Papildināta - KP: Nav iemesla ažiotāžai par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu 

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Zane Atlāce - Bistere, 03.1.2017

Foto: Ieva Lūka/LETA

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Viņasprāt, tas nenozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalu plauktos vai tirdziņos būs jāmaksā būtiski, proporcionāli vairāk. To pamatojot Konkurences padomes veiktie pētījumi, kuros analizēts, kā  mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē  -  no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam.

Tiesa, N.Staņēvičs nepiekrtīt KP vadītajas pārmetumiem: «Mēs, tāpat kā jebkurš cits liels Latvijas uzņēmums savā nozarē, noslēdzoties gadam, atbildam uz mediju jautājumiem par aktualitātēm nozarē un prognozēm nākamajam gadam. Galvenā aktualitāte mūsu nozarē 2016.gadā bija ļoti zemās piena iepirkuma cenas, kurām sekoja ļoti straujš to kāpums – 50-60% apmērā periodā no septembra līdz gada beigām. Tas ir ļoti liels kāpums galvenajai piena produktu izejvielai, kas nozīmē, ka tas jau ietekmē gala produktu cenas. Attiecīgi, mēs jūtamies atbildīgi Latvijas iedzīvotājiem to skaidrot». Viņš piebilst, ka izejvielu cenu kāpums cenas veikalos ietekmē ar zināmu laika nobīdi, tas nav straujš un tieši proporcionāls, bet nav šaubu, ka ietekme pastāv. «Turklāt mēs kā ražotājs nenosakām produkta cenu plauktā, to nosaka mazumtirgotājs. Mēs nosakām to cenu, par kādu pārdodam mazumtirgotājam,» skaidro N.Staņēvičs.

2016. gadā Konkurences padomes pētījums par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī tā pārstrādātāju cenām,  svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk, mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, t.i., piena kā izejvielas cenas pieauguma.

Savukārt citā Konkurences padomes 2016. gadā veiktajā svaigpiena tirgus pētījumā secināts, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk.

KP skatījumā tā ir būtiska problēma. «Un pie tā visa, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka mēs nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju,» norāda S.Ābrama.

Līdz ar to viņa neredz pamatu dramatizēt situāciju Latvijā ar it kā neizbēgami gaidāmo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu mazumtirdzniecībā un sēt iedzīvotājos neizbēgama cenu kāpuma gaidas. «Iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību manā skatījumā nedod pamatu arī decembrī publiskajos medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu «nedabiski lētajai » maizei, eļļām, apelsīniem, pat kafijai un citiem produktiem. Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka problēmas ar robustas kafijas pupiņu ražu radīs deficītu visā kafijas tirgū, tādēļ iedzīvotājiem nekādā ziņā nevajag steigt veidot šī produkta krājumus,» uzskata S. Ābrama.

Viņa atgādina, ka konkurences tiesības pastāv tādēļ, lai godīgas, spēcīgas konkurences apstākļos patērētājiem būtu pieejamas daudzveidīgas preces. To vidū arī piena un cita veida pārtika, par konkurētspējīgām cenām, ko katrs komersants nosaka individuāli, ņemot vērā sava biznesa pieredzi un iespējas. Vadošo tirgus dalībnieku vai organizāciju pārstāvju paziņojumi par gaidāmo cenu celšanos konkurences tiesību praksē var tikt uzlūkoti kā signāls visam tirgum saskaņoti rīkoties, ceļot cenas, un tas savukārt var kļūt par iemeslu konkurences pārkāpuma izmeklēšanai.

S.Ābrama aicina gan institūtus, gan asociācijas, gan arī pārstrādes uzņēmumus neradīt nevajadzīgu un nepamatotu ažiotāžu un beigt biedēt ar nemitīgu cenu celšanos. Ieteikums pārstrādātājiem - vairāk specializēties, aktīvāk attīstīt augstākas vērtības pārtikas produktus, lai tie kļūtu interesanti eksporta tirgiem un ar pieaugošiem saražotā apjomiem spētu samazināt produkcijas pārstrādes izmaksas. Tad arī vietējais patērētājs, nepārmaksājot un neļaujoties liekam satraukumam nemitīga cenu kāpuma gaidās, labprāt izvēlēsies Latvijas preci.

pievienots Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidenta Normunda Staņēviča viedoklis 4.rindkopā

Tevi varētu interesēt

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas...

Šodien, 14. novembrī, Konkurences padomes (KP) locekļa amata pienākumus sāk pildīt Ivars...

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles...

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt septiņus uzņēmumus par saskaņotām darbībām 29 VAS...

Pēc Augstākās tiesas sprieduma, kas apstiprināja Konkurences padomes (KP) pieņemto lēmumu, AS...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Starp vārdiem «padevējs» un «pārdevējs» ir tikai viena burta atšķirība,...

Degvielas akcīzes celšana var novest pie tirdzniecības apjomu un nodokļu ieņēmumu sarukuma;...

Noslēdzoties 2016.gadam, aptieku tīkls Apotheka ir iekļauts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Padziļinātās...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi piešķirt radiofrekvenču...

Pēdējie publicētie makroekonomiskie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu novembrī iepriecina,...

Šogad izteikti palielinājies Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc ceļojumiem nelielās...

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros...

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums...

Ik gadu izpētes kompānija Kantar Worldpanel publicē savu Brand Footprint pētījumu, kurā...

Rīgas dome panākusi vienošanos ar uzņēmuma Taxify dibinātāju Martinu Villigu par to,...