Publicitātes foto

Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma 

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Zane Driņķe - Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA Sky Port valdes locekle, 2018. gada 09. marts plkst. 9:24

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Taču šie bezdarba rādītāji ir tikai viena no situācijas pusēm, piemēram, aptauja par jauniešu nodarbinātību Eiropā atspoguļoja, ka 27% darba devēji izvēlas atstāt vakanci brīvu, jo nespēj atrast darbinieku ar atbilstošām iemaņām. 1/3 uzņēmēju visā ES norāda uz problēmām, ko var radīt atbilstošu prasmju trūkums darbaspēka vidū – lielākas izmaksas, kvalitātes samazināšanās, lielāks laika patēriņš u.c. Ja Biznesa augstskola Turība vienmēr ir iestājusies par to, ka izglītībai jāiet roku rokā ar nozari, studiju procesam piesaistot nozares profesionāļus, tad situācija citur Eiropā nebūt nav tāda pati – piemēram, Francijā tikai 37% darba devēju norāda, ka ir komunicējuši ar izglītības iestādēm (jauniešu bezdarbs šajā valstī sasniedz 25%). Vācijā, kur 74% darba devēju ir ciešā sasaistē ar augstskolām, jauniešu bezdarba līmenis ir 8% (3). Rezultāti gadījumos, ja notiek komunikācija starp darba devēju un izglītības iestādi, ir acīmredzami. Diemžēl redzams arī bēdīgais rezultāts, ja dažādi spēlētāji savstarpēji nekomunicē un neizprot viens otra vajadzības. Un, ja darba devējs labāk izvēlas atstāt brīvu vakanci, tad jaunietim būtībā daudz alternatīvas neatliek – veidot savu biznesu vai doties darba meklējumos uz ārvalstīm.

Esmu gandarīta, ka mēs ejam Vācijas un Lielbritānijas ceļu, jo arī šajās valstīs notiek cieša darba devēju un izglītības nodrošinātāju sadarbība. To, ka tikai teorijas un prakses savienošana sniedz rezultātu, pierāda arī salīdzinoši zemie kopējie bezdarba rādītāji šajās valstīs – Lielbritānijā 4,3% un Vācijā 3,6%. Mēs ejam to izglītības ceļu, kas ved uz nodarbinātību, pat vairāk – mudinām jauniešus būt uzņēmīgiem, uzdrīkstēties un veidot pašiem savu biznesu, kļūstot par darba devējiem. Dati liecina, ka šobrīd Eiropā ir 20 000 t.s. junioru uzņēmumu, kurus dibinājuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (4). Taču šai tendencei – izglītībai, kas ved uz nodarbinātību un iet kopsolī ar biznesu, jābūt daudz plašākai, ne tikai vienas vai dažu augstskolu ietvaros. Izglītība, kas orientēta uz darba tirgu, ietver vairākus elementus: nozaru pārstāvju iesaisti studiju procesā, vajadzīgo prasmju apgūšanu (turklāt vajadzīgo darba tirgus izpratnē) un atbilstošas darba vietas piemeklēšanu.

Pēdējā aspektā ļoti būtiskas ir prakses iespējas jau studiju laikā - lai jaunietis var ne tikai pārliecināties par izvēlēto profesiju, bet jau sākt dibināt kontaktus ar iespējamo nākotnes darba devēju. Pētījumi liecina, ka prakse studiju laikā palielina jauniešu iespējas atrast darbu pusgada laikā pēc absolvēšanas. Patiesībā, nākotnes darba devējiem jābūt iespējai iesaistīties izglītības procesā jau pamatskolas posmā, jo pētījumi liecina, ka ES jaunieši par savu nākotni domā jau 15 gadu vecumā, kad lemj par to, vai iet akadēmisku studiju vai profesionālās izglītības ceļu. Būtiskas izmaiņas bezdarba līmeņa samazināšanā visas valsts mērogā nespēj panākt viena augstskola, tam nepieciešama arī politikas veidotāju, valdības, industriju asociāciju, nevalstisko organizāciju un individuālu uzņēmumu (gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan lielo) iesaiste. Veidi un instrumenti, kā iesaistīt darba devēju studiju procesā, ir dažādi – aicinot nozares profesionāļus par vieslektoriem, piedāvājot studentiem prakses vietas dažādu jomu vadošajos uzņēmumus u.c. Lieliska iespēja gan studentam, gan uzņēmējam ir arī pētījumi, proti, uzņēmēji pasūta pētījumu par nozarei aktuālu tēmu, ko students īsteno, tādējādi radot vajadzību darbu par aktuālu tēmu, nevis tikai ķeksīša pēc. Mēs esam uz pareizā ceļa, veidojot saikni starp uzņēmējiem un studiju procesu, un ceram, ka šī tendence vērsīsies plašumā.

1 - https://www.statista.com/statistics/268830/unemployment-rate-in-eu-countries/

2 - https://www.statista.com/statistics/266228/youth-unemployment-rate-in-eu-countries/

3 - Pētījums “Education to Employment: Getting Europe’s Youth into Work”, 63.lpp. https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/industries/social%20sector/our%20insights/converting%20education%20to%20employment%20in%20europe/education%20to%20employment%20getting%20europes%20youth%20into%20work%20full%20report.ashx

4 - Pētījums “Education to Employment: Getting Europe’s Youth into Work”, 86.lpp. https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/industries/social%20sector/our%20insights/converting%20education%20to%20employment%20in%20europe/education%20to%20employment%20getting%20europes%20youth%20into%20work%20full%20report.ashx

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. marts plkst. 8:39

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā...

2018. gada 08. marts plkst. 9:04

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma...

2018. gada 07. marts plkst. 16:20

Man ir ļoti žēl, ka mana tēva Valērija Maligina vārds pēdējās nedēļās publiskajā...

2018. gada 06. marts plkst. 16:44

Kapitāla piesaistes ekosistēma Latvijā šobrīd ir tikai iedīgļa stadījā un tās attīstībā...

2018. gada 06. marts plkst. 15:27

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti...

2018. gada 05. marts plkst. 8:44

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu...

2018. gada 01. marts plkst. 17:32

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu sasniedza jau 926 eiro, kas...

2018. gada 01. marts plkst. 16:31

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra»...

2018. gada 28. februāris plkst. 12:43

Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

2018. gada 28. februāris plkst. 11:30

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar...