Jaunākais izdevums

Akcionāru sapulcē pirmdien valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Aldis Mūrnieks, Db.lv apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) komunikācijas nodaļā.

Šodien norisinājās lidostas akcionāru sapulce, kurā tika plānots vadītāja amatā apstiprināt A. Mūrnieku, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja līdz šim.

«Viņam ir ievērojama pieredze lidostas darba organizācijā, kā arī profesionālas zināšanas aviācijas jomā,» pauž ministrijas pārstāvji.

Tāpat lidostas Rīga akcionāru sapulcē nolemts samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem uz pieciem, jo, pēc A. Mūrnieka iecelšanas valdes priekšsēdētāja amatā, viņa iepriekšējai valdes locekļa vietai jauns kandidāts netiks meklēts. Tādējādi darbu lidostas valdē turpinās arī visi līdzšinējie valdes locekļi - Andis Damlics, Kaspars Ozoliņš, Ilona Līce un Antra Duntava, informē SM pārstāvji.

Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī no amata pienākumiem tika atbrīvots līdzšinējais lidostas vadītājs Arnis Luhse. Viņa pienākumus pildīja lidostas valdes loceklis Aldis Mūrnieks. Satiksmes ministrs A. Ronis neuzticības izteikšanu A. Luhsem motivēja ar nepadarītajiem darbiem. Satiksmes ministrs A. Luhsem pārmeta, ka viņš nav spējis panākt sadarbību ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic. Tāpat lidostai neesot izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kavējas lidostas rekonstrukcija par Kohēzijas fonda līdzekļiem. Vairākus desmitus miljonu vērtā būvniecības konkursa norise vairākkārt apstrīdēta Iepirkumu uzraudzības birojā, un pēdējā no sūdzībām tiek skatīta šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā Latvijas aviāciju sagaida daudzi izaicinājumi, straujās izaugsmes laiks ir beidzies, svarīgi ir izdzīvot.

Tādi secinājumi izskanēja DB sadarbībā ar GatewayBaltic, Nordea un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) rīkotajā konferencē Starpvalstu tilts, kas šoreiz bija veltīta aviācijas un tūrisma jautājumiem Baltijas reģionā. Visas iesaistītās puses norādīja, ka atrast optimālu risinājumu sarežģītajā situācijā, ko nosaka ne tikai vietējie, bet arī globālie apstākļi, traucē vienotas stratēģijas trūkums nozarē. Nav visiem saprotama plāna, ko pēc pieciem gadiem grib sasniegt nacionālā aviokompānija airBaltic, ko Rīgas lidosta, un līdz ar to arī tūrisma nozares pārstāvjiem un potenciāliem investoriem nav skaidrs, kur un kā Latvijā investēt, un galu galā - vai investēt vispār. Tikmēr aviobiļešu cenas pieaug un viss liecina par to, ka ļoti lētas biļetes tuvākā laikā, visticamāk, vairāk netiks piedāvātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga valdei un tās akcionāram Satiksmes ministrijai (SM) bija atšķirīgs redzējums par lidostas turpmāko attīstību, sacīja lidostas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, komentējot lēmumu atstāt amatu.

«Ļoti sīki es neiedziļināšos, bet piekritīšu kādam jau paustam viedoklim, ka tas ir saistīts ar atšķirīgiem redzējumiem par lidostas attīstību un par tās tālāku virzību,» teica Mūrnieks.

Viņš arī nekomentēja, vai četru lidostas valdes locekļu atkāpšanās ir saistīta ar kādiem konkrētiem lidostas projektiem, vien norādīja, ka bijušas vairākas pamatnostādnes, par kurām SM un lidostas valdei viedokļi atšķīrušies.

Tāpat Mūrnieks atzina, ka viņam nav informācijas, kas turpmāk varētu ieņemt atbrīvojušās valdes locekļu amata vietas.

Viņš norādīja, ka pēc darba atstāšanas kādu laiku plāno atpūsties. «Bija iesākti darbi un padarīti. Tā kā es domāju, ka es varu [no lidostas valdes] šķirties ar labi padarītu darba sajūtu,» teica Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu; pieļauj, ka tā pēdējā brīdī var aiziet

LETA, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru termināļa paplašināšanai lidosta izstrādā tehnisko projektu

Dienas Bizness, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta Rīga nav atlikusi plānu par pasažieru termināļa paplašināšanu un patlaban tiekot izstrādāts tehniskais projekts, atzina jaunais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Runājot telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka esošais lidostas terminālis ir piemērots līdz 3,5 miljoniem pasažieru gadā un pašlaik ir par mazu. A. Mūrnieks norādīja, ka savukārt peronu un lidmašīnām nepieciešamās infrastruktūras būvdarbi uzsāksies nākamā gada maijā.

Svarīga loma lidostas nākotnes attīstības plānos ir nacionālajai aviokompānijai airBaltic, norādīja A. Mūrnieks.

Db.lv jau vēstīja, ka akcionāru sapulcē pirmdien lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts A. Mūrnieks. Viņš lidostas valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja pēc tam, kad satiksmes ministrs Aivis Ronis izteica neuzticību Arnim Luhsem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Lidostas Rīga jaunās piestātnes pamatos iemūrē arī Dienas Biznesu

Žanete Hāka, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks kopā ar ēkas projekta autoriem un būvniekiem svinīgi atklāja jaunās piestātnes ēkas būvniecības uzsākšanu, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākotnei būves pamatos.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40. gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpašā eiro monēta un laikraksta Dienas Bizness ceturtdienas numurs.

A. Mūrnieks pasākumā stāstīja, ka šis ir brīdis, kad lidosta domā par pasažieru ērtībām un viņu labsajūtu, ceļojot, radot jaunas iespējas arī lidmašīnu lieluma ziņā. «Šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas Rīga kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums mūsu lidostas četrdesmit gadu garumā notikušai attīstībai,» pasākumā uzsvēra A. Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā starptautiskās lidostas Rīga apkalpoto gaisa kuģu skaits samazinājies par 5,9%, pasažieru skaits sarucis par 6,6%, savukārt tranzīta pasažieru skaits piedzīvojis 12,1% lejupslīdi, tomēr apgrozījums un peļņa ir kāpusi. Lidostas vadība norāda – pērno gadu pēc vairākus gadus ilgstošas globālās ekonomiskās lejupslīdes var uzskatīt par stabilizācijas perioda sākumu.

Tā valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga vadība norāda savā pārskata gada ziņojumā.

«Pasažieru skaits nerūk, un tas ir labi. Kāpēc neaug? Mēs nevaram būt tik uzstājīgi, prasot, lai pasažieru skaits nepārtraukti augtu. Jāņem vērā aktivitātes kaimiņvalstu lidostās, aviokompānijas airBaltic ReShape (restrukturizācijas) plāni – tie ir būtiski aspekti, kas pasažieru skaitu Rīgā ir samazinājuši. 2011. gadā apkalpojām 5,1 miljonu pasažieru, un nacionālais aviopārvadātājs veidoja pat 65% lielu īpatsvaru no kopējā pasažieru skaita. Restrukturizācija darīja savu,» tā intervijā DB iepriekš pauda lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis; vērtēs arī Velša atbildību

LETA, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis, un saistībā ar notikušo tiks vērtēta arī Feierābenda priekšnieka, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Arta Velša, atbildība.

Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ir sākts kriminālprocess par kukuļošanu. Aizturēšana notikusi saistībā ar vienu no Kārtības policijas pārvaldes pārziņā esošajām licencēšanas jomām.

Mūrnieks apstiprināja, ka visām četrām lietā iesaistītajām personām, tostarp abām policijas amatpersonām, kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. LETA jau vēstīja, ka abas policijas amatpersonas ir Feierābends un Kārtības policijas pārvaldes inspektors Ilmārs Plētiens. Mūrnieks atteicās izpaust, kas ir abas pārējās personas.

