Nogriezīs finanses attīstībai 

Grūtāk pieejami naudas resursi, mazāka konkurence un, iespējams, dārgāki kredīti – pēdējo nedēļu notikumu varbūtējo ietekmi uz ekonomiku prognozē likvidējamās ABLV Bank izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 2018. gada 20. marts plkst. 8:20

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.

Bijām ļoti pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs. Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām. Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu, viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā, nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.

Par to šobrīd vēl netiek runāts un netiek analizēts, arī tā ietekme uz ekonomiku nav izvērtēta.

Svarīgi uzsvērt, ka situācijā, kad Latvijai būtiski mazināsies pieejamās naudas resurss, kopumā kreditēšana var kļūt dārgāka. Pirmkārt, mazināsies konkurence, otrkārt, ar Latvijā noguldīto rezidentu depozītu naudu nepietiek, lai finansētu visus Latvijas izsniegtos kredītus un citus ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Par to šobrīd vēl netiek runāts un netiek analizēts, arī tā ietekme uz ekonomiku nav izvērtēta.

Papildus tam pēdējos gados veiksmīgi attīstījām tirdzniecības finansēšanas biznesu, dokumentārās operācijas, starptautisko biržas preču tirdzniecības darījumu finansēšanu, piemēram, dabas resursu vai izejvielu finansēšanu – tās preces, kam ir ļoti caurspīdīgas cenas un kas ir vienmēr pieprasītas. Šajā jomā veidojām labu pieredzi, piesaistot Šveices ekspertus. Manuprāt, mums bija Latvijā viena no labākajām komandām šajā virzienā. Tāpat mums bija veiksmīgs bizness nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā – New Hanza Capital, Pillar ir zīmoli, ar kuriem bijām pazīstami gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Ja jūs jautāsiet par riskiem, protams, pasaulē nav biznesa, kurā nav risku, vienmēr tādi pastāv, bet bijām pārliecināti, ka ar tiem tiekam galā, un uzskatījām, ka valstij tie ir akceptējami, ņemot vērā tos noteikumus un regulēšanas prasības, kas bija izvirzītas. Vēlreiz uzsvēršu, ka pēdējo gadu laikā jau samazinājām riskanto klientu skaitu par vairāk nekā 20%, savukārt biznesa apjomu par aptuveni 30%.

Vai banka ieviesa visus pirms pāris gadiem notikušā ASV kompānijas audita ieteikumus?

Jā, un atbilstoši ieteikumiem bija izteikti vairāki ierosinājumi, arī tādi, kas bija opcionāli: mēs ieviesām visus – gan tādus, ko varēja neieviest, gan tādus, kas atbilst labākajiem standartiem. Visi ieteikumi tika ieviesti savlaicīgi un apstiprināti, gan izmantojot mūsu iekšējo auditu, gan ārējo.

Vai banku bija iespējams glābt, un vai uzskatāt, ka valsts institūcijas darīja visu, lai aizstāvētu ABLV Bank?

Šobrīd mēs redzam, ka politiskais lēmums ir finanšu pakalpojumu eksportu Austrumu virzienā neattīstīt un ievērojami samazināt tā apjomus. Nupat izskanējušais mērķis pāris mēnešu laikā samazināt nerezidentu biznesa īpatsvaru līdz 5% nozīmē, ka šāds bizness faktiski tiek izbeigts. Nav iespējams banku biznesu šajā jomā turpināt ierastajā veidā. Vai šāds politiskais lēmums ir pareizs, un vai mēs būtu gatavi to atbalstīt? Mēs uzskatām, ka šis bija ļoti labs un ienesīgs bizness, no kura labumu guva visa Latvijas ekonomika. Biznesam bija jāpaliek un jāaug, ja nepieciešams, jāievieš vēl stingrāks regulējums, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, taču Latvijai tas bija būtisks. Turklāt nevar vērtēt tikai nomaksātos nodokļus, runa ir arī par saistītajiem uzņēmumiem, par pakalpojumu sniedzējiem, par citu biznesu attīstību, par pieejamajiem resursiem kreditēšanā kopumā.


Visu interviju Nogriezīs finanses attīstībai lasiet 20. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 13. marts plkst. 14:48

Marta sākumā AS ABLV Bank aktīvu apmērs bija 2,476 miljardi eiro, kas ir...

2018. gada 12. marts plkst. 9:08

Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā kā pēdējos divos...

2018. gada 12. marts plkst. 6:49

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas...

2018. gada 10. marts plkst. 11:22

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu...

2018. gada 09. marts plkst. 15:55

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) piektdien, 9.martā, noraidīja regulatora...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2018. gada 19. marts plkst. 17:33

Grūtībās nonākusī Vācijas banka «Deutsche Bank» pērn strādājusi ar 751 miljona eiro...

2018. gada 19. marts plkst. 15:25

Lai veicinātu Latvijas uzņēmēju izaugsmi, vasaras sākumā durvis vērs SEB bankas Inovāciju centrs,...

2018. gada 19. marts plkst. 11:25

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017. gada finanšu pārskatus, kuros...

2018. gada 19. marts plkst. 6:41

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami...

2018. gada 16. marts plkst. 14:13

«Baltic International Bank» līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka pievienojusies bankas...

2018. gada 16. marts plkst. 12:06

Rietumu banka jau vairāku gadu garumā atsakās no augstāka riska klientiem un...

2018. gada 15. marts plkst. 16:48

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atalgojumā februārī saņēmis 7755 eiro, kas ir...

2018. gada 15. marts plkst. 7:17

Ja gribam spēlēt nerezidentu nišā, tad jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, intervijā...

2018. gada 14. marts plkst. 20:42

Ņemot vērā situāciju, kas ir izveidojusies Latvijas banku jomā, Rietumu Bankas valde...

2018. gada 14. marts plkst. 16:45

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās...