,8% (gadu iepriekš - 62,9%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Somijas - 24,8 miljonus litru jeb 26,5%. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem no Lietuvas ievestā benzīna apmērs ir pieaudzis par 5,7%, savukārt no Somijas ievestā benzīna daudzums ir samazinājies par 27,3%.

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Saistībā ar valūtu attiecību izmaiņām, kā arī mazuta cenu pieaugumu, no 1. jūlija mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei, tarifs pieaugs par 5%, bet gāzei, kas tiek izmantota plītīs, dabasgāzes tarifs pieaugs par 3%. Tarifi būs spēkā līdz gada beigām.

Rūpnieciskajiem klientiem jūlijā tiek prognozēts tarifu pieaugums par vidēji 8%, kas arī ir saistīts ar valūtu attiecību un mazuta cenu izmaiņām.

Latvijas gāze skaidro, ka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenām pasaules biržās. Apkures sezonā, kad dabasgāze Latvijas patērētājiem tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes tarifi ir atkarīgi arī no tā, par kādu cenu daļa uzkrātās dabasgāzes ir nopirkta vasarā, kad to sūknēja krātuvē. Līdz 2009. gadam un 2010. gadā piedzīvotie tarifu pieaugumi lielākoties ir saistīti ar naftas un attiecīgi tās produktu cenu pieaugumu. 2008. gada otrajā pusē gan naftas, gan naftas produktu cenas samazinājās, tādēļ 2009. gadā samazinājās arī dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un tarifi Latvijā.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

AS Ventbunkers gatavojas pārvietot naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Litasco naftas produktus uz peldošu noliktavu, kā tas ir noteikts līgumiskajās tiesībās, savukārt Litasco izdarot spiedienu uz Latvijas valdību, lai tas tā nenotiktu, informēja AS Ventbunkers.

Ventbunkera pārstāvji uzskata, ka tikai tāpēc, ka kompānija gatavojas naftas produktus pārvietot, Litasco cenšoties izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai apturētu «šo pilnīgi tiesisko rīcību».

Litasco pārstāvji neesot tikušies ar Ventbunkers vadību, jo «nolēmuši runāt ar presi un ikvienu politiķi, kurš uzklausītu viņu stāstus».

Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (attēlā, avots: LETA) uzskata, ka «Čapliginam un viņa komandai neizdevās iedzīt mūs stūrī tikšanās laikā Cīrihē».

Piketā pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pret dabasgāzes tarifu paaugstināšanu mājsaimniecībām piedalījās astoņi cilvēki.

Protesta akcijas dalībnieki rokās turējuši plakātus ar vēstījumiem «Pietiek slaukt tautu» latviešu un krievu valodā, «Jūs varat apmaksāt šādus tarifus, bet mēs jau ne», «Sāciet rīkoties sociāli atbildīgi», «Šodien rīdzinieki kļuvuši vēl nabadzīgāki», «SPRK funkcija No.1 Aizstāvēt lietotāju intereses».

Pasākums noritēja mierīgi, un to uzraudzīja policija. Garāmgājēji pievērš uzmanību plakātiem, bet neapstājas, lai aprunātos.

Pie piketētājiem iznāca SPRK padomes loceklis Rolands Irklis un uzklausīja protestētāju pārmetumus par augstajiem enerģijas tarifiem. R. Irklis informēja piketētājus par tarifu veidošanas principiem.

Šodien, turpinot lietas iztiesāšanu, kukuļdošanā apsūdzētajiem SIA Magvejs direktoram Valērijam Vasiļjevam un SIA Ovi valdes priekšsēdētājam miljonāram Vladimiram Oderovam prokurors pieprasījis iespaidīgus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Latgales apgabaltiesā.