Likumpārkāpumi esot konstatēti nesen un «summa mērāma tūkstošos eiro», taču tie nav desmit tūkstoši, norādīja Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iekšējās drošības biroju vadīs Valters Mūrnieks

Dienas Bizness, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 6.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Valteru Mūrnieku Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieka amatā. V.Mūrnieks amatā stāsies 1.novembrī, informē Iekšlietu ministrijā.

Kopš 2010.gada V.Mūrnieks strādājis AS «DNB banka» Drošības pārvaldes vadītāja amatā. Pirms tam viņš ieņēmis dažādus amatus Valsts policijā, tajā skaitā bijis Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieks.

V.Mūrnieks ieguvis maģistra grādu Latvijas Policijas akadēmijā, kā arī ieguvis izglītību FIB Nacionālajā Akadēmijā Virdžīnijas Universitātes akreditētajā programmā vadošiem Tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem ASV Nacionālā izmeklēšanas biroja akadēmijā.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu tika izveidota IDB priekšnieka amata kandidātu vērtēšanas komisija, kuras izvēlēto kandidātu iekšlietu ministrs tālāk virza apstiprināšanai Ministru kabinetā. Kandidātu vērtēšanas rezultātā augstāko punktu skaitu atbilstoši vērtēšanas nolikumam ieguva V.Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mūrnieks: Rixport meklē salmiņus, pie kuriem ķerties

Dienas Bizness, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patlaban izskatās, ka tiek meklēti kādi salmiņi, pie kuriem ķerties, lai projektu nerealizētu, tā intervijā laikrakstam Diena pauda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Mēs nevienam neko neaizliedzam, zeme joprojām ir viņu, un viņi var būvēt jebko, ko uzskata par vajadzīgu un iespējamu,» norādīja lidostas vadītājs.

«Tas ir tikai mans minējums, bet pieļauju, ka ekonomiskā krīze ietekmējusi biznesu un tagad ar godu ir jāatkāpjas, kādu citu padarot par vainīgo. Ikviens, kurš gribējis kaut ko uzbūvēt lidostā, būvatļauju ir saņēmis. Mārupes pašvaldība vai lidosta nav nevienu ierobežojusi,» tā A. Mūrnieks.

DB jau rakstīja, ka Rixport būvniecības projekta izmaksas plānotas līdz 300 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Norvēģi sola īstenot viesnīcu kompleksa būves projektu lidostā Rīga

LETA, 08.11.2013

«Rizport» vizualizācija, kā izskatīsies lidosta «Rīga» teritorija pēc projekta realizēšanas.

Avots: Rixport

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rixport īpašniece kompānija Staur Eiendom plāno īstenot 2006. gadā sākto projektu un izveidot modernu un konkurētspējīgu lidostas viesnīcu, ofisu un konferenču telpu kompleksa projektu.

Kā informēja Rixport sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe, lai apliecinātu savus nolūkus turpināt iesāktā projekta attīstību, vakar Latvijā ieradās Staur Eiendom valdes loceklis Bernts Osthuss, kas tikās ar starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Aldi Mūrnieku un Satiksmes ministrijas vadību.

Tiekoties ar amatpersonām, Rixport mudināja sākt lidostas viesnīcas un konferenču centra būvniecību, taču uzņēmums šobrīd ir pilnībā atkarīgs no tā, vai lidosta izpildīs savas saistības. Plānots, ka viesnīca tiks savienota tieši ar lidostu, līdz ar to uzņēmums nevaram sākt darbu bez sadarbības ar lidostu, kas nepildot savas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas, lidojot uz Rīgu, varēs saņemt 50–100% atlaidi pasažieru apkalpošanas maksai, tomēr par jaunās sistēmas efektivitāti izsakās atturīgi.

Pēc daudzu gadu gatavošanās valdībā beidzot apstiprināta jauna lidostas Rīga atlaižu sistēma. Iepriekšējā apjoma atlaižu sistēma lidostā tika ieviesta 2004. gadā un 2008. gadā pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma tika atcelta. Tagadējā sistēma paredz, ka tās aviokompānijas, kas kalendārā gada laikā pārvadās vairāk pasažieru nekā iepriekšējā gada laikā (bet ne mazāk kā vienu tūkstoti), parastās 2,18 latu pasažieru apkalpošanas maksas vietā varēs maksāt 1,09 latus par katru izlidojošo pasažieri. Ar atlaidēm atalgotas tiks arī tās aviosabiedrības, kas ieviesīs jaunus maršrutus, turklāt jo jaunais maršruts tālāks, jo lielāka atlaide pasažieru apkalpošanas maksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mūrnieks: flyLal prasība pret Rīgas lidostu ir samaitājusi brāļu tautu attiecības

BNS, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nacionālās aviokompānijas flyLal prasība pret Latvijas aviosabiedrību airBaltic un Rīgas lidostu ir samaitājusi brāļu tautu attiecības, aģentūrai BNS sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Tiesai ir jālemj, vai atzīt šo [Lietuvas tiesas] spriedumu [par airBaltic un lidostas aktīvu apķīlāšanu] Latvijā. Vai tam dot kādu izpildvirzienu vai ne, un ļoti jācer, lai šāds virziens netiktu dots, jo mēs runājam par vienīgo lidostu Latvijā,» uzsvēra Mūrnieks.

Pēc viņa teiktā, attiecīgā prasība ir sabojājusi kaimiņvalstu attiecības. «Brāļu tauta mums tās attiecības nedaudz ir samaitājusi. Kompānija flayLal ir sen bankrotējusi, un man liekas, ka tas [prasības celšana] ir neloģiski,» piebilda lidostas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd tiek izmantoti visi juridiskie instrumenti, lai lidostas aktīvi netiktu apķīlāti. «Cīņa vēl notiek, un nav pierādīts, ka kāds kādam ir kaut ko nodarījis,» atzīmēja Mūrnieks, piebilstot, ka lidosta ir gatava atbildēt par saviem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas noklausīšanās skandāls jaunā fāzē

Līva Melbārzde, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret 11 lidostas Rīga bijušajām un esošajām amatpersonām

Kriminālprocess tā sauktajā starptautiskās lidostas Rīga noklausīšanās lietā tika sākts jau 2013. gada decembrī, bet tagad izmeklētājs uzskata, ka savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, raksta aģentūra LETA. Publiski zināmā informācija gan par aizdomās turētajām, gan par noklausītajām sarunām ir skopa.

«Ko es varu tur komentēt. Lieta iet savu procesuālo gaitu. Vēlu veiksmi tās atrisināšanā,» DB sacīja A. Mūrnieks, kurš lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā atradās no 2012. gada nogales līdz 2014. gada rudenim. Viņš sacīja, ka neesot informēts par to, ka būtu apsūdzēts. «Kādam jau ir jābūt vainīgam. Par noklausīšanos lidostā neko nezināju un, ja kādam man tagad patīk pārmest nolaidību, tad kā es varu būt nolaidīgs pret kaut ko, ja fakts no manis tika slēpts?» vaicā A. Mūrnieks. Intervijā DB (14.11.2014. ) A. Mūrnieks asi kritizēja lielo politisko ietekmi uz valsts kapitālsabiedrībām, arī lidostu Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

McCann World Group Riga: Nākotnes zīmoliem būs jādara, nevis jārunā

Nozare.lv, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zīmoli nākotnē nebūs par to, ko tie saka, bet par to, ko tie dara. Svarīgākais būs nevis stāsta stāstīšana, bet stāsta veidošana,» norāda komunikācijas uzņēmumu grupas McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

Nepieciešamība darīt, nevis tikai runāt ir saistīta ar diviem aspektiem. «Pirmais. Ir daudzi cilvēki, kuri var izveidot zīmolu ar savām sajūtām un viedokļiem sociālajos tīklos. Un tas kaut kādā brīdī var kļūt spēcīgāks par paša uzņēmuma veidoto un plašsaziņas medijos kultivēto zīmolu,» skaidro Mūrnieks.