Vasiļjevam, kurš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - piesavināšanās lielos pamēros, 323.panta 1. un 2.daļas - kukuļdošana, 20.panta 4.daļas - noziedzīga nodarījuma atbalstīšana un 320.panta 1.daļas – kukuļņemšana, prokurors pieprasījis reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Pēc šiem pašiem pantiem apsūdzētajam Oderovam prokurors pieprasījis divu gadu cietumsodu.

Lietas skatīšana turpināsies 28.novembrī ar advokātu debatēm.

Lietas izskatīšanā apsūdzība Vasiļjevam un Oderovam vienreiz jau tikusi mainīta - pirms kāda laika pēc 322.panta 1.daļas - starpniecība kukuļošanā - celtā apsūdzība viņiem nomainīta pret 20.panta 4.daļu un 320.panta 1.daļu.

Latvija šogad deviņos mēnešos visvairāk benzīnu ievedusi no Somijas, bet dīzeļdegviela visvairāk ievesta no Lietuvas, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tās dati liecina, ka no Somijas 2014.gada deviņos mēnešos Latvija ieveda 138,883 miljonus litru benzīna, kas ir 64,5% (pirms gada ‒ 27,3%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Lietuvas - 71,32 miljonus litru jeb 33,1%. Salīdzinājumā ar 2013.gada attiecīgo laika periodu no Somijas ievestā benzīna apmērs ir audzis 2,2 reizes, savukārt no Lietuvas ievestā benzīna daudzums ir sarucis 2,2 reizes.

Dīzeļdegviela no Lietuvas šogad deviņos mēnešos ievesta 387 tūkstošu tonnu apmērā, kas veidoja 39,7% (pirms gada ‒ 55,8%) no kopējā importētā dīzeļdegvielas daudzuma un ir par 29% mazāk nekā pirms gada.

No Somijas šogad deviņos mēnešos Latvija ievedusi 33,1% jeb 322,9 tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, kas ir par 78,8% vairāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā, bet no Baltkrievijas importēti 21,6% jeb 211,1 tūkstotis tonnu, kas ir par 7,4% mazāk.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

A/s Ventbunkers šī gada janvārī pārkrāvusi tikai 145 tūkstošus tonnu naftas produktu, kas ir par 52,77% mazāk nekā 2010.gada janvārī.

Apgrozījums krities galvenokārt tāpēc, ka pilnīgi apstājies mazuta tranzīts terminālī, informē Ventspils brīvostas pārvalde. Vēl pirms gada A/s Ventbunkers janvārī pārkrāva 224 tūkstošus tonnu mazuta, bet šī gada janvārī mazuta pārkraušana pilnībā apstājusies.

A/s Ventbunkers darbu vada valdes locekļi Mihails Dementjevs, Francs Harands, Alvis Hāze, Jānis Hāze, padomes priekšsēdētājs ir Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja vietnieki – Gints Laiviņš-Laivenieks un Daimārs Škutāns, padomes locekļi - Diāna Jukna, Arita Linde, Aleksandrs Popovs.

Arī SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums janvārī samazinājies par 20,81%, salīdzinot ar pērno janvāri. Naftas produktu apgrozījums samazinājies par 145 tūkstošiem tonnu jeb par 14,49%, salīdzinot ar 2010.gada janvāri. Šī gada janvārī terminālī vispār nav krauta jēlnafta, bet pirms gada janvārī pārkrauti 80 tūkstoši tonnu jēlnaftas.

Arvien pieaugošās kurināmā cenas dēļ Ventspilī par 18% plānots paaugstināt siltumenerģijas tarifu.

Kurināmā kopējās izmaksas palielinājušās par 59%. Ventspils siltumapgādes uzņēmums kā kurināmo izmanto mazutu, ogles un šķeldu. No iepriekšējā tarifa apstiprināšanas brīža 2009.gada septembrī šķeldas cena pieaugusi par 17%, ogļu cena par 31%, bet mazuta cena - vidēji par 100%. Mazuta cenas pieaugumu veicinājusi arī obligātā Eiropas Savienības prasība no 2011.gada par kurināmo lietot mazutu ar sēra saturu līdz 1%, kas ir par 8% dārgāks nekā mazuts ar sēra saturu līdz 3%, informē pašvaldības SIA Ventspils siltums preses sekretāre Inga Aulmane.