Otrais aspekts ir saistīts ar to, ka zīmoliem ir jādara, tiem ir jārīkojas. «Tam labs piemērs ir Latvijas Balzams. Piemēram, Rīgas Melnais balzams ar upeņu sulu ir jauns produkts, ko var gan nobaudīt bārā, gan kā suvenīru ar stāstu par vienu no Latvijas zīmoliem uzdāvināt draugiem,» saka Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Preiļu novadā iedzīvotāji siltina mājas, šķiro atkritumus un ir gatavi piedalīties parka atjaunošanā

Dienas Bizness, 12.10.2015

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā darbs notiek ar rokām. Pēc tam vēlreiz sašķirotos atkritumus sapresē ķīpās.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši strādā labi, bet varētu būt radošāki

Didzis Meļķis, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru bizness Latvijā plāno vairot investīcijas, un ģeopolitiskā rīvēšanās to ietekmē minimāli

Tā liecina jaunākais pētījums par Zviedrijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju Baltijas biznesa vides uztveri. Zviedrijas Tirdzniecības un investīciju padomes jeb Business Sweden veiktais apkopojums ir sevišķi nozīmīgs ar to, ka tas būs izejas materiāls komunikācijai ar interesentiem par biznesa iespējām arī Latvijā nākamajiem trijiem gadiem. Latvijas vērtējums gan vispārēji (skat. grafiku), gan specifiskās kategorijās ir ar pozitīvu tendenci, un tādi ir arī Zviedrijas investoru plāni – jaunus ieguldījumus šogad paredz 52% aptaujāto, kas ir izaugsme no 45% pirms trijiem gadiem. Par investīciju pieaugumu līdz 2018. gadam ir pārliecināti jau 63% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Latvijā iesākās ar stingrākām prasībām finansēšanas jomā, tostarp auto līzinga piešķiršanai.

«No klienta viedokļa raugoties, var šķist, ka bankas un līzinga kompānijas kļuvušas konservatīvākas un piesardzīgākas, atsaka finansējumu, bet stingrāks regulējums visā finanšu sektorā ieviests ar mērķi panākt drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kopumā darbojas sabiedrības interesēs – patērētāja maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības tas spētu izpildīt,» akcentē SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks. Šos un virkni citu auto nozarei aktuālu jautājumu jomas eksperti apspriedīs ikgadējā forumā Auto 2019, ko Dienas Bizness rīko sadarbībā ar UniCredit Leasing, Circle-K un Latvijas Auto asociāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu līzinga apmēri palielinājušies; tirgus šā gada nogalē varētu sasniegt 49% no pirmskrīzes apjomiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt nākamajā gadā eksperti prognozē mērenāku attīstības tempu, apjomi varētu palielināties iekārtu līzinga segmentā.

Pārdod vairāk

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi ietekmējuši līzinga darījumu apmērus, kā rezultātā jauno darījumu skaits šā gada otrajā ceturksnī auto līzingā pieaudzis par 23%, veidojot 151,1 miljonu eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi – par 46,7%, kopsummā par 105,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, atsaucoties uz Latvijas Auto asociācijas prognozēm, norāda, ka līdz šī gada beigām varētu tikt pārdoti kopumā 15,67 tūkstoši jaunu automobiļu. Vadoties pēc šīm prognozēm, šogad jaunu auto tirgus sasniegs 44% no pirmskrīzes – 2007.gada, kas nozīmē, ja saglabātos līdzšinējais pieaugums, pirmskrīzes apjomu (36 tūkstoši) jaunu automašīnu pirkumos varētu sasniegt pēc aptuveni 15 gadiem, saka J. Mūrnieks. «Šogad ne tikai uzlabojušies jauno automobiļu pārdošanas rādītāji, bet arī ievērojami audzis autolīzinga darījumu apmērs, tādējādi var gaidīt, ka šī gada beigās autolīzinga tirgus varētu sasniegt 49% no pirmskrīzes – 2007.gada apjomiem,» lēš J.Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn LaIPA atlīdzībās iekasējusi 880 tūkst. Ls; Latvijas mākslinieku artava – 30%

Sanita Igaune, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperts: ar veciem zīmoliem nav jāgremdējas nostaļģijā; tie jāpārveido

NOZARE.LV, 01.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.

Komentāri

Pievienot komentāru