Ventspils siltums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis priekšlikumu siltumenerģijas tarifa palielināšanai - no pašreizējiem 38,07 latiem par megavatstundu (MWh) līdz 44,98 latiem par MWh, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

29.jūnija pēcpusdienā Virbu pagasta Virbupē, veicot tās attīrīšanas darbus, tika konstatēts mazuta izskalojums. Šodien, 1.jūlijā Talsu novada Būvvalde saņēma Ventspils reģionālās vides pārvaldes lēmumu, kurā, pamatojoties uz Vides aizsardzības likumu, būvvaldei uzdots nekavējoties apturēt būvdarbus, informē Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

«Tā kā minētais piesārņojuma avots apdraud virszemes ūdeņus (..), pārvalde ir tiesīga uzdot atbildīgai personai veikt neatliekamos pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un uzsākt piesārņotās vietas sanācijas organizēšanu, nosakot veicamās darbības. Līdz neatliekamo pasākumu uzsākšanai, nepieciešams apturēt ūdensnotekas Svente (Virbupīte) renovācijas darbus, norobežot vēsturiskā piesārņojuma vietu, maksimāli novēršot piesārņojuma izplatīšanās iespēju,» vēsta pārvaldes lēmums.

Talsu novada Būvvaldes vadītājs Reinis Mārtinsons informēja, ka patlaban tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, ko nosūtīt gan darbu pasūtītājiem, gan veicējiem, lai būvdarbi nekavējoties tiktu pārtraukti.

Šodien valdības sēdē Ministru kabinets skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par energoresursu krājumiem, uzsākot 2012./2013. gada apkures sezonu.

Kā liecina valdības mājaslapā publicētā informācija, lai noteiktu energoresursu krājumus, tikuši apsekoti 165 komersanti, kuri ražo siltumenerģiju pārdošanai. Savukārt lielāko Latvijas energouzņēmumu a/s Latvijas gāze dabasgāzes krājumi uz pērnā gada oktobri bijuši 652 009 tūkst. kubikmetri, bet a/s Latvenergo krājumos bijušas 3499 t II kategorijas naftas produktu (pārsvarā petroleja un dīzeļdegviela) un 630 t III kategorijas naftas produktu (degvieleļļa). Tāpat apsekojumā secināts, ka valstī ir ievērojami mazuta, malkas un šķeldas krājumi.

Sagatavot ikgadējo ziņojumu par energoresursu krājumiem Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai pēc 1999. gada situācijas, kad siltumapgādes uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ nebija nodrošinājušies ar mazuta rezervēm, kas radīja spriedzi vairākos Latvijas reģionos. Tomēr kopš 1999. gada mazuta īpatsvars Latvijas centralizētajā siltumapgādē ir būtiski samazinājies – no 27.59% 1999. gadā līdz 9,69% 2011. gadā, secina Ekonomikas ministrija. Pašlaik centralizētajā siltumapgādē Latvijā dominē dabasgāze un kurināmā koksne (attiecīgi 44,32% un 38,94%). Ziņojumā tiek norādīts, ka kurināmās koksnes tirgus Latvijā ir atvērts un tajā ir augsts konkurences līmenis – ar koksnes izstrādājumu ražošanu nodarbojas 1600 komersantu. 2011. gadā Latvijā ticis patērēts 4676 tūkst. t kurināmās koksnes, bet 1653 tūkst. t tikušas eksportētas. Savukārt Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir veidota 4 miljardu kubikmetru gada patēriņa nodrošināšanai, no kura Latvija pašlaik izmanto 1,7 miljardus kubikmetru. Arī no iespējamo avāriju viedokļa Latvijas gāzapgādes sistēma tiek vērtēta kā droša.